VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis ir nolēmis atkāpties no amata.

Bičevska pēdējā darba diena būs 9. decembris. VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

"Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu," uzsver Bičevskis.

VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija "Nākotnes birojs", kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

No pirmdienas, 9. janvāra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētajas pienākumus sāk pildīt Sanda Liepiņa, ko šajā amatā 2016. gada 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta profesionālā slēgtā atlases konkursā. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būs aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem, tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju darboties Komercbanku asociācijā, atzīst S. Liepiņa.

Atklātā konkursā uz VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 38 kandidāti.

«Tuvākajā laikā darbu uzsāks nominācijas komisija, kas četrās kārtās izraudzīsies labāko kandidātu,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pieteikumus valdes priekšsēdētāja amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras vadītājs ir VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Komisijas locekļi: VNĪ padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Komisare, VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Atbilstoši konkursa nolikumam četrās kārtās tiks izraudzīti 2-3 labākie kandidāti, ko iesniegs VNĪ padomei lēmuma pieņemšanai.

Augustā AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome kārtējā sēdē vērtēs Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas gaitu, padomei svarīgākais ir gūt pārliecību, ka projekts tiks pabeigts klientam solītajā laikā un iekļausies budžetā.

Padome pastāvīgi veic lielo projektu monitoringu, un kārtējā padomes sēdē JRT rekonstrukcijas gaitu paredzēts vērtēt tāpat kā visus citus projektus, skaidro VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. VNĪ valde ir informējusi VNĪ padomi par pieņemto lēmumu lauzt līgumu ar JRT būvnieku RERE BŪVE 1 pārkāpumu dēļ. Plānots, ka nākamajā sēdē padome tiks informēta par projekta turpmāko gaitu.

«Nekādu citu papildu notikumu nav. Projekta virzība ir absolūta valdes kompetence, padome skatās darījumu iepriekšēju saskaņošanu, ja tiek slēgti jauni līgumi par lieliem iepirkumiem. No šāda viedokļa šis ir saimniecisks lēmums, par ko valde ir pieņēmusi lēmumu, un šādu lēmumu pieņemšana nav padomes kompetencē. Taču, ņemot vērā rezonansi, mēs šobrīd gaidām precīzu valdes informāciju, lai gūtu pārliecību, ka projekta tālāka realizācija tiek kontrolēta un valdei ir skaidrs redzējums un plāns. Padomi interesē, lai mūsu klienti saņemtu pakalpojumu, kuru valde apņēmusies realizēt un lai tas notiktu noteiktajā budžetā un laikā,» situāciju ar līguma laušanu ar pilnsabiedrību RERE BŪVE 1 par JRT rekonstrukciju komentē M. Bičevskis. Padomes priekšsēdētājs norāda, ka apzinās riskus, kas saistīti ar sarežģītā projekta realizēšanu pilsētvidē, tādēļ padomes primārā interese ir gūt pārliecību, ka valdei ir plāns, kā projektu īstenot.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Vispirms ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas valsts reputāciju un nepieļautu tās nonākšanu pelēkajā sarakstā. Tad varēs vairāk laika veltīt attīstībai, taču pārspīlējumi ir novēršami maksimāli ātri

Šādu ainu rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, diskutējot par finanšu nozari, tās šodienas un nākotnes izaicinājumiem, kā arī izaugsmes iespējām un attīstības virzieniem. Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka izaicinājums ir visiem, lai 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu dzīve netiktu radikāli pasliktināta, un tad, kad ar to būsim tikuši galā, varēsim atgriezties pie jautājuma par konkurētspēju – ko var izdarīt deputāti un ko – bankas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, pieņemot jaunu profesionālo izaicinājumu, 28. jūnijā atstās savu amatu un 1. jūlijā uzsāks darbu Pasaules Bankā, Vašingtonā, ASV.

Finanšu nozares asociācija Sandas Liepiņas vadībā pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi iniciatīvas gan finanšu nozares pašsakārtošanās aktualizēšanai un regulējuma izstrādāšanai, gan arī veicot nozīmīgu izglītošanas darbu digitalizācijas, pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

Asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Finanšu nozares asociācija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ļoti cienītu sadarbības un sarunu partneri valdībai un dažādām citām organizācijām. Liela loma tajā bija Sandai Liepiņai, ņemot vērā Sandas pieredzi politikas jautājumu koordinēšanā un ieviešanā. Asociācija ir biedru organizācija, kuru veido dažādi finanšu sektora dalībnieki un to pārstāvji. Tieši tas dod asociācijai jaudu un ekspertīzi, lai veidotu finanšu sektora attīstību pēc iespējas daudzpusīgāku, ieviestu ES normatīvos aktus pēc iespējas pārdomātāk. Mēs kā asociācija apzināmies, ka finanšu sektoram ir ļoti atbildīga loma ikvienā ekonomikā, līdz ar to uzskatām, ka stipra sektora asociācija ir mūsu ilgtermiņa atbildība.»

Apsveicama ir Luminor spēja par investoru piesaistīt pasaules vadošo investīciju fondu Blackstone Group L.P, vērtē Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Blackstone ienākšana Baltijā viennozīmīgi apliecina uzticību mūsu reģionam un tā ekonomiskās attīstības potenciālam, stiprina nozares reputāciju un apliecina spēju darboties saskaņā ar augstākajiem atbilstības standartiem, kā arī veicina noturīgu standartu ieviešanu ilgtspējīgiem finanšu pakalpojumiem reģionālajā un Eiropas tirgū, uzskata S. Liepiņa.

Globālā spēlētāja lēmums investēt Luminor apliecina gan Luminor, gan Finanšu nozares asociācijas biedru izvēlētās stratēģijas – ciešas sadarbību ar jaunuzņēmumiem un citiem inovatīviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem – lielo un ilgtspējīgo attīstības potenciālu, uzskata S. Liepiņa.

Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā: «Kopumā mēs nekomentējam citus tirgus dalībniekus, taču šajā gadījumā var atzīmēt, ka šis notikums ir spēcīgs apliecinājums ticībai Baltijas tirgum, kad labi zināma starptautiska kompānija investē vienā no lielākajām reģiona bankām.»

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Veiktās pārmaiņas banku sektorā ir apjomīgas, un šobrīd runājam par cita veida tirgus struktūru nekā iepriekšējos gados, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Patlaban tirgū ir 4-5 universālās bankas, kas sniedz plaša spektra un citi specializēti finanšu pakalpojuma sniedzēji, tostarp, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas pārējās bankas, tirgū strādā arī citi infrastruktūras nodrošinātāji, tehnoloģiju uzņēmumi, kas apkalpo finanšu sektoru, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji – tas ir tās, kā mēs arī ārvalstīs skaidrojam pašreizējo struktūru tirgū, viņa uzsvēra.

Tiesa gan, katrs no spēlētājiem, kas iepriekš apkalpoja starptautiskos klientus, atrodas uz sava laika nogriežņa - daži pārmaiņas sākuši ātrāk, daži vēlāk, taču specializētas nišas bankas pastāv visās ES valstīs un ir pieprasījums pēc dažādiem bankas pakalpojumiem, tādēļ tikai Latvijā strādājošo banku vadību ziņā ir tas, cik veiksmīgi beigsies ar jauno biznesa modeļu realizāciju, viņa piebilda.

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti. Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ziņo LNT.

Šāds lēmums, kura dēļ Latvijas uzņēmumiem apgrūtināti kļuvis veikt atsevišķus starptautiskos norēķinus, pieņemts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja «Moneyval» sniedza kritisku atzinumu par nepietiekami efektīvu cīņu pret naudas atmazgāšanu. Lai «Moneyval» Latviju neiekļautu «pelēkajā sarakstā», trūkumu novēršanai tika atvēlēts viens gads. Taču Latvijas finanšu sistēmas sliktās reputācijas dēļ uzņēmēji cieš jau tagad, uzsvēra finanšu ministre.

«Vēl neesot nekādā «pelēkajā sarakstā», mūsu uzņēmēji redz sekas tam, kas notiek finanšu sektorā. Ārvalstu pārskaitījumi, pie kuriem agrāk pierada, ka tas notiek dienas laikā, dažu stundu laikā, dažkārt prasa vairāk nekā nedēļu. Kādēļ? Tādēļ, ka visas bankas starptautiskajiem pārskaitījumiem izmanto kādu no maksājumu sistēmām, piemēram, SWIFT. Un SWIFT šobrīd jau Latvija ir augsta riska valsts. Ja ir kāda lielāka summa vai neparastāks darījums kādam no mūsu uzņēmumiem, SWIFT veic papildu pārbaudi. Tas prasa laiku un uzņēmējiem tas maksā naudu,» Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja Reizniece-Ozola.

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.

Pērn uzņēmumi Latvijā tika kreditēti par 34% vairāk nekā 2015.gadā - 2016.gadā uzņēmumiem no jauna tika izsniegti 1,795 miljardi eiro.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā jaunizsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka šīs ir optimistiskas prognozes, pieņemot, ka gada otrajā pusē aktīvāk tiks sākta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kas mudinās uzņēmumus ieguldīt attīstībā un aizņemties attīstības projektu īstenošanai. No nozarēm lielāka aizņemšanās aktivitāte gada otrajā pusē tiek gaidīta būvniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecības uzņēmumi ir būtiski kāpinājuši savu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums investīciju piesaistei.

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.