Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi, ka pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Satversmei, līdz ar to valstij būs jāatmaksā pensionāriem ieturētā nauda.

Iepriekš noteiktie ieturējumi ir jāizbeidz līdz nākamā gada 1.martam, kā arī šim datumam ir pārdomāti jānosak kārtībā, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti pamatojoties uz apstrīdētajām normām. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST kā pēdējais ieturējumu izmaksas termiņu noteica 2015.gada 1.jūliju, bet izvērtējot termiņu ir jāņem vērā īpašā grupa, kā arī vecuma un citus kritērijus.

Kā norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav iespējams likuma normas par pensiju samazināšanu atcelt uzreiz, jo tad izveidotos situācija, kas vēl vairāk neatbilstu Satversmei, jo tad rastos situācija, kas apdraudētu valsts pamatbudžeta un arī speciālā budžeta stabilitāti.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Lai mudinātu valdību aktīvāk pievērst uzmanību pensionāriem aktuālajiem jautājumiem, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apsver iespējas rīkot plašākas protesta akcijas, sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka patlaban ir sākusies parakstu vākšana un līdz aprīlim jāvienojas par Vislatvijas pensionāru mītiņu Rīgā, jo «citu instrumentu mūsu rokās jau nav», sacīja LPF vadītājs. A. Siliņš arī piebilda, ka pensionāri varētu darīt visu, lai nevienu no šodien valdošajām partijām neievēlētu pat pašvaldību vēlēšanās.

Interesi par piedalīšanos mītiņā jau izteikušas vairākas pensionāru organizācijas, kas no vairākām teritorijām gatavas atsūtīt pat vairākus autobusus. Arī parakstu vākšana notiekot aktīvi. A. Siliņš nenosauca precīzu savākto parakstu skaitu, tomēr norādīja, ka aktivitāte esot iepriecinoša – piemēram, Ventspilī savākti vairāki tūkstoši parakstu.

Vācijā pieaug to pensionāru skaits, kas spiesti strādāt maz apmaksātus darbus vai arī pieteikties speciālam valdības pabalstam, lai iztiktu, atsaucoties uz statistikas datiem, vēsta thelocal.de.

Pērn aptuveni 660 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 līdz 74 gadiem bija spiesti strādāt maz atalgotus darbus, lai gūtu papildus ienākumus savai pensijai. Papildus ienākumu avotus meklējuši 3,9% cilvēku attiecīgajā vecuma grupā. 2000. gadā Vācijā strādāja 416 tūkstoši jeb aptuveni 3% pensionāru, atsaucoties uz Darba un Sociālo lietu ministrijas sniegtajiem datiem, vēsta medijs.

Kopš tūkstošgades sākuma palielinājies arī to pensionāru skaits, kuri pieteikušies sociālā nodrošinājuma paketei. 2009. gadā speciālo pabalstu lūdza 400 tūkstoši, bet 2003. gadā – 258 tūkstoši Vācijas pensionāru.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Trīs ceturdaļas jeb 75% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas nav lielāka par 200 latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Kopumā pensiju saņem 482 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 5% mēnesī saņem ne vairāk par 100 latiem. 17% no kopējā pensionāru skaita saņem 100-150 latu lielu pensiju. Savukart vairāk nekā pusei - 53% pensija ir no 150-200 latiem. Tikai 1,6% pensija pārsniedz 500 latus.

Kā norāda Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, vidējā pensija valstī ir 180 latu, kas ir 50% no vidējās algas. Viņš norādīja, ka daļa pensionāru varbūt vēlētos strādāt, tomēr lielai daļai no viņiem nav iespēju atrast darbu. Tādējādi tikai 8% no Latvijas iedzīvotājiem pēc 64 gadu vecuma aizvien turpina darba gaitas.

Strādājošo skaits ievērojami sarūk, savukārt pensionāru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies gandrīz par 100 tūkstošiem. Salīdzinot situāciju 2008. gadā, kad bija 465,2 tūkstoši pensionāru uz 1,076 miljoniem strādājošo, tā turpina pasliktināties. Datu par pērno gadu vēl nav, bet 2011. gada beigās Latvijā bija 481,7 tūkstoši pensionāru uz 949,3 tūkstošiem strādājošo.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagaidām neplāno rosināt izmaiņas par pensiju neapliekšanu ar nodokļiem, tomēr darba grupa izskatīs priekšlikumus, kas varētu tikt īstenoti no 2021.gada.

Komisija šodien diskutēja par iedzīvotāju iniciatīvu 1.līmeņa pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šogad pensionāru neapliekamais minimums paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.

Pēc diskusijām par šo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka deputāti varēs rosināt priekšlikumus, kas varētu tikt īstenojami no 2021.gada, palīdzot Labklājības ministrija un Finanšu ministrijai veidot budžetu. Barča atgādināja, ka darba grupa plāno vērtēt arī citus ierosinājumus.

Tikmēr opozīcijas deputāti mudināja raitāk ieviest izmaiņas. Andrejs Klementjevs (S) rosināja paredzēt, ka pensionāru neapliekamai minimums ir vismaz minimālās algas apmērā. Savukārt deputāte Silvija Šimfa uzsvēra, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem, nevis skaitļiem.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 13.martā gatavojas protesta akcijām visā Latvijā, iebilstot pret valdības lēmumiem, kuri pasliktina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Galvenais LPF pikets 13.martā notiks pie Saeimas ēkas, Jēkaba ielā 11, no plkst.8.30 līdz 10, lai atgādinātu Saeimas deputātiem par viņu pienākumu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Vienlaikus LPF aicinājusi pensionārus 13.martā organizēt atbalsta pasākumus visā Latvijā pie pašvaldību ēkām. «Daudziem atbraukt uz Rīgu ir pārāk dārgi, jo nauda jākrāj elektrībai līdz rudenim. Pēc tam varbūt būs jāpāriet pie svecītēm,» sacīja pensionāru priekšstāvis Andris Siliņš.

«Visi pēdējā laikā pieņemtie likumdošanas akti būtiski pasliktina pensionāru dzīves līmeni. Elektroenerģijas tirgus atvēršana, augošais nekustamā īpašuma nodoklis, nesaprotami lēmumi par komunālo pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas apmaksu, cenu celšanās pēc eiro ieviešanas - tā ir vesela buķete jautājumu,» skaidroja Siliņš.

Ik mēnesi turpina palielināties to pensionāru skaits, kuri izvēlas saņemt pensiju bankas vai Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.

Jūnijā pensijas ar pārskaitījumu bankas vai PNS kontā izvēlējušies saņemt gandrīz 93.9 tūkstoši pensionāru. Vislielākā aktivitāte, piesakoties saņemt pensiju kontā, ir bijusi Rīgā (18.9 tūkstoši), Rīgas rajonā (4.6 tūkstoši), Daugavpilī (4.5 tūkstoši), Liepājā (3.5 tūkstoši) un Jelgavā (2.8 tūkstoši).

Līdz ar to kopējais pensionāru skaits, kas pensiju saņem kontā, sasniedzis 296.7 tūkstošus. Pensiju ar piegādi dzīves vietā jūnijā saņēma 310.1 tūkstotis pensionāru.

Jau ziņots, ka šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kuri paredz, ka, sākot ar 1. jūliju, pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī vairākas atlīdzības dzīves vietā klientiem tiek piegādātas par maksu, maksu ieturot no sociālās apdrošināšanas pakalpojuma -pensijas vai pabalsta.

Pensionāru pieprasītais pensiju paaugstinājums, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru, vērtējams kā ļoti nopietns un loģisks, norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa atzina, ka tik liels skaits pensionāru, kuri parakstījuši Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) izstrādāto pieprasījumu, liecina par to, ka lieta ir ļoti nopietna. «Nav jau runa tikai par vecuma pensionāriem, runa ir arī par invaliditātes, par apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Manuprāt, šī prasība ir ļoti loģiska,» sacīja A. Barča.

Jautāta vai valsts var atļauties pensiju indeksāciju, deputāte atzīmēja, ka būtu jāapzinās un jāskatās uz ģimeni kopumā, norādot, ka ir daudzas ģimenes, kur pensionārs ir viens no tiem, kurš nodrošina ģimenei iztiku. «Valdības vadītājs apgalvo, ka sācies ir ļoti straujš [ekonomikas] uzrāviens. Vienkāršais cilvēks skaidri un gaiši redz, ka liels uzrāviens šogad ir apkurei un komunālajiem maksājumiem,» sacīja A. Barča.

Jūlijā, salīdzinot ar šā gada jūniju, strādājošo pensionāru skaits Latvijā ir samazinājies teju uz pusi —par 42.3%.

Par to raksta Neatkarīgā. Strādājošo pensionāru skaits sarucis jau no šā gada maija. Ja maijā strādāja 72.7 tūkst. pensionāru, tad jūnijā — 60.8 tūkst. Turpretī jūlijā turpināja strādāt vien 35.1 tūkst. pensionāru.

Kā zināms, no 1. jūlija strādājošie pensionāri, kuri nav nolēmuši pārtraukt darba attiecības, saņem par 70% mazāku pensiju, paredz likums Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam.

Nestrādājošie pensionāri šai laika posmā saņems par 10% mazāku pensiju.

Šī gada pensiju indeksācija viena pati pensionāru problēmas neatrisina, jo tās palielinājums ir ļoti niecīgs, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka pieauguma apmērs ir aptuveni tāds pats kā pērn. Tomēr kopumā indeksācija pensionāru problēmas neatrisina, un seniori ar saviem ienākumiem aizvien vairāk atpaliek no strādājošajiem, skaidroja Siliņš.

Pensionāru situāciju gan varētu uzlabot citi mehānismi, piemēram, piemaksas. Piemaksas it īpaši varētu uzlabot to senioru materiālo stāvokli, kuri pensionējušies sen un kuru pensijas ir mazākas, uzsver Siliņš.

Federācijas vadītājs arī prognozēja, ka nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas varētu pieaugt par aptuveni desmit eiro.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams risināt pensiju jautājumu attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši smagus un kaitīgus darbus, tāpēc pensionējušies ātrāk, līdz ar to arī viņu darba stāžs un pensija ir mazāka. Siliņš cer, ka šo jautājumu varētu risināt uz 2018.gadu, jo nākamgad tiks pārrēķinātas 2011.gadā piešķirtās pensijas un šim mērķim jau būs nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro.

Pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši, intervijā žurnālam Playboy saka labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Laikam nepietiekami esmu pateikusi par pensionāru vairākuma drāmu. Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit... Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot,» atzīst ministre.

Viņa uzsver, ka tic pašreizējai sociālās apdrošināšanas sistēmai kā taisnīgai un uzskata par savu pienākumu šo sistēmu «nesačakarēt». Šī sistēma ir balstīta uz katra viena pienesumu. Tā, lai cik neticami tas liekas, šos 20 gadus faktiski ir piemaksājusi esošajiem pensionāriem.