Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Stiga RM investīciju projektam Jaunu ražošanas iekārtu iegāde, rekonstrukcija un jaunu ražošanas/noliktavas ēku būvniecība, labiekārtošana ražošanas paplašināšanai un jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ieviešana ražošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus palielināt nelaminētā bērza saplākšņa ražošanas jaudu un izveidot jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ražotni. Kopumā SIA Stiga RM investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 11,465 milj. Eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 2 866 250 eiro apmērā.

«UIN atlaide ir burkāns valsts rokās mērķtiecīgu un ilgtermiņa investīciju veicināšanai, kas ļauj uzņēmējiem veidot jaunus uzņēmumus, stiprināt savu konkurētspēju, attīstītu jaunus, ienesīgākus produktus un pakalpojumus, paplašināt eksporta iespējas un veidot priekšnoteikumus jaunu darba vietu izveidei, kā arī nodarbināto algu kāpumam,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIABroceni Pellets investīciju projekta Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadāīstenošanai, informē EM.

SIA Broceni Pellets ir viens no Graanul Invest grupas uzņēmumiem un jaunās rūpnīcas izveide ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā SIA Broceni Pellets investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 21,6 milj. eiro apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA Broceni Pellets būs tiesības piemērot UIN atlaidi 5,4 milj. eiro apmērā. Investīciju projekta plānotais īstenošanas ilgums ir 20 mēneši.

Šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieauguši SIA Staburadze konditoreja piedāvāto tradicionālo toršu un jauno produktu pārdošanas apjomi, liecina uzņēmuma rezultāti.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no toršu pārdošanas pieauguši par 11,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lielāko pieaugumu pēc apgrozījuma naudā piedzīvo šādi pieci produkti: Skudru pūznis (pieaugums +146%), klasiskā Siera kūka (+103%), torte Roko (+43%), torte Cielaviņa ar lazdu riekstiem (+35%) un siera kūka ar mellenēm (+24%).

Kopumā šī gada sākumā tirgū tika ieviesti 28 jauni Staburadzes produkti.

Joprojām visiecienītāko Staburadzes toršu topa virsotnē nemainīgi atrodas klasiskās vērtības — piecas pircēju iecienītākās tortes ir Cielaviņa, Roko, Cielaviņa ar lazdu riekstiem, Medus kūka Kamenīte un Kristīne.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Konditorejas zīmolam Staburadze radīta jauna vizuālā identitāte, kas saskaņā ar plāniem veicinās zīmola konkurētspēju un attīstību.

Kopumā jaunās vizuālās identitātes izstrādē un pakāpeniskā produktu iepakojumu dizaina maiņā ieguldīts 41 tūkstotis eiro.

«Kopš 1910. gada Staburadze zīmols nav piedzīvojis ietekmīgas pārmaiņas, bet nu ir pienācis laiks, kad jādodas līdzi laikam un jāsper nākamie soļi attīstībā,» skaidro Orkla Confectionery & Snacks Latvija mārketinga vadītāja Aija Ūdre.

Jaunā Staburadze vizuālā identitāte būs vienota visam Staburadze toršu un kūku produktu sortimentam.

«Jau no pašiem Staburadze pirmsākumiem tās logotipā bijis attēlots kliņģeris, kas simbolizē zīmola pamatdarbību – konditoreju, un gadu desmitu laikā kļuvis par tā galveno elementu. Veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, tika atklāts, ka Staburadze cienītāji pozitīvi vērtē kliņģera simbolu. Savukārt jaunās vizuālās identitātes galvenā krāsa ir violeta,» stāsta A. Ūdre.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Saldumu ražotāji AS Laima, AS Staburadze un SIA NP Foods - kopumā 26 uzņēmumi, ir vērsušies ar iesniegumu pie valsts atbildīgajām amatpersonām Saeimā, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību un aktīvi rīkoties, lai novērstu mēģinājumus negatīvi ietekmēt valsts ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu kā AS Laima un AS Staburadze darbību. Iesniegumā norādīts arī uz nepieciešamību pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa normas, lai pasargātu uzņēmumus no iespējamiem ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt uzņēmumus un apdraudēt to darbību.

Uzbrukumā, kas vērsts pret Latvijas saldumu ražotājiem AS Laima, AS Staburadze un vēl 24 citiem Latvijas uzņēmumiem, esot skaidri redzamas reiderisma pazīmes, kas izpaužas centienos paralizēt uzņēmumu darbību ar iespējamu mērķi tos pārņemt. Tas ir bīstami ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī sabiedrībai, jo vienmēr pastāvēs iespējamība, ka, maldinot tiesu institūcijas, var tikt nodarīts kaitējums, norāda uzņēmumi.

«Iespējams, ka šis ir spilgtākais pēdējā laika gadījums, kad, izmantojot Civillikuma un Civilprocesa likuma normas, kāds cenšas pārņemt sekmīgi strādājošus – eksportējošus uzņēmumus, kuri nodarbina vairāk nekā 1100 darbinieku un kuri ir Latvijas lielāko nodokļu maksātāju skaitā, tostarp, arī lielāko sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju vidū,» teikts uzņēmumu paziņojumā.

Konditorejas izstrādājumu ražotājs Staburadze zīmolam Selga pievienojis trešo produktu maizcepumu līnijā – Selga Nature maizcepumus ar jūras sāli un sēkliņām. Produkta izstrādē un palaišanā tirgū investēti 20 tūkstoši eiro, informēja uzņēmumā.

Maizcepumi esot Skandināvijā ļoti iecienīts ikdienas pārtikas produkts, kuru lieto kā veselīgāku alternatīvu maizei. Staburadze eksportē Selga Nature produkciju uz Krieviju, Izraēlu, kur produkcijas noiets esot pat ļoti labs. Pamazām tiek apgūts arī Ziemeļamerikas tirgus (ASV, Kanāda).

Latvijas tirgū pārdošanas apjomi pārsniedz cerētos, ir brīži, kad ražotne sasniedz ražošanas kapacitātes griestus.

Kā norādīja uzņēmumā: «Maizcepumu kategorijā mums nav tiešu konkurentu. Šo kategoriju Latvijā radīja AS Staburadze un mūsu produktam nav līdzīgu.»

Maizcepumu ražošana tika uzsākta 2013.gada nogalē, kad uzņēmums investēja vairāk nekā 500 tūkstošus eiro ražošanas iekārtās.

Līdz ar plaša patēriņa zīmolu preču uzņēmuma Ziemeļvalstīs un Baltijā Orkla ienākšanu NP Foods grupā, kurai tostarp pieder Latvijā atpazīstamākā konditorejas ražotne Staburadze, uzņēmumā ir ieguldīti 750 tūkstoši eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Nauda investēta iekārtu, produktu un ražošanas procesa kvalitātes uzlabojumos, kā rezultātā uzņēmums ir izgājis Orkla pārtikas drošības sistēmas auditu cepumu ražošanas daļai. Tas paver uzņēmumam plašākas sadarbības iespējas ar citiem Orkla grupas uzņēmumiem, veicot cepumu ražošanu pēc to pasūtījuma.

«Mūsu mērķis ir veicināt "Staburadze" atbilstību augstākajiem Orkla pārtikas drošības standartiem, lai uzlabotu darba apstākļus un stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan Baltijas un citos eksporta tirgos. Pašlaik uzlabojumi tika veikti Staburadzes ražotnē Artilērijas ielā, cepumu ražošanas daļā. Taču šis ir tikai sākums, mums priekšā ir lieli plāni un milzīgs darbs, lai sasniegtu visus Orkla kvalitātes mērķus,» uzsver Eriks Smits-Hansens, NP Foods valdes priekšsēdētājs.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērtējams kā būtisks investīciju stimuls Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija (FM) neiebilst pret tā piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam, to izvērtējot valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par vairāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti

Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērsts uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un netieši arī pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi, kur katru gadu fiskālā ietekme svārstās no 15 līdz 25 miljoniem latu, kas ir ņemta vērā UIN ieņēmumu bāzes prognozēs. Atvieglojuma apmērs liecina par tā plašu izmantošanu, galvenokārt apstrādes rūpniecības uzņēmumos, skaidro FM.

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Farmācijas uzņēmums Grindeks par savu investīciju projektu varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,26 miljonu latu apmērā.

Tā lēmusi valdība, piešķirot a/s Grindeks projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, DB informē Ekonomikas ministrijā (EM).

a/s Grindeks projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos, skaidro EM. Kopējie ieguldījumi Grindeks ražošanas modernizācijā un paplašināšanā paredzēti 5,02 milj. latu apmērā. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,26 milj. latu.

Pēc a/s Grindeks valdes locekļa, Finanšu un Administratīvā direktora Vadima Rabšas teiktā, 5,02 milj. latu ieguldījums iecerēts uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai gatavo zāļu formu, aktīvo farmaceitisko vielu un kvalitātes nodrošināšanas jomās.Projekta īstenošanas ilgums ir 60 mēneši un to paredzēts uzsākt piecus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Uzņēmumu a/s Staburadze un a/s Gutta valdes priekšsēdētāja amatu pametis Igors Ļitinovs, un viņa vietā uzņēmumu vadībā iecelts Rolands Gulbis, liecina informācija Lursoft.

R. Gulbis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu vēl vairākos savstarpēji saistītos uzņēmumos – SIA Staburadzes konditoreja, SIA NP Logistics un SIA NP Foods. Tāpat viņš ir īpašnieks juridisko pakalpojumu firmai SIA Rogul.

I. Ļitvinocvs kopš 3. decembra, kad notikušas izmaiņas a/s Staburadze un a/s Gutta vadībā, uzņēmumos ieņem valdes locekļa amatu. Šī gada 6. februārī tādas pašas izmaiņas notikušas arī a/s Laima valdē.

A/s Gutta un a/s Staburadze darbu valdes locekles amatā turpina arī Jekaterina Stuģe.

Pēc renovācijas durvis vēris jauns Laima saldumu veikals, kas atrodas vēsturiskā Staburadze firmas veikala vietā – Staburadze ražotnes ēkā, Tallinas ielā 72/74, informē Laimas pārstāvji.

Veikals renovēts atbilstoši Laimas Mīlestības vēstniecības konceptam, un tā sortimentā nopērkami saldumu zīmolu Laima, Selga un Staburadze produkti, kā arī pieejami baudīšanai uz vietas veikala kafejnīcas daļā. Veikala renovācijā ieguldīti 55 tūkstoši eiro.

«Šis veikals pirmo reizi tika atvērts 1997.gadā. Veikals arī turpmāk saglabās Staburadze produkcijas specializāciju un pieņems arī pasūtījumus iecienītākajām tortēm. Pēc 18 gados lielākās renovācijas veikala vēsturē, tas gaida pircējus šokolādes, konfekšu, kūku, toršu, karstās šokolādes un citu gardumu baudīšanai uz vietas vai iegādei līdzi ņemšanai,» komentē Dana Erciņa–Užāne, NP Foods Komunikācijas direktore.

Staburadze maizes cepumu Korn ražošanā ieguldījusi 70 tūkstošus latu.

Cepumi tiek ražoti norvēģu uzņēmumam Kavli, ar kuru NP Foods ietilpstošā Staburadze noslēgusi ilgtermiņa sadarbības līgumu. Gada laikā paredzēts saražot 450 t tradicionālo skandināvu cepumu, kas tiks realizēti eksporta tirgos ne tikai Skandināvijas valstīs, bet perspektīvā ar Selgas zīmolu arī Krievijā, Izraēlā, Vācijā.

NP Foods eksporta direktore Ieva Jonsone stāsta, ka darbs pie šī projekta ildzis pusgadu. Staburadzes vadību uzrunājuši paši norvēģi, kas meklēja sadarbības partneri šo cepumu ražošanas izvietošanai ārpus norvēģu ražotnes, kur turpmākā darba nodrošināšanai bija jāiegulda lielas investīcijas. Viņi vairākkārt ieradušies Staburadzē, izpētot visus procesus un veicot auditu, līdz nonāca pie izšķirošā lēmuma. Iespējams, svarīgs apstāklis bija tas, ka Staburadze pēdējo divu gadu laikā realizējusi uzņēmuma modernizāciju un ieviesusi energoefektivitātes pasākumus, kopumā ieguldot 380 tūkstošus latus. Tieši ražošanas efektivitāte un energoefektivitāte īpaši interesējusi norvēģu sadarbības partnerus.

Atzīmējot Staburadze 105 gadu jubileju, Staburadze ieviesusi jaunu iepakojuma dizainu visām klasiskajām tortēm – Cielaviņa, Kristīne, Roko un citām. Jauno iepakojumu dizaina izstrādē un produktu virzīšanā tirgū investēti 130 000 eiro.

Katrs no Staburadzes toršu iepakojumiem atšķiras ar noteiktu krāsu, kas iezīmē tortes galvenās garšas nianses. Piemēram, Cielaviņai – brūnais tonis, savukārt Kristīnei – dzeltenais. Tortes jaunajā iepakojumā ir pārdošanā jau no oktobra sākuma.

SIA Staburadze konditoreja ir vadošais konditorejas izstrādājumu ražotājs Latvijā, ko 1910. gadā dibināja Vilhelms Ķuze. Uzņēmumā tiek ražoti produkti ar atpazīstamiem un iecienītiem zīmoliem Staburadze, Pedro un Mammas. Piedāvāto produktu klāstā ietilpst tortes, kūkas, kūciņas, žagariņi, kēksi, pīrāgi, sviestmaizes, salāti, picas un gatavās maltītes. Uzņēmums šobrīd eksportē produkciju uz 12 valstīm.

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

«Uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaide Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» savu uzskatu pauž Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents Juris Binde atbild: «Mērķtiecīgi tiek ignorēts fakts, ka nodokļu atlaide tiks piemērota tikai 2017. gadā, pēc projekta pabeigšanas, nevis šogad, lai «glābtu grimstošo uzņēmumu»».

Valstij nav jāsubsidē «treknākais» mobilo sakaru operators, tādējādi deformējot konkurenci nozarē, tā LMT piešķirto uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu komentē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. «Ir skaidri zināms, ka 4G tīklu visi operatori attīsta arī bez valsts atbalsta, bet valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami. Ar šādu atbalstu diemžēl netiks nedz veicināta ekonomiskā attīstība reģionos, nedz radītas jaunas darba vietas, turklāt LMT neradīs eksporta produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs ārvalstu sakaru iekārtu piegādātāji,» skaidro V. Vancovičs, uzskaitot, ka Latvijas reģionālajai attīstībai prioritāri ir sakārtoti ceļi, elektrības pieejamība, skolas un slimnīcas, un tikai pēc tam – jaunākās paaudzes 4G tīkls, kas tāpat tiek attīstīts. «Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojamo LMT peļņas kritumu un klientu aizplūšanu pēdējā gada laikā, šādas atlaides piešķiršana rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošanas,» akcentē Tele2 vadītājs.