Pērn gada nogalē Vides ministrija (VidM) no Eiropas Savienības (ES) fondiem bez pietiekama pamatojuma projektu īstenotājiem papildu avansos ir pārskaitījusi 35,32 miljonus latu, tādējādi, iespējams, mākslīgi palielinot ES fondu apguves rādītājus, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par VidM darbu.

Ņemot vērā, ka no šā gada 1. janvāra Vides ministrijai (VidM) ir pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), VK veica finanšu revīzijas par abu reorganizēto ministriju slēguma bilancēm. Revīziju rezultātā VK sniedza atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), norādot, ka VidM un RAPLM gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli.

Vērtējot ES fondu aktivitāšu īstenošanu, VK konstatēja, ka abās ministrijās ES fondu apguves rādītāju izpilde ir īstenota ar ievērojamiem gada beigās veiktiem avansa pārskaitījumiem no valsts budžeta kontiem. Proti, VidM pērn gada nogalē projektu īstanotājiem bez pietiekama pamatojuma no ES fondiem pārskaitījusi kopā Ls 35,32 milj., tādējādi palielinot ES fondu apguves rādītājus VidM pārziņā esošajās aktivitātēs par 49 procentpunktiem, lai gan līdz 2010. gada 31. decembrim finansējuma saņēmēji bija izlietojuši tikai 4,75 % no iepriekš saņemtajiem avansiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) uzsāktie darbi uzņēmējdarbības vide pilnveidošanā ir jāturpina, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvētie uzņēmēji.

Organizācija nosūtījusi uzņēmēju vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim (JL), aicinot tuvākajā Reformu vadības grupā skaidrot to, kā tiks nodrošināta RAPLM aizsākto darbu īstenošana.

Nepieļaujama ir RAPLM pārziņā esošo valsts attīstības plānošanas dokumentu, kā arī strukturālo reformu projektu iesaldēšana vai ieviešanas atlikšana pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, skaidro LTRK.

Organizācijas vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka RAPLM uzraudzījis citām nozaru ministrijām neraksturīgus valsts attīstības plānošanas un koordinācijas jautājumus - Latvijas Stratēģisko attīstības plānu 2010. – 2013. gadam, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kā arī citas politikas plānošanas iniciatīvas.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka optimizācijas ietvaros izformējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), nedrīkst pazaudēt tās funkcijas.

Pretējā gadījumā apstāsies e-pārvaldes ieviešana, kā arī ievērojami aizkavēsies ES fondu apgūšana, kurā Latvija jau šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm.

«Lai izveidotu mazu, rīcībspējīgu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt darbu pie e-pārvaldes ieviešanas un attīstības. Tieši tas ir atslēgas instruments turpmākajai valsts resursu ietaupīšanai, taču nepārdomāti un sasteigti lēmumi par RAPLM likvidāciju var šo procesu negatīvi ietekmēt,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot, ka jebkādām strukturālām reformām ir jābūt savstarpēji koordinētām ar IKT risinājumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķinājusi, ka kopumā vētras radīto zaudējumu novēršanai pašvaldībām nepieciešami 1,04 milj. Ls.

Četrpadsmit pašvaldību dažādiem objektiem vētra radījusi zaudējumus kopumā 506,4 tūkst. Ls apmērā, bet privātajam sektoram – 541,8 tūkst. Ls apmērā, no tiem 188,7 tūkst. Ls nepieciešami privātā dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Saskaņā ar iesniegto informāciju vislielākie zaudējumi 436,6 tūkst. Ls apmērā radīti Daugavpils novadam, nedaudz mazāki – 215,9 tūkst. Ls – Madonas novadam, bet trešie lielākie zaudējumi 189 tūkst Ls apmērā nodarīti Daugavpils pilsētai.

Lieli zaudējumi radīti arī Līvānu un Preiļu novadiem. Tāpat pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai iesniegusi Rīgas pilsēta, Krustpils novads, Smiltenes novads, Jēkabpils novads, Ventspils pilsēta, Valkas novads, Jēkabpils pilsēta, Beverīnas novads un Strenču novads.

Ja tiks panākta politiska vienošanās, ka opozīcija līdz Saeimas vēlēšanām pārtrauc diskusiju par ministriju skaita samazināšanu, premjers Valdis Dombrovskis (JL) ir gatavs pārtraukt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) reorganizācijas sagatavošanu.

«Es esmu no savas puses gatavs šo darbu apturēt,» trešdienas rītā premjers paziņoja diskusijā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem.

Lai gan deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) to ierosināja un Māris Kučinskis (TP) atbalstīja, komisija šodien vēl nebija gatava nobalsot par lēmumu līdz Saeimas vēlēšanām nenākt ar priekšlikumiem ministriju skaita samazināšanai. Pēc komisijas priekšsēdētāja Oskara Spurdziņa (TP) priekšlikuma, šis jautājums vispirms tiks izdiskutēts Saeimas frakcijās, lai deputāti rīkotos saskaņā ar savu partiju nostāju. «Uz emocijām balstīti balsojumi nav labi,» teica O. Spurdziņš.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina mazos un vidējos uzņēmumus, valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvjus pieteikties Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanai.

Pieejamais finansējums ir 116,05 miljoni eiro (81,56 miljoni latu), no tiem 107 miljoni eiro (75,2 miljoni latu) paredzēts izmantot projektu konkursā atbalstīto IKT projektu finansēšanai.

Savukārt 9,05 miljoni eiro (6,36 miljoni latu) tiks izmantoti publisko iepirkumu konkursu un atbalsta pasākumu finansēšanai.

Priekšroka tiks dota IKT projektiem, kas vērsti uz Latvijas e-pārvaldes attīstību.

Plašāku informāciju var atrast RAPLM mājas lapā www.raplm.gov.lv sadaļā E-pārvalde vai: http://ec.europa.eu/information_society/activities/ict_psp/participating/calls/call_proposals_10/index_en.htm

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi Elektronisko prasmju attīstības plānu, lai IKT nozares pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus veicinātu rīkoties izlēmīgāk un neatlaidīgāk.

Ministrija sagaida, ka šāds plāns uzlabos iedzīvotāju e-prasmes.

Vienlaikus RAPLM norāda, ka jau šobrīd Latvijā rīkoti vairāki pasākumi, kas nodrošina iespēju apgūt e-prasmes iedzīvotājiem, kuriem ikdienā nav organizētas e-apmācības un nav piekļuves IKT rīkiem.

Rezultātus apliecina interneta pieejamību mājsaimniecībās. Salīdzinot ar 2005.gadu interneta pieejamība ir palielinājusies par 27,5%, bet datoru pieejamība sasniegusi 60,1%.

Lai arī turpmāk uzlabotu e-prasmes RAPLM akcentē, ka būtiski ir palielināt IKT jomā ieguldīto līdzekļu efektivitāti.

Ministrija paskaidro, ka ir nepieciešams motivēt, informēt un ieinteresēt sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un izmantošanas iespējām, kā arī popularizēt piedāvātos e-pakalpojumus, apmācīt to pielietošanā, kā arī sniegt skaidrojošu informāciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (RAPLM) ir Tautas partijas barotāja, caur kuru tiek izsaimniekoti budžeta līdzekļi, raksta telegraf.lv.

Par to ir pārliecināts Jaunā laika (JL) deputāts Ainārs Latkovskis, kurš aktīvi iestājas par departamenta likvidāciju.

Intervijā «900 sekundes» A. Latkovskis paziņoja, ka RAPLM ir vienīgā ministrija, kur valsts sekretārs saņēmis algu vairāk nekā 8000 Ls.

Turklāt, liela daļa budžeta līdzekļu tika tērēti tajās pašvaldībās, kur dominēja Tautas partija, bet pārējiem tika tikai graši, piebilda JL pārstāvis.

RAPLM valsts sekretāre ir Laimdota Straujuma, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus pilda vides ministrs Raimonds Vējonis, taču pirms tam ilgstoši ministru amatus ieņēma Tautas partjas pārstāvētie ministri Edgars Zalāns, Māris Kučinskis un kādreizējais TP biedrs Aigars Štokenbergs.

Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.

Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pieprasot Rīgas domei atcelt aizliegumu nepilngadīgajiem smēķēt publiskās vietās, lietot uz ielas alkoholu un aizliegumu trokšņot.

Šāds iespaids galvaspilsētas Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātiem radies, izskatot RAPLM atbildi uz nosūtītajiem labojumiem Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos «Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā».

Komitejas deputāti secinājuši, ka konsekventi sekojot RAPLM norādēm, būtu jāatceļ arī aizliegums vest pastaigā suņus bērnu rotaļu laukumos, aizliegums peldēt aiz bojām, uzbraukt uz ledus un tamlīdzīgi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Latvijā varētu tikt ieviests universāla valsts nodevas nomaksas e-pakalpojums uzņēmējiem, šādu iespēju 23.septermbrī pārrunāja RAPLM un Uzņēmuma reģistra speciālisti.

Plānotais e-pakalpojums sniegtu iespēju uzņēmējiem elektroniski nomaksāt valsts nodevu par dažādu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, Db paskaidroja RAPLM pārstāve Ilze Dišlere.

Viņa norādīja, ka iespēju izveidot un ieviest universālu valsts nodevas nomaksas e-pakalpojumu uzņēmējiem RAPLM piedāvā vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā www.Latvija.lv. Portāls jau šobrīd nodrošina iestādēm vienotu koplietošanas platformu e-pakalpojumiem.

Ministrija akcentē, ka ieviešot e-pakalpojumus tiks attīstīti valsts reģistri, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī tiks palielinātas iespējas iedzīvotājiem piedalīties valsts pārvaldes darbā un iekļauties citos sabiedrības dzīves procesos.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piedāvā līdz 2013.gadam pakāpeniski ieviest vienas pieturas aģentūru tīklu visā valstī, tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošinot ērtāku valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību. Par koncepciju vēl jālemj Ministru kabinetā.

RAPLM piedāvā visās pašvaldībās izveidot pakalpojumu centrus, kuros tiktu organizēta pakalpojumu saņemšana gan neklātienē, gan klātienē. Plānots, ka neklātienē tiktu ieviests zvanu centrs, vai, izmantojot portālu www.Latvija.lv, pašvaldību un institūciju interneta vietnes, saņemti elektroniskie pakalpojumi. Klātienē pakalpojumi būs pieejami visās valsts lielākajās apdzīvotajās vietās – pilsētās, novadu administratīvos centros, kā arī to teritoriālajās vienībās.

Plānots, ka pašvaldības pakalpojuma centru nodrošināšanā varēs piesaistīt privāto sektoru kā ārpakalpojumu sniedzējus. Savukārt pašvaldībās, kurās jau darbojas pakalpojumu centri, tie netiks slēgti, kā arī nebūs nepieciešamas papildus izmaksas to slēgšanai, jo notiks jau esošo personu apkalpošanas centru integrēšana.

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Jūrmalas dome plāno, ka šogad kopbudžetā būs ieņēmumi 32,7 miljonu latu apmērā un arī izdevumu summa kopā ar atlikumu uz gada beigām un atmaksājamajām kredītsaistībām būs 32,7 miljoni latu. Pagājušajā gadā kopbudžeta ieņēmumi bija plānoti 55,7 miljonu latu apmērā, tādējādi šogad tie būs par 23 miljoniem latu mazāki, bet kopējais izdevumu daļas samazinājums ir 10,4 miljoni latu, ziņo diena.lv.

Lielāko daļu plānots ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt ieņēmumus no iebraukšanas maksas Jūrmala plāno tikai uz pusgadu - līdz 1.jūlijam plānots iekasēt 700 000 latu. Šāds termiņš saistīts ar to, ka 1.jūlijā mainīsies noteikumi un Jūrmalas domei jāsaskaņo jaunie noteikumi, no kā būs atkarīga iebraukšanas maksa. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noteikumus nesaskaņos, iebraukšanas maksu nevarēs noteikt, bet, ja saskaņos, tad budžetā uz otru pusgadu tiks paredzēta tikpat liela summa, žurnālistus ceturtdien informēja domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Vaicāts, vai R.Munkevics varētu atgriezties pie ieceres paaugstināt iebraukšanas maksu par diviem latiem, viņš pauda viedokli, ka gada vidū, visticamāk, tas netiks darīts, taču par to varētu lemt, runājot par 2011.gada budžetu. Ja iedzīvotāju paustais viedoklis sabiedriskajā apspriešanā būs pozitīvs, RAPLM nevarēs iebilst, piebilda Jūrmalas mērs. Tomēr, ja ministrija neatbalstīs jauno maksu, dome lems par maksas stāvvietu ierīkošanu Jūrmalā.

Sākot ar brīdi, kad Tautas partija (TP) nolēma pamest Valda Dombrovska (JL) valdību, valstī ir sācies sava veida politiskais cirks, kam var atrast dažādus iemeslus, bet jēgu noteikti ne.

Jau pati TP aiziešana vairāk ir vērtējama kā uzmanības pievēršana pirms vēlēšanām, kas nu faktiski rezultējas ar satuvināšanos ar citu opozīcijas partiju - LPP/LC. Taču atlikusī koalīcija acīmredzot arī ir nolēmusi sabiedrībai nelikt garlaikoties un uzsākusi sava veida šovu ar nosaukumu «Meklējam ministrus!».

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs, ņemot vērā, ka līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir atlikuši vien pieci mēneši, un tik īsu brīdi būtu pilnīgi pietiekami, ja Dombrovskis saglabātu pašreizējo kārtību, kad trūkstošos ministrus aizstāj esošie.

Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji šodien vienojušies, ka jaunajā valdībā ZZS būs seši ministru amati, pēc tikšanās žurnālistus informēja Valdis Dombrovskis (Vienotība), liecina informācija, kas ievietota LTV Ziņu dienesta interneta vietnē.

Jau tagad esot zināms, ka ZZS būs Zemkopības ministra amats, kuru atkārtoti plānots uzticēt līdzšinējam ministram Jānim Dūklavam. Tuvāko mēnešu laikā tikšot likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). RAPLM vietā iecerēts izveidot Vides un reģionālās attīstības ministriju, kuras vadību plānots uzticēt Raimondam Vējonim.

ZZS būs arī labklājības ministra amats. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atteicies nosaukt kandidātu labklājības ministra amatam, kā arī nav sniedzis skaidru atbildi, kuru ministriju pārraudzību vēl vēlas ZZS, norādot: «Tas viss ir sarunu rezultāts.»

Apspriežot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, noraidīja Par labu Latviju (PLL) piedāvājumu samazināt ministriju skaitu valdībā no pašreizējām 14 līdz deviņām.

Diez vai ko tādu vispār bija vērts ierosināt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija attiecībā uz budžeta jautājumiem vienkārši dragā uz priekšu, acīmredzot esot apņēmības pilna apstiprināt 2011. gada budžetu tādu, kādu to jau ir pieņēmusi Valda Dombrovska (JL) valdība. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir interesanta.

Pirmkārt, jāteic, ka pati PLL nav uzskatāma par svēto, kas tagad to vien dara, kā rūpējas par budžeta konsolidāciju, tautas labklājību un tamlīdzīgām lietām. Šķiet, ir jau pienācis laiks atgādināt, kas veido PLL - Andreja Šķēles vadītā Tautas partija (TP) un LPP/LC ar Aināru Šleseru priekšgalā. Tātad mēs runājam par politiskajiem spēkiem, kas vairākkārt ir bijuši pie varas, turklāt TP pat ne vienu vien reizi ir ieguvis premjera posteni. Šajā sakarā jāatgādina vēl kas - tieši TP biedra Aigara Kalvīša (tobrīd viņš bija TP līderis) valdīšanas laikā valdībā bija ne tikai visas pašreizējās ministrijas, bet arī vēl e-lietu, bērna un ģimenes lietu, kā arī sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Un nekas jau tobrīd netraucēja Kalvītim un viņa pārstāvētajai TP skaidri pateikt - valdībā drīkst būt tikai deviņas ministrijas, bet pārējo vadītājiem jāiet mājās. Bet, kā redzams, citus pamācīt vienmēr ir vieglāk.

«Pēc iepazīšanās ar Tautas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai esmu secinājis divas lietas - priekšlikumi ir deklaratīvi un bez skaidras valsts ekonomiskās attīstības vīzijas. Ir acīmredzams, ka to mērķis ir priekšvēlēšanu gaisotnē mēģināt sabiedrībai radīt mānīgu priekšstatu par ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, nevis panākt reālu progresu tautsaimniecības izaugsmē,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Ir acīmredzams, ka TP vēlas ielekt jau braucošā vilcienā. To apliecina fakts, ka 20 no 33 dokumentā minētajiem ierosinājumiem valdība jau šobrīd īsteno.

Mikrouzņēmumu koncepcijas sadaļa fiziskām personām ir ieviesta no šā gada 15. janvāra, pārējo daļu plānots apstiprināt līdz šā gada 1.aprīlim. Eksperti un sabiedrība jau šobrīd diskutē par nodokļu politikas pamatnostādnēm vidējam termiņam. Reformu vadības grupa turpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē.

Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieviešanas temps pēdējā gada laikā ir strauji kāpināts. Šajā ziņā esam priekšā saviem Baltijas kaimiņiem. Konceptuālu lēmumu par uzņēmumu ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem valdība pieņēmusi jau pērn septembrī. Šie ir tikai daži piemēri, bet tie nepārprotami norāda uz TP priekšlikumu sagatavotāju nekompetenci un nesekošanu līdzi valdības darbam,» skaidro ekonomikas ministrs.

Eiropas Komisijai (EK) radušās bažas, ka Satiksmes ministrija (SM), kurai ir īpašumtiesības un kontroles tiesības, vienlaikus ir iesaistīta arī regulēšanā, jo tās pārziņā ir Elektronisko sakaru direkcija (ESD).

Bažu pamatā ir Latvijas iestāžu pērn sniegtā atbilde EK. Tajā Latvijas puse paskaidroja, ka regulatīvās funkcijas telesakaru jomā no SM pārņem RAPLM, bet SM īpašumā un kontrolē paliek attiecīgie valstij piederošie komunikāciju un tīklu uzņēmumi.

Tāpat vēstulē EK norādīts, ka RAPLM no SM nav pārņēmusi ESD pārraudzību, lai gan direkcija veic vairākas funkcijas, tostarp radiofrekvenču pārvaldi, kas saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem ir regulatīvas funkcijas.

Tāpēc EK ir nolēmusi nosūtīt vēl vienu oficiālu informācijas pieprasījumu Latvijai, lai valsts institūcijas sniegtu savus skaidrojums.

«Neatkarīgiem nacionālajiem regulatoriem ir ievērojama loma, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu regulējumu Eiropas liberalizētajā un vienotajā telesakaru tirgū, un es sevišķi rūpīgi sekošu tam, vai dalībvalstis ievēro ES noteikumus, kas garantē regulatoru neatkarību,» uzsver Eiropas Komisāre Nēlī Krusa.

Vēlme pirkt juridiskos pakalpojumus no mazāk nekā divus mēnešus veca uzņēmuma, kurš turklāt pieder bijušajiem Jelgavas novada pašvaldības juristiem, pievērsusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, raksta Diena.lv.

Kā vēsta portāls zz.lv, iecere paredz tērēt 4 600 latu par juridiskajiem pakalpojumiem, kad iepriekš šiem pašiem juristiem mēnesī kā pašvaldības darbiniekiem tērēts mazāk nekā 2 000 latu.

Kopējā līgumcena ir 276 000 lati un tā termiņš ir pieci gadi. Pašvaldība portālam nav sniegusi informāciju, vai līgums jau noslēgts. RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma vēstulē norādījusi arī, ka pašvaldībām ar likumu aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās iestādes amatpersonas vai darbinieka pienākumos. Lūdzam Jelgavas novada Domei sniegt viedokli par to, vai ir izvērtēti visi lietderības apsvērumi par juridisko pakalpojumu kā ārpakalpojumu pirkšanu kā alternatīvu tam, ka tos nodrošina pašvaldības amatpersonas (darbinieki),» teikts RAPLM vēstulē.

Pēc divām nedēļām valdībai atkārtotai izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) plāno iesniegt uzlaboto eID karšu koncepcijas projektu.

Tāds ir galvenais secinājums pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna tikšanās ar IKT nozares ekspertiem, kuras mērķis bija pārrunāt elektronisko identifikācijas karšu (eID) ieviešanu Latvijā.

RAPLM piedāvā elektroniskās identifikācijas kartes ieviest, izmantojot partnerības modeli, kas maksimāli samazinās projekta realizācijas finansiālos un tehnoloģiskos riskus. Tas paredz, ka PMLP veiks eID izsniegšanu, bet privātais partneris nodrošinās nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu uzturēšanu, laika zīmogošanu, kā arī veiks ar eID ieviešanu saistītos pakalpojumus.