Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Stiga RM investīciju projektam Jaunu ražošanas iekārtu iegāde, rekonstrukcija un jaunu ražošanas/noliktavas ēku būvniecība, labiekārtošana ražošanas paplašināšanai un jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ieviešana ražošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus palielināt nelaminētā bērza saplākšņa ražošanas jaudu un izveidot jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ražotni. Kopumā SIA Stiga RM investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 11,465 milj. Eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 2 866 250 eiro apmērā.

«UIN atlaide ir burkāns valsts rokās mērķtiecīgu un ilgtermiņa investīciju veicināšanai, kas ļauj uzņēmējiem veidot jaunus uzņēmumus, stiprināt savu konkurētspēju, attīstītu jaunus, ienesīgākus produktus un pakalpojumus, paplašināt eksporta iespējas un veidot priekšnoteikumus jaunu darba vietu izveidei, kā arī nodarbināto algu kāpumam,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIABroceni Pellets investīciju projekta Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadāīstenošanai, informē EM.

SIA Broceni Pellets ir viens no Graanul Invest grupas uzņēmumiem un jaunās rūpnīcas izveide ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā SIA Broceni Pellets investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 21,6 milj. eiro apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA Broceni Pellets būs tiesības piemērot UIN atlaidi 5,4 milj. eiro apmērā. Investīciju projekta plānotais īstenošanas ilgums ir 20 mēneši.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērtējams kā būtisks investīciju stimuls Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija (FM) neiebilst pret tā piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam, to izvērtējot valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par vairāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti

Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērsts uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un netieši arī pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi, kur katru gadu fiskālā ietekme svārstās no 15 līdz 25 miljoniem latu, kas ir ņemta vērā UIN ieņēmumu bāzes prognozēs. Atvieglojuma apmērs liecina par tā plašu izmantošanu, galvenokārt apstrādes rūpniecības uzņēmumos, skaidro FM.

Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu Latvijas Mobilais Telefons (LMT) investīciju projekta «Nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla attīstība Latvijas mazāk blīvi apdzīvotajās teritorijās» īstenošanai. LMT projekta ietvaros nodrošinās iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās vietās piekļuvi jaunākās paaudzes 4G platjoslas internetam.

LMT telekomunikāciju attīstībā ir investējis vairāk nekā 300 milj. Ls un datu pārraidē – 50 milj. Ls. UIN atlaide operatoram ļaus ieviest jaunākās paaudzes tehnoloģijas daudz ātrāk arī reģionos. Kopumā nākamo piecu gadu laikā tīkla attīstībā LMT plāno veikt ieguldījumus vairāk nekā 88 milj. Ls apmērā, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Investīciju projekta ietvaros LMT plāno veikt ieguldījumus 29,01 milj. Ls apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas LMT būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 7,25 milj. Ls apmērā.

Projekta īstenošanas ilgums ir 56 mēneši, uzsākot projektu mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

A/s OlainFarm tiks piešķirta uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaide par atbalstāmo investīciju projekta Jaunu produktu ieviešana ražošanā un a/s OlainFarm eksportspējas palielināšana gaitā veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

Šāds lēmums pieņemts 7. maija Ministru kabineta sēdē, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par investīciju projekta paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un konkurenci. Piemērotā UIN atlaide plānota 5,21 miljona latu apmērā, informē uzņēmums.

A/s OlainFarm valdes loceklis Salvis Lapiņš norāda, ka valdības lēmums piešķirt uzņēmumam ienākuma nodokļa atlaidi būs būtisks atbalsts jaunu produktu ražošanā un noieta tirgu attīstībā.

OlainFarm projekta laikā plānots ieviest ražošanā jaunus produktus, vienlaikus būtiski mainot vairākus ražošanas procesus un paaugstinot esošo produktu ražošanas efektivitāti. Kopumā OlainFarm investīciju projekta ietvaros piecu gadu laikā plāno veikt ieguldījumus 22,95 miljonu latu apmērā. UIN atlaidi uzņēmums varēs piemērot pēc investīciju projekta īstenošanas.

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus.

Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.

Arī valstī jaunākais mobilo sakaru operators Bite Latvija cer no valsts puses saņemt tādu pašu attieksmi kā pret Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuram tiks piešķirta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaide.

«Izlasot paziņojumu par atlaižu piemērošanu, rodas jautājumi. Formāli, izpildot kritērijus, ikviens var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, bet nav saprotama šo atvieglojumu piešķiršanas būtība. Informācijas ir tik maz, ka gribētos vairāk saprast, kāda ir bijusi atvieglojumu nepieciešamība, ja tīkla attīstība reģionos ir katra uzņēmuma maizes darbs?» DB norāda Bite Latvija valdes priekšsēdētājs Freds Renčuks.

«Tā kā katram telekomunikāciju dalībniekam jābūt tiesībām piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, arī mēs no valsts puses sagaidām saņemt tādu pašu attieksmi kā pret LMT,» turpināj F. Renčaks.

Pēc valdības lēmuma par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 7,25 miljonu latu apmērā valstij daļēji piederošajam uzņēmumam Latvijas Mobilais telefons (LMT), mobilo sakaru operators Tele2 plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK).

Kā laikrakstam Diena pastāstīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, tā neesot mobilo sakaru operatoru kļūda, bet gan valstiskas domāšanas un labas saimniekošanas prakses jautājums. «Valsts atbalsts deformē konkurenci mobilo sakaru nozarē kopumā, tādēļ vērsīsimies Eiropas Komisijā,» sacīja V. Vancovičs.

V. Vancovičs arī uzsvēra, ka sākotnējā iecere pašiem pretendēt uz UIN bijusi kļūdaina, uzņēmums sapratis, ka šāds nodokļa atbalsts nebūtu korekts pret citām nozarēm. «Valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami - sākot ar veselības aprūpi, demogrāfijas uzlabošanu un bezdarba līmeņa samazināšanu līdz beidzot ar jaunu ceļu būvniecību,» Dienai izklāsta Tele2 vadītājs.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

Farmācijas uzņēmums Grindeks par savu investīciju projektu varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,26 miljonu latu apmērā.

Tā lēmusi valdība, piešķirot a/s Grindeks projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, DB informē Ekonomikas ministrijā (EM).

a/s Grindeks projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos, skaidro EM. Kopējie ieguldījumi Grindeks ražošanas modernizācijā un paplašināšanā paredzēti 5,02 milj. latu apmērā. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,26 milj. latu.

Pēc a/s Grindeks valdes locekļa, Finanšu un Administratīvā direktora Vadima Rabšas teiktā, 5,02 milj. latu ieguldījums iecerēts uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai gatavo zāļu formu, aktīvo farmaceitisko vielu un kvalitātes nodrošināšanas jomās.Projekta īstenošanas ilgums ir 60 mēneši un to paredzēts uzsākt piecus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.