Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Atklātā konkursā uz VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 38 kandidāti.

«Tuvākajā laikā darbu uzsāks nominācijas komisija, kas četrās kārtās izraudzīsies labāko kandidātu,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pieteikumus valdes priekšsēdētāja amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras vadītājs ir VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Komisijas locekļi: VNĪ padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Komisare, VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Atbilstoši konkursa nolikumam četrās kārtās tiks izraudzīti 2-3 labākie kandidāti, ko iesniegs VNĪ padomei lēmuma pieņemšanai.

Augustā AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome kārtējā sēdē vērtēs Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas gaitu, padomei svarīgākais ir gūt pārliecību, ka projekts tiks pabeigts klientam solītajā laikā un iekļausies budžetā.

Padome pastāvīgi veic lielo projektu monitoringu, un kārtējā padomes sēdē JRT rekonstrukcijas gaitu paredzēts vērtēt tāpat kā visus citus projektus, skaidro VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. VNĪ valde ir informējusi VNĪ padomi par pieņemto lēmumu lauzt līgumu ar JRT būvnieku RERE BŪVE 1 pārkāpumu dēļ. Plānots, ka nākamajā sēdē padome tiks informēta par projekta turpmāko gaitu.

«Nekādu citu papildu notikumu nav. Projekta virzība ir absolūta valdes kompetence, padome skatās darījumu iepriekšēju saskaņošanu, ja tiek slēgti jauni līgumi par lieliem iepirkumiem. No šāda viedokļa šis ir saimniecisks lēmums, par ko valde ir pieņēmusi lēmumu, un šādu lēmumu pieņemšana nav padomes kompetencē. Taču, ņemot vērā rezonansi, mēs šobrīd gaidām precīzu valdes informāciju, lai gūtu pārliecību, ka projekta tālāka realizācija tiek kontrolēta un valdei ir skaidrs redzējums un plāns. Padomi interesē, lai mūsu klienti saņemtu pakalpojumu, kuru valde apņēmusies realizēt un lai tas notiktu noteiktajā budžetā un laikā,» situāciju ar līguma laušanu ar pilnsabiedrību RERE BŪVE 1 par JRT rekonstrukciju komentē M. Bičevskis. Padomes priekšsēdētājs norāda, ka apzinās riskus, kas saistīti ar sarežģītā projekta realizēšanu pilsētvidē, tādēļ padomes primārā interese ir gūt pārliecību, ka valdei ir plāns, kā projektu īstenot.

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Junior Achievement Latvia izsludinājusi pieteikšanos Līderu izglītības programmā, kurā tiks uzņemti aptuveni desmit mērķtiecīgi un talantīgi vidusskolēni no visas Latvijas.

Šogad pirmo gadu programmas satura veidošanā un jauno līderu izglītošanā ir iesaistījušies Rīgas Biznesa skolas akadēmiskie mācībspēki.

Programmas ietvaros tās dalībnieki viena mācību gada laikā attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un arī radošajās sfērās. Junior Achievement Latvia šo programma īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 79 Latvijas jaunie līderi.

“Mūsdienās “būt līderim” ir ļoti plašs jēdziens. Latvija saskaras ar izaugsmes un lielu pārmaiņu ēru. Šajā ziņā mums ir jāizkopj jauna līderu paaudze, kas Latviju vedīs uz jaunu attīstības līmeni. Esam priecīgi par iespēju kopā ar Junior Achievment strādāt pie jauniešu izpratnes veidošanas par to, ko nozīmē būt līderim un kā par tādiem kļūt savā ģimenē, skolā un sabiedrībā," komentē Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieks un līderības eksperts Claudio Rivera.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) padome par valdes pagaidu locekli iecēlusi Nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktoru Jāni Ivanovski-Pigitu, informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā, uzņemoties morālu atbildību par traģisko negadījumu būvobjektā Smilšu ielā 1, no valdes locekļa pienākumu pildīšanas atkāpās Kitija Gruškevica, kura valdē bija atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem. Gruškevicas pēdējā darba diena ir 15. novembris, savukārt Ivanovskis-Pigits savus pienākumus sāks pildīt 16. novembrī.

Ivanovska-Pigita darba pieredze pēdējo septiņu gadu laikā ir bijusi saistīta ar apjomīgu infrastruktūras objektu attīstību. Patlaban viņš ir VNĪ Nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors, taču pirms tam ir strādājis Valsts izglītības attīstības aģentūrā, bijis Izglītības infrastruktūras projektu departamenta direktors, pirms tam – Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktors.

No amata atkāpies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis, kurš nolēmis turpmāk aktīvāk pievērsties starptautiskās sadarbības projektiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas uzdevumā un vienlaikus arī darboties sociālajā uzņēmējdarbībā.

Par turpmāko VNĪ vadības modeli tiks paziņots atsevišķi, informēja uzņēmumā.

A. Grasmanis pievienojās VNĪ padomei 2017. gada 2. maijā. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas nominētais direktoru padomes loceklis Biznesa bankā Kosovā. A. Grasmanis arī konsultē finanšu jomas uzņēmumu Ukrainā. Viņš kopā ar ģimeni no neatkarības laika pirmsākumiem attīsta sociālo uzņēmumu "Senā klēts", kas popularizē etnogrāfiski pareizus tautas tērpus.

VNĪ pašlaik īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus aptuveni 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem.

Finanšu ministrija (FM) uz laiku VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomē iecēlusi divus pagaidu padomes locekļus - Ievu Braunfeldi un Jāni Garisonu, informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Šā gada 27.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, kā rezultātā VNĪ padomē bija palikusi tikai tās locekle Inta Komisare.

Līdz ar to VNĪ padome bija kļuvusi rīcībnespējīga, jo tikai viena padomes locekļa dalība padomes sēdēs nenodrošina kvorumu un iespēju pieņemt lēmumus.

Pirmdienas, 30.decembra, akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka VNĪ padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Komisare. Tāpat kapitāla daļu turētājs līdz brīdim, kamēr publiskā konkursa kārtībā tiks izraudzīti citi kandidāti, VNĪ padomes locekļu amatā iecēla FM Administrācijas vadītāju Braunfeldi un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Garisonu.

Latviju Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" startup konkursā pārstāvēs "CalenDays", "Vigo" un "Jeff" no Latvijas.

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies 30 komandas, kuras izvēlētas no vairāk nekā 240 pieteikumiem. Konkursa galvenās balvas ir līdz 250 tūkstošu eiro liela investīcija no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank" un pieci tūkstoši eiro bez saistībām no "RIA.com".

Latvija ir pārstāvēta arī lektoru vidū – Jūlija Terjuhana no "Sorainen" stāstīs par to, kā noteikt intelektuālo īpašumu jaunuzņēmumā un kā to pasargāt, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Bičevskis runās par atvērtām un godīgām attiecībām ar valsts iestādēm, bet Māris Igavens iepazīstinās ar Latvijas pieeju jaunuzņēmumiem un zināšanu pārnesi universitātēs.