Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus.
Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.
Atlaides plašāku izmantošanu kavē prasība nodrošināt ļoti augstu ieguldījumu apmēru. Proti, sākot ar 2014. gadu, minimālais atbalstāmā projekta lielums tika palielināts no 3 miljoniem latu līdz 10 miljoniem eiro, kas jāiegulda piecu gadu periodā. Noteiktais investīciju kritērijs ir grūti izpildāms pat lielākajiem Latvijas ražošanas uzņēmumiem, kas pamatā atrodas Rīgā un tās apkārtnē, savukārt reģionos šāda mēroga ieguldījumi ražošanā tiek veikti tikai retos izņēmuma gadījumos.
Par to, ka prasība investīciju apmēram ir pārmērīgi augsta, liecina arī statistika - ja laika posmā no atlaides ieviešanas līdz grozījumu veikšanai kopumā tika apstiprināti 25 projekti, tad kopš investīciju sliekšņa paaugstināšanas jauni projekti nav iesniegti. Reģionos, kas ir tālāk par 100 km no Rīgas, iepriekš tika apstiprināti tikai 4 projekti, un tikai vienā no tiem plānoto investīciju apjoms bija lielāks par 10 M EUR.
Kopprodukts uz iedzīvotāju Latgalē ir apmēram trīs reizes mazāks kā Rīgā - atšķirība ir tāda pati, kā starp bagātāko un nabadzīgāko ES valsti. Ja savienības līmenī publiskais atbalsts (struktūrfondi un lielāka atbalsta intensitāte) tiek plaši izmantots reģionālo atšķirību mazināšanai, tad Latvijā šādu politiku var saskatīt tikai izņēmuma gadījumos. Struktūrfondu apguves vajadzībām Latvija ir vienots reģions, un ārpus Rīgas īstenoti projekti kopumā var cerēt tikai uz papildus punktiem vērtēšanā. Vairāk formāls, nekā reāls ieguvums.
Laikā, kad tika pieņemts lēmums par investīciju sliekšņa paaugstināšanu, nebija aktuāli ģeopolitiskie apstākļi, kas tagad kavē Latvijas eksportu un caur pārtikas ražošanas nozari sevišķi smagi ietekmē tieši reģionus. Lai valsts atbalsta pieejamība reģionu ražotājiem nebūtu tikai formāla, investīciju slieksnis attālākajos reģionos īstenotajiem ražošanas projektiem būtu jāsamazina no 10 M uz 5 M EUR. Investoriem nodokļu atlaides pieejamība kompensētu reģionu infrastruktūras, darbaspēka un loģistikas trūkumus, savukārt reģioni iegūtu papildus darba vietas un naudas plūsmu pakalpojumu sektorā.
* Skatīt FM sagatavoto Informatīvo ziņojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti, izskatīts MK sēdē 02.07.2013., 37#51