Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Ja mēs raugāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, valdības atbalsts Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes 1% pārnesi no 2. līmeņa uz 1. līmeni, ir mazāk slikts variants nekā iepriekš piedāvātais.

Tomēr sabiedrībai šobrīd to mēģina pasniegt kā kompromisu, un tas izskatās pēc ļoti apšaubāma kompromisa. Ironiski, bet viens no lielākajiem šo priekšlikumu ieguvējiem varētu būt tieši valdošā politiskā koalīcija. Koalīcijai valsts budžeta apstiprināšana Saeimā nozīmēs uzticības balsojumu un valdības stabilitāti. Nākas domāt, ka šajā gadījumā plāns varētu būt sasniegt šo mērķi faktiski neveicot solīto – nerealizējot diezgan sarežģīto nodokļu reformu jeb kārtējo reizi neizdarot mājasdarbu.

Lielākais zaudētājs šajā situācijā būs esošie nodokļu maksātāji un topošie pensionāri. Esošajiem pensionāriem pensijas tāpat būtu jāindeksē, ņemot vērā to nepietiekamu apmēru un dzīves dārdzību. Šajā gadījumā pragmatiskāk būtu šim mērķim meklēt finansējumu citos avotos. Tādēļ jāsecina, ka esošie pensionāri, pretstatā tam, kā tas tiek publiski pasniegts, nav ieguvēji šajā situācija. Viņi ir pelnījuši lielākas pensijas neatkarīgi no tā, kas notiek ar iemaksām pensiju 2. līmenī.

Kapsēta nešķiet piemērota vieta, kur malkot pusdienlaika kafiju, bet mazas kafejnīcas īpašnieku bizness starp kapakmeņiem Berlīnē plaukst. Turklāt ir pārliecība, ka šī ideja izpletīsies visā pilsētā, vēsta thelocal.de.

Lai gan tikai dažu metru attālumā lielajā 19. gadsimta kapsētā Berlīnes Kreuzberg rajonā norisinās bēru gājiens, kafejnīcas klienti

Sebastjans Klopfleišs and Grits Brosovskis neļauj tam sabojāt garastāvokli. «Es domāju, ka atvērt šeit kafejnīcu ir burvīga ideja,» sacījis 34 gadus vecais Klopfleišs, kurš tur esot biežs viesis.

Tam piekrīt divi pensionāri, kuri piesēduši nelielās kafejnīcas stūrī. «Kafejnīca padara kapsētu pievilcīgāku,» sacījusi 73 gadus vecā apmeklētāja. Tā ir vieta, kur var parunāt par mirušajiem un šeit apglabātajiem, uzskata pensionāri.

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir kā darba apģērbs, ko nav bailes saburzīt, sašmulēt vai pat saplēst. Ja tas arī notiks, nebūs liela bēda, jo tas tak ir darba apģērbs.

Dacia Duster nav auto, ko apjūsmot, tas ir darba instruments, kas noder ikdienā, turklāt nemaksā dārgi. Tas ir tas, kas Latvijā un pārējās postpadomju valstīs tiek vērtēts visaugstāk, proti, cena. Šāda taktika atmaksājas ar uzviju, jo salīdzinājumā kaut vai ar alianses partnera Renault pasažieru modeļiem, kas negribīgi pamet autosalona telpas, Dacia Duster par pircēju trūkumu neuztraucas. Patiesībā pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums, attiecīgi Dacia Duster tīkotāji joprojām ir spiesti stāvēt rindā un pacietīgi gaidīt.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Cena un daudzfunkcionālais pielietojums ir divi iedarbīgākie Dacia Duster argumenti. Jauns krosovers pat ar sulīgu aprīkojumu par 15 tūkst. eiro? Izklausās neticami, bet tas ir iespējams. Attiecīgi ne tikai mežizstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai apsardzes firmas un cita veida kompānijas labprāt dod priekšroku Dacia Duster. Rumāņu mazcenas krosoveru ļoti iecienījušas privātpersonas, turklāt ne tikai no lauku reģioniem, bet arī pilsētām. Vēl viena stabila Dacia Duster pircēju auditorija ir pensionāri. «Augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepcija komplektā ar draudzīgo cenu ir tas, kas patīk, turklāt Dacia tirgotājiem par prieku šie pircēji neķēpājas ar līzingu, bet auto pērk pašu spēkiem. Pēc Dacia tirgotāju stāstītā, ne tikai pensionāri, bet arī pārējā privātpersonu masa spēj par automašīnu norēķināties paši un neizmantot līzingu kompāniju atbalstu. Pat, apaugot ar dažādām noderīgām ekstrām, proti, multifunkcionālu stūri, Media Nav Evolution multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, daudzskatu kameru sistēmu, LED dienas gaitas lukturiem u.c. labumiem, Dacia Duster maksās 14 450 eiro. Tas ir neapgāžams arguments pircēju piesaistei. Skaidrs, ka viss nav zelts, kas spīd. Multimediju sistēmas ekrānu, kā arī kameru izšķirtspēja ir draņķīga, tostarp arī LED dienas gaismas diožu virtene ir veidota, strikti ievērojot ierobežoto budžetu. Dacia Duster ir vienkāršs auto vienkāršiem cilvēkiem, ja saimniecībā vajag lētu krosoveru, kurš būs uzticams atbalsts ikdienas darbos, turklāt mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav.

No 1.februāra biļešu cenu līdz 1,15 eiro par braucienu plānots palielināt arī Rīgas mikroautobusos, informēja Rīgas domē.

Domē skaidro, ka oficiāli par šo jautājumu lems Rīgas domes Satiksmes departamenta autotransporta komercpārvadājumu licencēšanas komisija sēdē otrdien, 20.janvārī.

Mikroautobusu satiksmi Rīgā nodrošina pilnsabiedrība Rīgas Mikroautobusu satiksme.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no šī gada 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā, informēja Rīgas domē.

Pēc Rīgas satiksmes izmaksu aprēķiniem, jaunā pilnās biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā no februāra būs 1,15 eiro. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam, kurš neietilpst kādā no pasažieru kategorijām, kam dome noteikusi atlaides, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas biļete maksās 1,15 eiro.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda tiks pārskaitīta līdz 19.martam, informēja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) februārī saņēma naudas pārskaitījumu no Krievijas, lai VSAA varētu veikt Krievijas pensijas izmaksu tām personām, kuras Latvijā saņem pensiju saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Minētais līgums ir spēkā kopš 2011.gada.

Pensijas tiek izmaksātas reizi ceturksnī, un kopumā 10 992 Krievijas pensionāri pensijas saņems ar VSAA starpniecību līdz 19.martam.

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Krievija šobrīd pilda saistības pret viņiem. Krievija ir veikusi maksājumu, kas pietiek līdz maija vidum. Ja saistības kaut kādu iemeslu dēļ netiks pildītas, meklēsim risinājumus, kā nodrošināt šo cilvēku iztikšanu," aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

48,8 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par galvenajiem ieguvējiem no 2016. gada valsts budžeta uzskata ierēdņus, 28,4 % – negodīgus uzņēmējus, bet 21,4 % – augsta līmeņa speciālistus. Tikai 1,7 % respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, tikai 2,5 % – ka tie būs pensionāri, un tikai 4,4 % domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki. Šādi dati iegūti jaunākajā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā.

Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2 %, 34,7 % un 32 % aptaujāto.

Jautāti, ko vispirms vajadzētu darīt, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, 92,2 % atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3 % saredzēja izeju nodokļu celšanā.

Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (61 %) uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6 % domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1 % ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.

Mēs dzīvojam laikā, kurā sabiedrība noveco. Arī Latvijā, tāpat kā citās pasaules labklājības valstīs, pieaug vidējais mūža ilgums un līdz ar to palielinās pensionēšanās vecums.

Šodienas strādājošie pēc 63 gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas vairs nevar rēķināties ar mierīgu atpūtu, rušinoties dārzā un rūpējoties par mazbērniem. Diemžēl vai par laimi, jāstrādā būs ilgāk. Daudz nozīmīgāki kļūst arī pašu iedzīvotāju ieguldījumi uzkrājumu veidošanā, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju, ar kuru, visdrīzāk, nepietiks iepriekšējās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Individuālu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību paredz arī Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma.

Par piemērotāko metodi uzkrājumu veidošanā un pārtikušu vecumdienu nodrošināšanā jādomā savlaicīgi. Tas nozīmē – jau tagad. Sabiedrības pārmaiņu radītās sekas draud ar pieaugošu sociālo nevienlīdzību, jo tagad strādājošie, maksājot kredītus, dzīvojot šodienai un atliekot uzkrājumu veidošanu uz vēlāku laiku, var nepaspēt izveidot būtiskus iekrājumus līdz vecumdienu sasniegšanai. Šīs paaudzes var attapties vēl drūmākā finansiālā stāvoklī nekā šodienas pensionāri – īpaši tie, kas nevarēs atļauties pensionēties, taču veselības problēmu vai citu apsvērumu dēļ arī nespēs turpināt pilnas slodzes darbu. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlme un motivācija veidot uzkrājumus rodas līdz ar darba gaitu sākšanu. Kādam tās ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī, citam uzkrājošā apdrošināšana vai ieguldījumi fondos un akcijās. Galvenais, lai vienīgais «plāns» nākotnei nebūtu laimests loterijā.

Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kā arī vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm netiek piešķirta atraitņa pensija. Kamēr citur pensionāri «manto» daļu mirušā laulātā vai pat tikai civilpartnera pensijas, mūsu valstī jāsamierinās ar vienreizēju pabalstu divu pensiju apmērā, vēsta laikraksts Diena.

«Atraitņa pensija nepastāv, jo tā savulaik netika iekļauta obligāto iemaksu likmē,» skaidrojusi Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta (SAD) direktore Jana Muižniece. Latvijas Pensiju likums nosaka, ka vecuma pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no katra cilvēka individuālā ieguldījuma - darba stāža, veiktajām sociālajām iemaksām un pensionēšanās vecuma.

«Nebūtu korekti, ja personas, kas noteiktu laiku maksājušas vienādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, aizejot pensijā, tiktu diferencētas atkarībā no laulātā drauga esamības. Bez tam jebkādu papildu garantiju ieviešana pensiju sistēmā saistīta arī ar papildu finansiālo resursu nepieciešamību,» Dienai norādījusi LM SAD vecākā referente Saulveiga Krastiņa.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Kopš pagājušā gada septembra, kad Latvijā tika ieviesta Mūža pensijas apdrošināšana – valsts noteikta alternatīva pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla saņemšanai – šo iespēju ir izmantojuši 26% no iedzīvotājiem, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bija pietiekams Mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

Saskaņā ar VSAA datiem astoņu mēnešu laikā 214 pensionāri ir uzkrājuši pietiekamu pensiju 2. līmeņa kapitālu, lai varētu izmantot Mūža pensijas apdrošināšanu. No tiem 56 personas jeb 26% noslēgušas Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus un attiecīgi 51 līgums (91% no kopējā skaita) ir noslēgts ar SEB dzīvības apdrošināšanu, pārējās ar otru kompāniju, kas piedāvā, ir Ergo. Kopējais valsts fondēto pensiju kapitāls, ko VSAA pārskaitījusi SEB dzīvības apdrošināšanas klientiem, ir vairāk nekā 428 tūkstoši eiro, kas veido vidēji 8409 eiro uz vienu Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Vai jūs varat nosaukt vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurā nodokļi tiek nevis palielināti, bet samazināti? Vai jūs zināt, kura valsts pavisam drīz kļūs par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Un kur mēs jau šobrīd redzam nākotnes sabiedrību, kas ir draudzīga un iekļaujoša pilnīgi visām ļaužu grupām? Sakiet droši - Latvija! Jūs nebūsiet kļūdījies. Vismaz nebūsiet vienīgais, kas tā domā. Šie ir apgalvojumi no Vienotības politiķu izteikumiem, jūsmojot par nupat pieņemto budžetu.

Parasti sausnējais premjers Dombrovskis, kurš pat Jaunā gada runām liek izklausīties pēc informātikas pulciņa salidojuma, budžeta aplaistīšanai piegājis negaidīti radoši. Mūsu valsts ekonomika tagad ir kā augošs vilnis, kas ceļ visus kuģus, viņš saka. Turpat blakus spurdz premjera krāsainā pusīte Solvita Āboltiņa - bet visvairāk ir pacelts pensionāru kuģis! Tieši pensionāri, saskaņā ar Āboltiņu, ir «gatavi izvest Latviju uz stabilas attīstības un labklājības ceļa».

Šie ir Vienotības politiķu citāti, kas līdz ar krāsainiem grafikiem tika izsūtīti tūliņ pēc trešdienas nakts budžeta pieņemšanas. Var jau saprast, ka politiķiem sevi jāparāda labā gaismā, it īpaši tik tuvu pie vēlēšanām. Taču parasti to gaismu vismaz cenšas saglabāt kādu puslīdz naturālistisku. Vienotības vēstījums sabiedrībai šobrīd drīzāk atgādina Jehoviešu bukletu, kur visas ļaužu grupas līksmo labākajā vietā pasaulē. Tikai tā labākā vieta, citējot latviešu klasiku, šodien vēl ne, bet rītdien pavisam noteikti būs klāt. Atnāks pie mums pa galveno ielu, tā ka visa pamale dārd.