Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Krimuldas novads aktīviem cilvēkiem izveidojis jaunu tūrisma veidu krastings, lai aicinātu iedzīvotājus un tūristus doties pārgājienā un iepazīt Latvijas upju skaisto dabu. Ideja par krastingu ir radusies jaunā tūrisma koncepta Teiksmainā Krimulda ietvaros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Krastings esot jauns tūrisma veids Krimuldas novadā, kas nozīmē «iešanu gar upju krastiem, piedzīvojumu meklēšanu un gleznainu dabas skatu atklāšanu». Krastings ir radies no «krastošanas», un tas apzīmē maršrutus gar upju krastiem tieši Krimuldas novadā.

Šogad krastingā ir izvirzīti 5 galamērķi – Bruņinieka lēciens jeb vecā kamaniņu trase un Loreleja jeb Ziedoņa iedvesmas vieta pie Lojas, Runtiņupes ala Kubeseles dabas takā, kā arī Krauļa un Buļu ieži pie Braslas upes. Nākotnē tos plānots papildināt ar jauniem objektiem, ko varēs pieteikt arī iedzīvotāji.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs, norāda, ka krastingā nav rūpīgi iemītu dabas taku, tā drīzāk ir ceļošana dabā. Mērķis ir atrast gleznainus klinšu atsegumus Braslas, Lojas, Runtiņupes un Gaujas krastos. «Turklāt iesakām izstaigāt tās dažādos gadalaikos, arī ziemā. Mēs dodam fotoattēlus ar koordinātām un norādēm, kā līdz šīm vietām var nokļūt, bet pašu uzdevums ir atrast galamērķi,» viņš skaidro.

Maija beigās Statoil atvēris jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS) Krimuldā, kas atrodas autoceļa Inčukalns – Valmiera malā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas Statoil tīklā kopumā ir 78 DUS, viens veikals Vecrīgā, savukārt šī būs jau 13 degvielas uzpildes stacija, kas darbosies uz franšīzes pamata. Jaunā DUS projektu realizējis uzņēmums D A3, kas šiem mērķiem piesaistījis bankas Citadele finansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā.

DUS Krimulda teritorija, veikals un servisa zonas projektētas plašas un ērtas, ar stāvvietu zonu pie veikala ieejas un no ēkas atdalītu nojumi.

DUS piedāvā pilnu pakalpojumu spektru gan smago auto šoferiem, biznesa klientiem, gan ģimenēm ar bērniem un tūristiem. Krimuldā ir iespēja uzpildīt miles un milesPLUS degvielas, autogāzi, smago automašīnu šoferiem pieejams AdBlue šķīdums, savukārt zemniekiem - Agro dīzeļdegviela. Klienti, kuri ir steidzīgāki, samaksāt par degvielu var pie sūkņa, izmantojot ātrā maksājuma termināli. Arī logu šķidrumu autobraucēji varēs uzpildīt uzreiz pie degvielas sūkņa.

Krimuldas novada dome īstenojusi āra apgaismojuma lampu nomaiņu novadā pret LED gaismekļiem, tādā veidā samazinot pašvaldības elektroenerģijas patēriņu par vairāk nekā 112 tūkstošiem kWh gadā un CO2 emisijas par 44,6 tonnām gadā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds norāda, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras modernizācijas projekts novadā, kas pozitīvi ietekmēs ekoloģiju, samazinās noziedzības riskus uz ielām un ļaus ietaupītos līdzekļus par mazāku elektroenerģijas patēriņu novirzīt citām novada vajadzībām.

Projekta vadītājs Linards Kumskis informē, ka kopā tika uzstādīti 167 LED gaismekļi trijās Krimuldas novada apdzīvotās vietās – Lēdurgā, Inciemā un Raganā. Dome budžeta iespēju robežās plāno turpināt infrastruktūras sakārtošanas projektus arī citās novada vietās. Šogad plānots sakārtot publiskā apgaismojuma kabeļu infrastruktūru Inciemā un veikt daļēju lampu nomaiņu Sunīšos.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Ekspertīzes apliecina Siguldas gaisa trošu ceļa drošību un no otrdienas vagoniņš atsāk darbību, informē Siguldas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne.

AS Inspecta Latvia veiktā ekspertīze, kuras laikā tika veikta dokumentācijas analīze un automātiskās elektriskās vadības sistēmas apskate apliecina, ka gaisa trošu ceļa elektriskā vadības sistēma ir darbspējīga. Slēdzienā atklātās nepilnības saistītas ar optiskā devēja darbību pieturvietā Krimulda, kurā pēc pēdējās vagoniņa apkopes 3.septembrī optiskais devējs bija nepareizi noregulēts, kā rezultātā vagons nepareizi apstājās pieturvietā.

SIA LGK atrakcijas pārstāvji 15.septembrī Siguldas novada pašvaldību informēja, ka optiskais devējs pieturvietā Krimulda ir nomainīts, kā arī mainīti un uzlaboti vagoniņa demferi, kas stabilizē iebraukšanu stacijā.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Valsts prezidents Andris Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.

Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.

Līdz šim politisko spēku pārstāvji galvenokārt nepauda skaidru pozīciju, komentējot jautājumu par iespējamo atbalstu Bērziņam, ja viņš kandidētu uz otro termiņu. Paužot oficiālo viedokli, politiķi teica, ka vispirms jāsagaida paša prezidenta lēmums. Oficiāli atbalstu Bērziņam paudusi tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Raunas novadā, Parka ielā piektdien, 31.jūlijā tiks atklāts EKO laukums jeb šķiroto atkritumu pieņemšanas vieta, informē uzņēmumā.

Atkritumu šķirošanas infrastruktūra tiek attīstīta, balstoties uz Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Mērķis ir panākt, lai otrreizējai pārstrādei tiktu nodotas pēc iespējas vairāk izejvielas un iedzīvotāji varētu samazināt savus rēķinus par nešķirotu atkritumu izvešanu.

EKO laukumā no privātpersonām bez maksas tiks pieņemti tie atkritumu, kas ir derīgi otrreizējai pārstrādei - papīrs un kartons, dzērienu kartona iepakojums (tetrapakas un elopakas), polietilēna plēve, PET dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepakojums, pudeļu un burku stikls, sadzīves metāla priekšmeti, neizjauktas sadzīves elektriskās un elektroniskās iekārtas, kā arī noteikti veidi sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.

Pagaidām golfs Latvijā popularitātes ziņā atpaliek no citiem sporta un aktīvās atpūtas veidiem, tomēr nozares nākotnes perspektīvas ir pozitīvas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados golferu skaits pieaug un lēnām tiek iznīdēts stereotips, ka šis sporta veids ir pieejams tikai turīgiem ļaudīm. Golfs pamazām ieņem savu vietu ne vien sportistu, bet arī atpūtnieku pulkā.

Šobrīd Latvijā ir viens 18 bedrīšu laukums Ozo Golf Club, pieci deviņu bedrīšu golfa laukumi Viesturi (Jaunmārupē), Reiņa trase (Krimuldā), Odiņi (Tukumā), Avoti (Valmierā) un Usma (Ugālē), kā arī nākamajā gadā pēc rekonstrukcijas tiks atklāts 29 bedrīšu komplekss Jūrmala Golf Course (Salienā). Līdz ar tā atvēršanu Latvija kļūs interesanta arī pasaules golfa tūristiem, kuri kolekcionē vietas, kur spēlējuši golfu. Vēl Latvijā ir četri golfa laukumi, kuros ir četras līdz sešas bedrītes, informē Latvijas Golfa federācija. Tās aplēses liecina, ka Latvijā ir ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem.

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Valdība otrdien nolēma piešķirt 350 tūkstošus eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Minētā summa tiks piešķirta no MSĢ esošo būvju rekonstrukcijas un multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecības projekta īstenošanai 2014.gadā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, MSĢ steidzami jāīsteno vairāki pasākumi, kas nodrošinātu skolas darbības nepārtrauktību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā norādīja, ka, lai gan detalizēti būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas rezultāti vēl nav pieejami, jau 2012.gada decembrī veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka MSĢ sporta halle ir normatīvo aktu prasībām neatbilstošā tehniskā stāvoklī.

Degvielas tirgotājs SIA Circle K Latvia (iepriekš Statoil Fuel & Retail Latvia) pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.maija līdz 2017.gada 30.aprīlim, strādāja ar 368,163 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 2,6% - līdz 21,009 miljoniem eiro, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma pieaugums skaidrots ar mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmēra kāpumu.

Kompānijas apgrozījumā lielāko īpatsvaru (77,9%) veidoja naftas produktu, gāzes un preču mazumtirdzniecība 286,723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Seko naftas produktu vairumtirdzniecība (21,4%) 78,725 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 1,4%, un pārējie ieņēmumi (0,7%) 2,715 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 15,6%.

Circle K Latvia 99,9% ieņēmumu pagājušajā finanšu gadā guvis Latvijā.

Pagājušajā finanšu gadā Circle K Latvia atklāja divas jaunas pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), 2016.gada maijā darbu sāka DUS Krimulda Krimuldas novada Cielavās, bet novembrī - DUS Krāslava Rīgas ielā 165a, Krāslavā. Abas stacijas darbojas uz franšīzes līguma pamata.

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.