Kopš pagājušā gada septembra, kad Latvijā tika ieviesta Mūža pensijas apdrošināšana – valsts noteikta alternatīva pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla saņemšanai – šo iespēju ir izmantojuši 26% no iedzīvotājiem, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bija pietiekams Mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai.
Saskaņā ar VSAA datiem astoņu mēnešu laikā 214 pensionāri ir uzkrājuši pietiekamu pensiju 2. līmeņa kapitālu, lai varētu izmantot Mūža pensijas apdrošināšanu. No tiem 56 personas jeb 26% noslēgušas Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus un attiecīgi 51 līgums (91% no kopējā skaita) ir noslēgts ar SEB dzīvības apdrošināšanu, pārējās ar otru kompāniju, kas piedāvā, ir Ergo. Kopējais valsts fondēto pensiju kapitāls, ko VSAA pārskaitījusi SEB dzīvības apdrošināšanas klientiem, ir vairāk nekā 428 tūkstoši eiro, kas veido vidēji 8409 eiro uz vienu Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.
VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele norāda, ka šobrīd izmaksu no pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla saņem personas, kuras tam pieteikušās brīvprātīgi. Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits un arī uzkrātais kapitāls turpina pieaugt. Uzkrātā kapitāla pieaugumu veicina gan iemaksu likmes paaugstināšanās, gan dalības ilgums pensiju 2. līmenī. Ņemot vērā to, ka ar katru gadu aizvien vairāk personu, kas pensionēsies, būs pensiju 2. līmeņa dalībnieki, tad arī personu skaits, kuras izvēlēsies Mūža pensijas apdrošināšanu pieaugs. Tā kā šis pakalpojums – Mūža pensijas apdrošināšana – ir jauns, tad pagaidām cilvēki uzmanīgi izturās pret to un uzskata, ka tomēr ir drošāk pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu pievienot pensiju 1. līmenī uzkrātajam kapitālam, t.i., uzticēt valstij visas vecuma pensijas izmaksu.
Tie pensionāri, kuri izvēlas Mūža pensijas apdrošināšanu, aktīvi izmanto divas būtiskākās Mūža pensijas apdrošināšanas priekšrocības – atstāt sev vēlamam labuma guvējam pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, kā arī noteikt izmaksas saņemšanas regularitāti.
SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts skaidro, ka puse klientu dod priekšroku ik mēnesi saņemt mūža pensiju reizē ar valsts pensiju un, visticamāk, izmanto to ikdienas vajadzībām, bet otra puse klientu kapitālu novirza kādam apjomīgākam tēriņam, jo ir izvēlējušies to saņemt reizi ceturksnī, pusgadā vai gadā, kas vienā reizē nodrošina lielāku izmaksāto summu. Turklāt gandrīz visi, izņemot vienu pensionāru, ir izmantojuši galveno Mūža pensijas apdrošināšanas priekšrocību – iespēju norādīt labuma guvēju, kurš apdrošinātā nāves gadījumā turpinātu saņemt apdrošinātajam paredzēto mūža pensiju 10-20 gadu garumā, kas ir paša klienta brīvi noteikts garantētais izmaksas posms.
SEB dzīvības apdrošināšanas dati liecina, ka iedzīvotāji labprāt paši modelē saņemamās pensijas izmaksas posmus un apmērus. Lielākā daļa jeb 44% klientu, noslēdzot Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, dod priekšroku diviem izmaksu posmiem un 36% – trīs izmaksu posmiem. Tikai 20% sliecas par labu vienam izmaksas posmam, izvēloties saņemt mūža pensiju vienādos maksājumos līdz pat mūža beigām. Iedzīvotāji, kuri izvēlas saņemt mūža pensijas izmaksu vairākos posmos, pirmo 5 gadu laikā vēlas izmantot 50% no uzkrātā kapitāla.
Katrs piektais līgumslēdzējs plāno savu kapitālu proporcionāli sadalīt līdz mūža beigām, savukārt 80% Mūža pensijas apdoršināšanas ņēmēju labprāt izmantotu lielāko daļu no uzkrātā kapitāla pirmajos 5-7 gados pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tas ir līdz 67 - 70 gadu vecumam.