Vai jūs varat nosaukt vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurā nodokļi tiek nevis palielināti, bet samazināti? Vai jūs zināt, kura valsts pavisam drīz kļūs par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Un kur mēs jau šobrīd redzam nākotnes sabiedrību, kas ir draudzīga un iekļaujoša pilnīgi visām ļaužu grupām? Sakiet droši - Latvija! Jūs nebūsiet kļūdījies. Vismaz nebūsiet vienīgais, kas tā domā. Šie ir apgalvojumi no Vienotības politiķu izteikumiem, jūsmojot par nupat pieņemto budžetu.
Parasti sausnējais premjers Dombrovskis, kurš pat Jaunā gada runām liek izklausīties pēc informātikas pulciņa salidojuma, budžeta aplaistīšanai piegājis negaidīti radoši. Mūsu valsts ekonomika tagad ir kā augošs vilnis, kas ceļ visus kuģus, viņš saka. Turpat blakus spurdz premjera krāsainā pusīte Solvita Āboltiņa - bet visvairāk ir pacelts pensionāru kuģis! Tieši pensionāri, saskaņā ar Āboltiņu, ir «gatavi izvest Latviju uz stabilas attīstības un labklājības ceļa».
Šie ir Vienotības politiķu citāti, kas līdz ar krāsainiem grafikiem tika izsūtīti tūliņ pēc trešdienas nakts budžeta pieņemšanas. Var jau saprast, ka politiķiem sevi jāparāda labā gaismā, it īpaši tik tuvu pie vēlēšanām. Taču parasti to gaismu vismaz cenšas saglabāt kādu puslīdz naturālistisku. Vienotības vēstījums sabiedrībai šobrīd drīzāk atgādina Jehoviešu bukletu, kur visas ļaužu grupas līksmo labākajā vietā pasaulē. Tikai tā labākā vieta, citējot latviešu klasiku, šodien vēl ne, bet rītdien pavisam noteikti būs klāt. Atnāks pie mums pa galveno ielu, tā ka visa pamale dārd.
Nodokļi tiek samazināti? Turklāt, vienīgajiem Eiropas savienībā? Tas tiešām ir domāts nopietni? Labākā vieta pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Vilnis, kurš mūs ceļ? Sabiedrība, kas mīl visus? Un pensionāri, kas ved valsti pa stabilas attīstības ceļu?
Argumentēt pret šādiem apgalvojumiem būtu kā strīdēties ar kaislīgu sektantu. Šīs vīzijas vienkārši nāk no citas dimensijas. No tās, kura pieejama diezgan šaurai un elitārai ļaužu grupai. Galīgi nav šaubu, ka Dombrovskim Latvija patiešām bijis vilnis, kas viņu kārtīgi pacēlis. Un nav pamata apstrīdēt, ka Solvitai Āboltiņai šī būtu izdevīgākā vieta pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Visiem pārējiem - ne tik ļoti. Sākot ar uzņēmējiem, kuri, maigi sakot, varētu būt nedaudz aizvainoti - stāstīt viņiem par nodokļu samazinājumu tomēr nozīmē uztvert auditoriju par drusciņ muļķiem. Un beidzot ar pensionāriem, kas būs ne mazāk pārsteigti, kad uzzinās - viņi atrodas trieciena pirmajās rindās, vedot Latviju iekšā stabilajā attīstībā.
Tādi nu ir tie divi bieži piesaukti realitātes līmeņi. Vara un sabiedrība, kas savstarpēji nepārklājas. Vieni sasnieguši labāko vietu pasaulē un slīgst nirvānā, kavējot laiku ar visādām preambulām, rotaļu vilcieniņiem un citiem niekiem. Un tad pārējie, kas pārsvarā maksā nodokļus. Un ja nu ko šī Latvijas budžeta pieņemšana ir stiprinājusi, tad tikai neglītos stereotipus par austrumeiropiešu politiķiem - ar visiem viņu kašķiem, ultimātiem, kāju sišanām un fināla aprobežotību, grozot valsts budžetu, lai atriebtos Stendzeniekam, jo viņš par kādu uztaisījis sliktu reklāmu.
Bet nav jau Vienotība vienīgie, kas dzīvo pa atsevišķām dimensijām. Līdzīgi iet arī Rīgas domes deputātiem. Deputāts Jānis Šmits no Gods kalpot Rīgai! beidzot gatavs izsvēpēt no mūsu galvaspilsētas tās lielāko problēmu - uzņēmumus, kuru nosaukumos figurē visādi mošķi un velni. SIA “Raganu ķēķis” izrādījies īpaši aizvainojošs deputāta smalkajiem jutekļiem. Protams, atklāts paliek jautājums, ko darīt ar apdzīvoto vietu vārdā Ragana? Šeit ieteikums Šmitam - pārdēvēt to par godu savam partijas vadītājam un turpmāk saukt par Ameriku. Pilsētai arī laba reklāma sanāktu - Laipni lūgti Amerikā, labākajā vietā pasaulē!
Nākamajā uzreiz pēc Latvijas, protams.