Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Pazīstamā Latvijas uzņēmēja, Lielbritānijas futbola kluba Blackpool īpašnieka Valērija Belokoņa kapitāls gada laikā sarucis par 100 miljoniem britu mārciņu, vēsta biznews.lv, atsaucoties uz Blekpūles avīzi The Gazette.

Šādas informācijas pamatā ir turīgāko angļu futbola klubu īpašnieku reitings, ko ik gadus veido žurnāls Fourfourtwo. Pēc tā aplēsēm V. Belokoņa kapitāls sarucis divas reizes līdz 100 miljoniem britu mārciņu. Vienlaikus viņš joprojām ieņem vietu 50 turīgāko angļu futbola ļaužu sarakstā. Ja pirms gada šajā reitingā Belokoņs ieņēma 30 vietu, tad patlaban noslīdējis līdz 45 vietu. Fourfourtwo pērn viņa īpašumu novērtējis 200 miljonus britu mārciņu vērtībā.

Pasaules krīze ietekmējusi ne tikai V. Belokoņa stāvokli reitingā. Tā līderpozīcijas zaudējis Krievijas miljardieris, futbola kluba Chelsea īpašnieks Romans Abramovičs, kurš tagad ieņem 3. vietu ar 7 miljardus vērtu kapitālu. Pat bagātāko cilvēku angļu futbolā kļuvis Manchester City īpašnieks, karaliskās ģimenes Abu-Dabi šeihs Mansurs bin Al-Nahjans, kura īpašums mērāms 15 miljardos britu mārciņu.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Šodien, 27.aprīlī, Kultūras un sporta centrā «Daugavas stadions» svin spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad tiek pabeigti apjomīgākie būvdarbi Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības procesā.

Pārbūvi veic PS LNK INDUSTRIES Partnership un tā tiks pabeigta 15.maijā, lai jau jūlijā Daugavas stadionā notiktu - XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

Šobrīd noslēgumam tuvojas Rietumu tribīnes pārbūve, kā arī jauno - Ziemeļu un Dienvidu tribīņu būvniecība. Pārbūves rezultātā Daugavas stadionā ievērojami tiks palielināts skatītāju sēdvietu skaits un pēc pārbūves Daugavas stadionā būs vairāk kā 10 000 sēdvietu. Veikta vērienīga ārējo inženiertīklu pārbūve, apgaismes stabu atjaunošana un izbūvēts jauns LED tablo. Pilnībā ir rekonstruētas Rietumu tribīņu iekštelpas, kas nodrošinās pilnvērtīgus treniņprocesus un starptautisku sacensību norises iespējas vieglatlētiem, futbolistiem un aktīviem sportot gribētājiem.

Stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijas ietvaros ir izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets.

Tas ir pirmais no pilnībā atjaunojamā stadiona Daugava vizuālajiem risinājumiem, ko tuvākajā laikā, pēc metu konkursa, papildinās citi jaunā stadiona izbūvējamie vai atjaunojamie objekti – šim risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multi-funkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas. Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.

«Jaunais makets ir pirmais no daudzo jaunā stadiona objektu risinājumiem – tā galvenie elementi ir jaunās, papildinātās tribīnes, kas ļaus uzņemt 10425 skatītājus, vieglatlētikas stadions un sporta laukums, kas pilnībā atbildīs vieglatlētikas starptautisku sacensību organizēšanas prasībām, kā arī jauns apgaismojuma risinājums, kas būs būtiski modernāks par esošo,» stāsta Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un iepirkumu procedūras konkursa uzvarētāja SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns ceturtdien, 23.jūlijā, parakstīja ģenerālbūvuzņēmēja līgumu par sporta kompleksa Kr. Barona ielā 116A rekonstrukcijas darbu veikšanu, informē LFF pārstāvis Toms Ārmanis.

SIA Arčers uzticēts veikt būvdarbus, kā rezultātā tiks rekonstruēts un nodots ekspluatācijā sporta komplekss Kr. Barona ielā 116A, Rīgā. Iepriekš SIA Arčers piedāvājums kā saimnieciski izdevīgākais tika atzīts LFF Iepirkumu komisijas un LFF valdes vērtējumā.

Rīgā - Ērgļu un Kr. Barona ielu apkārtnē esošajā teritorijā - LFF sadarbībā ar Rīgas domi un UEFA plāno rekonstruēt sporta kompleksu ar mērķi 2017.gadā tajā atklāt Latvijas nacionālās futbola izlases un citu Latvijas izlašu spēļu, kā arī Latvijas futbola klubu un citu LFF pasākumu organizēšanas vajadzībām atbilstošu stadionu. Sporta kompleksa rekonstrukcijai paredzēto finansējumu nodrošinās LFF, tostarp - no UEFA paredzētajiem līdzekļiem futbola infrastruktūras programmu realizēšanas uzlabošanai turpmākajiem gadiem, kas tikuši apvienoti un novirzīti konkrēti šī projekta realizēšanai.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Krīze Anglijas futbola klubā Blackpool saasinājusies, nākot klajā jaunām apsūdzībām strīdā starp kluba priekšsēdētāju un prezidentu, vēsta The Guardian.

Blackpool priekšsēdētājs Karls Oistons (Karl Oyston) publiskojis atklātu vēstuli, dodot prettriecienu kluba prezidentam Valērijam Belokoņam - Latvijas uzņēmējam, kuram pieder 20% kluba akciju.

Taču fani ir arvien vairāk noraizējušies par kluba nākotni: tam ir tikai 11 reģistrēti spēlētāji, bet nav vārtsarga.

Belokoņs pagājušajā nedēļā aicināja Oistonu ģimeni domāt vispirms par futbolu, nevis naudu. Pēc viņa teiktā, ar Oistonu gadību no Blackpool aizplūduši 24 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Tagad K. Oistons vērsies pret šo paziņojumu, vēstulē, kas publicēta kluba interneta vietnē, norādot, ka tas ir Belokoņs, kurš pieprasa 24 miljonus mārciņu no kluba.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde otrdien, 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu, informē federācijas pārstāvis Toms Ārmanis.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti pirms nedēļas apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks paskaidroja, ka Kr. Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektā ieguldītie 1,16 miljoni EUR tika ņemti no UEFA piešķirtā speciālā budžeta, kas bija paredzēti konkrēti darbam pie šī projekta tehniskās izstrādes un saskaņošanas. Projekta dokumentācija, specifikācijas un tehniskie risinājumi paliek LFF rīcībā un var tikt izmantoti cita futbola stadiona projekta realizēšanai, ja tam atrastos nepieciešamie finansiālie resursi.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir veicis izmaiņas iepirkuma tehniskajā specifikācijā un pagarinājis stadiona jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumu līdz šā gada 30. jūnijam, informē centra pārstāvji.

«Iepirkuma laikā ir izrādīta liela potenciālo dalībnieku interese. Lai sasniegtu labāko rezultātu un sniegtu pēc iespējas detalizētāku informāciju potenciālajiem piegādātājiem, mēs esam veikuši iepirkuma tehniskās specifikācijas papildināšanu un detalizēšanu, kā arī pagarinājuši iepirkuma termiņu, lai būvniekiem dotu vairāk laika sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus, ņemot vērā projekta tehnisko sarežģītību un lielo daudzumu specifisku prasību, kuras nepieciešams iestrādāt piedāvājumos, lai tie vislabāk atbilstu kultūras un dažādu sporta pasākumu vajadzībām,» saka Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Dalība Eiropas elites līgā futbola klubam Ventspils palīdzēs izkulties no zaudējumiem.

Šogad pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē Latvijas futbola klubs Ventspils ir izcīnījis tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Arī notikušajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā šim klubam izdevās bīstami pietuvoties slavenās līgas grupu turnīram. Šie panākumi Ventspilij varētu palīdzēt noslēgt gadu ar peļņu.

Nenoliedzams ir fakts, ka dalība šajā līgā ir saistīta arī ar finansiālu ieguvumu. FK Ventspils vadība lēš, ka, lielā mērā pateicoties tieši dalībai šajā līgā, šo sezonu izdosies pabeigt ar «+» zīmi. «Nav daudz uzņēmumu, kas šogad varēs palepoties ar peļņu, bet izskatās, ka mēs būsim viens no tiem,» atzīst FK Ventspils direktors Sergejs Barkovskis. Savukārt Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Indriksons Db norādīja, ka tieši dalība UEFA FK Ventspils varētu ļaut izkulties no vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Runājot par citu mūsu valsts klubu izredzēm izcīnīt tiesības spēlēt UEFA līgā, G. Indriksons ir visai skeptisks, norādot, ka pašreiz tādu vairs nav. «Latvijā futbols nekad nav bijis pelnošs bizness, tāds tas nav šobrīd, un esmu pārliecināts, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē arī nebūs,» tā G. Indriksons.

Pirms Rīgā notiekošās Latvijas futbola kluba Skonto un Horvātijas futbola komandas Splitas Hajduk spēles vairāki viesu komandas līdzjutēji sarīkojuši nekārtības gan Rīgas centrā, gan pie Skonto stadiona. Sadursmēs ar faniem kāds Rīgas Pašvaldības policijas darbinieks guvis miesas bojājumus un par notikušo sākts kriminālprocess.

Kā pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis, ceturtdienas vakarā līdz spēles beigām aizturēti astoņi futbola fani.

Pirms spēles Alberta ielā izcēlies konflikts starp Hajduk līdzjutējiem un likumsargiem, kura laikā pašvaldības policists guvis miesas bojājumus. Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, proti, par huligānismu, miesas bojājumu nodarīšanu un pretošanos varas pārstāvim. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, paredz likums.

Nekārtības notikušas arī pirms spēles sākuma, kad sācies konflikts starp līdzjutējiem un stadiona apsardzi. Horvātijas kluba fani mēģinājuši vardarbīgi iekļūt skatītāju sektorā, kurš tiem nebija paredzēts, tādēļ bijusi nepieciešama policijas pārstāvju iejaukšanās, kuri līdzjutējus novadīja uz pareizo sektoru.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.