Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

48,8 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par galvenajiem ieguvējiem no 2016. gada valsts budžeta uzskata ierēdņus, 28,4 % – negodīgus uzņēmējus, bet 21,4 % – augsta līmeņa speciālistus. Tikai 1,7 % respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, tikai 2,5 % – ka tie būs pensionāri, un tikai 4,4 % domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki. Šādi dati iegūti jaunākajā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā.

Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2 %, 34,7 % un 32 % aptaujāto.

Jautāti, ko vispirms vajadzētu darīt, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, 92,2 % atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3 % saredzēja izeju nodokļu celšanā.

Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (61 %) uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6 % domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1 % ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Mēs dzīvojam laikā, kurā sabiedrība noveco. Arī Latvijā, tāpat kā citās pasaules labklājības valstīs, pieaug vidējais mūža ilgums un līdz ar to palielinās pensionēšanās vecums.

Šodienas strādājošie pēc 63 gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas vairs nevar rēķināties ar mierīgu atpūtu, rušinoties dārzā un rūpējoties par mazbērniem. Diemžēl vai par laimi, jāstrādā būs ilgāk. Daudz nozīmīgāki kļūst arī pašu iedzīvotāju ieguldījumi uzkrājumu veidošanā, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju, ar kuru, visdrīzāk, nepietiks iepriekšējās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Individuālu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību paredz arī Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma.

Par piemērotāko metodi uzkrājumu veidošanā un pārtikušu vecumdienu nodrošināšanā jādomā savlaicīgi. Tas nozīmē – jau tagad. Sabiedrības pārmaiņu radītās sekas draud ar pieaugošu sociālo nevienlīdzību, jo tagad strādājošie, maksājot kredītus, dzīvojot šodienai un atliekot uzkrājumu veidošanu uz vēlāku laiku, var nepaspēt izveidot būtiskus iekrājumus līdz vecumdienu sasniegšanai. Šīs paaudzes var attapties vēl drūmākā finansiālā stāvoklī nekā šodienas pensionāri – īpaši tie, kas nevarēs atļauties pensionēties, taču veselības problēmu vai citu apsvērumu dēļ arī nespēs turpināt pilnas slodzes darbu. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlme un motivācija veidot uzkrājumus rodas līdz ar darba gaitu sākšanu. Kādam tās ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī, citam uzkrājošā apdrošināšana vai ieguldījumi fondos un akcijās. Galvenais, lai vienīgais «plāns» nākotnei nebūtu laimests loterijā.

Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kā arī vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm netiek piešķirta atraitņa pensija. Kamēr citur pensionāri «manto» daļu mirušā laulātā vai pat tikai civilpartnera pensijas, mūsu valstī jāsamierinās ar vienreizēju pabalstu divu pensiju apmērā, vēsta laikraksts Diena.

«Atraitņa pensija nepastāv, jo tā savulaik netika iekļauta obligāto iemaksu likmē,» skaidrojusi Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta (SAD) direktore Jana Muižniece. Latvijas Pensiju likums nosaka, ka vecuma pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no katra cilvēka individuālā ieguldījuma - darba stāža, veiktajām sociālajām iemaksām un pensionēšanās vecuma.

«Nebūtu korekti, ja personas, kas noteiktu laiku maksājušas vienādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, aizejot pensijā, tiktu diferencētas atkarībā no laulātā drauga esamības. Bez tam jebkādu papildu garantiju ieviešana pensiju sistēmā saistīta arī ar papildu finansiālo resursu nepieciešamību,» Dienai norādījusi LM SAD vecākā referente Saulveiga Krastiņa.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Kopš pagājušā gada septembra, kad Latvijā tika ieviesta Mūža pensijas apdrošināšana – valsts noteikta alternatīva pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla saņemšanai – šo iespēju ir izmantojuši 26% no iedzīvotājiem, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bija pietiekams Mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

Saskaņā ar VSAA datiem astoņu mēnešu laikā 214 pensionāri ir uzkrājuši pietiekamu pensiju 2. līmeņa kapitālu, lai varētu izmantot Mūža pensijas apdrošināšanu. No tiem 56 personas jeb 26% noslēgušas Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus un attiecīgi 51 līgums (91% no kopējā skaita) ir noslēgts ar SEB dzīvības apdrošināšanu, pārējās ar otru kompāniju, kas piedāvā, ir Ergo. Kopējais valsts fondēto pensiju kapitāls, ko VSAA pārskaitījusi SEB dzīvības apdrošināšanas klientiem, ir vairāk nekā 428 tūkstoši eiro, kas veido vidēji 8409 eiro uz vienu Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Vai jūs varat nosaukt vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurā nodokļi tiek nevis palielināti, bet samazināti? Vai jūs zināt, kura valsts pavisam drīz kļūs par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Un kur mēs jau šobrīd redzam nākotnes sabiedrību, kas ir draudzīga un iekļaujoša pilnīgi visām ļaužu grupām? Sakiet droši - Latvija! Jūs nebūsiet kļūdījies. Vismaz nebūsiet vienīgais, kas tā domā. Šie ir apgalvojumi no Vienotības politiķu izteikumiem, jūsmojot par nupat pieņemto budžetu.

Parasti sausnējais premjers Dombrovskis, kurš pat Jaunā gada runām liek izklausīties pēc informātikas pulciņa salidojuma, budžeta aplaistīšanai piegājis negaidīti radoši. Mūsu valsts ekonomika tagad ir kā augošs vilnis, kas ceļ visus kuģus, viņš saka. Turpat blakus spurdz premjera krāsainā pusīte Solvita Āboltiņa - bet visvairāk ir pacelts pensionāru kuģis! Tieši pensionāri, saskaņā ar Āboltiņu, ir «gatavi izvest Latviju uz stabilas attīstības un labklājības ceļa».

Šie ir Vienotības politiķu citāti, kas līdz ar krāsainiem grafikiem tika izsūtīti tūliņ pēc trešdienas nakts budžeta pieņemšanas. Var jau saprast, ka politiķiem sevi jāparāda labā gaismā, it īpaši tik tuvu pie vēlēšanām. Taču parasti to gaismu vismaz cenšas saglabāt kādu puslīdz naturālistisku. Vienotības vēstījums sabiedrībai šobrīd drīzāk atgādina Jehoviešu bukletu, kur visas ļaužu grupas līksmo labākajā vietā pasaulē. Tikai tā labākā vieta, citējot latviešu klasiku, šodien vēl ne, bet rītdien pavisam noteikti būs klāt. Atnāks pie mums pa galveno ielu, tā ka visa pamale dārd.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Sākot no februāra tiks sadārdzināta biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa.

Domes pārstāvji skaidro, ka no 1. februāra viena brauciena cena pilsētas sabiedriskajā transportā tiks pielīdzināta uzņēmuma Rīgas satiksme pašlaik aprēķinātai viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmums Rīgas satiksme, ņemot vērā gan prognozēto pārvadājamo pasažieru skaitu, gan dažādu resursu cenu izmaiņas, ir pārrēķinājis viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu sabiedriskajā transportā 2015. gadam. Tagad tā ir 1,175 eiro - zemāka par līdzšinējo 1,2 eiro līmeni.

Jaunās braukšanas maksas (tarifa) aprēķins ir saņemts Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

Iespēju a/s Pasažieru vilciens vilcienos braukt bez maksas skolēni un pensionāri otrdienas rītā izmantojuši visai aktīvi, Db.lv stāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.

Aktīvākā iedzīvotāju grupa līdz šim ir pensionāri.

Tāpat otrdienas rītā bija novērotas problēmas reģistrēt e-talonu vilcienos, taču aptuveni plkst. 10 tās tika novērstas, Db.lv stāstīja J. Priedniece.

No 1. oktobra tās Rīgas iedzīvotāju kategorijas, kurām ir piešķirtas vai nu 100%, vai daļējas atlaides braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā, varēs izmantot personalizētos e-talonus, galvaspilsētas teritorijā pārvietojoties ar pasažieru vilcieniem.

Kapsēta nešķiet piemērota vieta, kur malkot pusdienlaika kafiju, bet mazas kafejnīcas īpašnieku bizness starp kapakmeņiem Berlīnē plaukst. Turklāt ir pārliecība, ka šī ideja izpletīsies visā pilsētā, vēsta thelocal.de.

Lai gan tikai dažu metru attālumā lielajā 19. gadsimta kapsētā Berlīnes Kreuzberg rajonā norisinās bēru gājiens, kafejnīcas klienti

Sebastjans Klopfleišs and Grits Brosovskis neļauj tam sabojāt garastāvokli. «Es domāju, ka atvērt šeit kafejnīcu ir burvīga ideja,» sacījis 34 gadus vecais Klopfleišs, kurš tur esot biežs viesis.

Tam piekrīt divi pensionāri, kuri piesēduši nelielās kafejnīcas stūrī. «Kafejnīca padara kapsētu pievilcīgāku,» sacījusi 73 gadus vecā apmeklētāja. Tā ir vieta, kur var parunāt par mirušajiem un šeit apglabātajiem, uzskata pensionāri.