Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparks tiks papildināts ar 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzkeļiem, kas ir aptuveni 8% no 1145 transportlīdzekļiem, kas nepieciešami VUGD, lai tiktu izpildītas Ministru kabineta noteiktās normas. Tādējādi pēc vērienīgās 25,5 miljonu «injekcijas» ugunsdzēsēju autoparkā VUGD vēl būs nepieciešams nopirkt 1052 tehnikas vienības.

Iekšlietu ministrija (IeM) plāno uzņemties ilgtermiņa saistības aptuveni līdz 33,6 miljoniem latu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas automašīnu iegādei un depo ēku uzlabošanai - tostarp ilgtermiņa saistības 2014. - 2018. gadam speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei nedrīkst pārsniegt 25,5 milj. latu, bet ilgtermiņa saistības 2015.-2017.gadam depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai nedrīkst pārsniegt 8,1 milj. latu.

Db.lv jau rakstīja, ka 25,5 milj. Ls ir mazākā summa, kas nepieciešama, lai minimāli atjaunotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparku.

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas piektdien, 12.septembrī, piesaistot speciālistu zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu veikšanas jomā, atkārtoti devušās uz Ķekavas pagasta Lielvāržos esošajām SIA Roņu ieleja 2 piederošajām noliktavām Nr.2 un Nr.3, lai veiktu uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atkārtoti iesniegto zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu datu izlases pārbaudi.

Veicot kontrolmērījumus, konstatēts, ka zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu rezultāti noliktavu ēkās ir normas robežās un līdz ar to ugunsdrošības prasību pārkāpums ir novērsts. VUGD šodien izsniedza maksātnespējas procesa administratoram atļauju noliktavu darbības atjaunošanai, informēja dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Vienlaicīgi VUGD atgādina, ka brīdinājums par noliktavu darbības apturēšanu 2015.gada 5.janvārī, ja netiks novērsts konstatētais pārkāpums saistībā ar noliktavu nodrošināšanu ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi, ir spēkā. Turklāt VUGD vēl joprojām no maksātnespējas procesa administratora nav saņēmis pilnu dokumentāciju par objektu ugunsdrošību raksturojošo situāciju. Pēc šīs dokumentācijas saņemšanas VUGD amatpersonas veiks to izpēti un turpinās ugunsdrošības pārbaudi noliktavu telpās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skāris kārtējais skandāls, jo Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis divas dienesta amatpersonas par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā un nestrādāšanu, informēja IDB.

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu IDB aizturējis vienu dienesta amatpersonu. Veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības, kratīšanās izņemti 23 iepakojumi ar kokaīnu. Izņemtās vielas daudzumu IDB patlaban neatklāja, taču saskaņā ar likumu tie ir lieli apmēri.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona regulāri neatradās darbavietā un nepildīja dienesta pienākumus, turpinot saņemt atalgojumu.

IDB sācis kriminālprocesu arī par iespējamu krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un dienesta viltojumu saistībā ar darba laika uzskaiti dienesta dokumentos.

Minētajai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas aizdomās par kukuļošanu nolūkā noslēpt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus kādā būvniecības veikalā Rīgā, informēja IDB.

Aizdomās par kukuļdošanu personu grupā aizturēts Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors. VUGD mājaslapā esošā informācija liecina, ka Ugunsdrošības normatīvu nodaļu vada Aleksandrs Drozds.

Savukārt par iespējamu kukuļņemšanu aizturēts inspektors, kura pārziņā bija ugunsdrošības pārbaudes veikšana minētajā objektā.

Visām trim aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu VUGD.

Kukuļošanas gadījums atklāts sadarbībā ar VUGD.

VUGD preses sekretāre Inta Palkavniece pavēstīja, ka dienestā jebkāda veida informācija vai signāli par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību tiek rūpīgi izvērtēti un, sadarbojoties ar izmeklējošām iestādēm, tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai to pārbaudītu.

Ičas upes ūdens un grunts analīžu rezultāti liecina, ka, visticamāk, Ičas zivju bojāejā ir vainojams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašūne pauda Panorāmā.

Ūdens un grunts paraugi tika ņemti vietā, kur notika VUGD mācības. «Paraugi norāda uz to, ka mācībās izmantotās vielas klātbūtne vēl joprojām ir gan gruntī, gan ūdenī,» pauda A. Stašūne, norādot, ka pašreizējie rezultāti liecina, ka atbildība par piesārņojumu, iespējams, būs jāuzņemas VUGD. Ūdens un grunts paraugi esot ņemti gan lejpus, gan augšpus notikuma vietai.

Tikmēr VUGD pārstāve Inga Vetere uzsvēra, ka ugunsdzēsēji ir mācībās izmantojuši Eiropas Savienībā (ES) sertificētas vielas, turklāt analīžu rezultātus VUGD no Valsts vides dienesta vēl nav saņēmis.

VUGD iepriekš skaidroja, ka izmanto Vācijā iepirktu un atbilstoši sertificētu putu koncentrātu Sthamex 5%, kurš, atšķaidot ar ūdeni, 5% koncentrācijā tiek izmantots ugunsgrēkos, kuros kā dzēšanas līdzekli nevar izmantot vai nav efektīvi izmantot ūdeni, piemēram, naftas produktu dzēšanai, autoavārijās, dzelzceļa avārijās. Putu koncentrātu ugunsdzēsībā izmanto visā pasaulē, tā ir otra efektīvākā dzēšamā viela pēc ūdens un līdz šim tai nav radīta alternatīva. Šo putu koncentrātu Sthamex 5% VUGD izmanto jau vairāk nekā 10 gadus, tajā skaitā arī mācībās. Līdz šim nav bijuši gadījumi, ka pēc mācībām tiktu saņemta informācija par izveidojušos piesārņojumu un bojā gājušām dzīvām radībām. VUGD rīcībā nav informācijas arī no citu valstu dienestiem par to, ka putu izmantošanas rezultātā būtu konstatēta zivju bojāeja.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Algas darbiniekiem, kas novāc gruvešus, dzēš un zāģē nokritušos kokus, jeb ugunsdzēsējiem un glābējiem uz rokas ir trīs simti latu, tajā pašā laikā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) strādāt gribošo netrūkst, dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš atzina LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc O. Āboliņa teiktā, cilvēki labprāt nāk darbā uz dienestu un tas ir pozitīvi. Tajā pašā laikā viņam kā VUGD priekšniekam ir jādomā, kā veicināt darbinieku motivāciju apstākļos, kad glābējiem un ugunsdzēsējiem nevar solīt, piemēram, ikgadēju algas pieaugumu.

Viņš pauda, ka nākamajiem četriem gadiem VUGD piešķirti 25,5 miljoni latu jaunas tehnikas iegādei. Patlaban aptuveni puse no VUGD speciālās tehnikas ir vecāka par 20 gadiem. Daļu no novecojušās VUGD tehnikas varat aplūkot galerijā šeit.

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 2238 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) degvielā vien iztērējis ap 22 500 latu.

Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kūla parasti deg nesakoptās vietās un lauku teritorijās, kur ceļi bieži ir teju neizbraucami, tādēļ, mēģinot piekļūt degošajai zālei, lai to varētu nodzēst, tiek bojāta arī dārgā ugunsdzēsēju tehnika. Tā šogad sabojātas sešas automašīnas. Dažas vēl ir servisā, tāpēc grūti nosaukt precīzu kopējo summu, kādu nāksies maksāt par mašīnu remontu, sacīja VUGD pārstāve.

Nolūkā laicīgi apkarot kūlas dedzināšanu, kā arī pieķert sausās zāles svilinātājus VUGD šogad veicis 56 reidus, kuros visvairāk devušies Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji Jelgavā un Tukumā. Par kūlas dedzināšanu VUGD amatpersonas noformējušas astoņus administratīvā pārkāpuma protokolus, pastāstīja Vetere.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vajadzībām tiks piegādāti 30 transportlīdzekļi, kuru kopējā vērtība veido vairāk nekā 636 tūkstošus latu, liecina Nodrošinājuma Valsts aģentūras (NVA) noslēgtie iepirkumi.

Db.lv jau rakstīja, ka patlaban VUGD transportlīdzekļu nodrošinājums nesedz pat pusi no nepieciešamā speciālā tehniskā aprīkojuma apjoma, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos. Turklāt vairums esošo speciālo transportlīdzekļu ir vecāki par 20 gadiem, tāpēc, pēc dienesta teiktā, nav nekādas garantijas, ka šīs automašīnas nokļūs līdz notikuma vietai. Pašlaik VUGD ir 688 transporta vienības, bet Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas paredz, ka VUGD rīcībā būtu jābūt 1833 transporta un speciālās tehnikas vienībām.

Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas darbi atklājuši Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehniskā nodrošinājuma problēmas, atzina dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka dzēšanas darbu laikā saplīsusi sūkņu stacija, kura bijusi ražota vēl padomju gados, tāpat bijušas pieejamas tikai vienas no divām Rīgā esošajām autokāpnēm, jo otras atradušās remontā.

O. Āboliņš arī atzina, ka Vecrīgas ūdensvada tīkls nespēj pilnā apjomā nodrošināt intensīvu dzēšanu. Tāpēc tika mēģināts rast citus risinājumus un ūdens ņemts no Daugavas. Šādas ūdens padeves sistēmas ierīkošanas darbi ir laikietilpīgi.

VUGD tehniku mēģinot uzturēt tādā kārtībā, lai to jebkurā brīdī varētu izmantot, taču, kā rāda pieredze, šādi sarežģīti ugunsgrēki parāda vājās vietas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) neplānotā pārbaudē tirdzniecības parkā «Alfa», kuras laikā pārbaudīti evakuācijas ceļi un automātiskā ugunsgrēku atklāšanas sistēma, atklājis vairākus pārkāpumus, kā arī nepilnības, pastāstīja dienesta pārstāve Agrita Vītola.

Viņa informēja, ka par tirdzniecības centrā atklātajiem pārkāpumiem un nepilnībām ir sagatavots VUGD lēmums un administratīvais akts.

Vienlaikus Vītola nekomentēja, vai uzņēmumam ir piemērots jebkāda veida sods.

Tirdzniecības parka «Alfa» sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Žūka aģentūrai LETA apstiprināja, ka VUGD ir veicis ārpuskārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības centrā. «Par pārbaudes rezultātiem plašāku informāciju varēsim sniegt tikai pēc tam, kad no VUGD būs saņemts pārbaudes akts,» viņa piebilda.

Vienlaikus Žūka minēja, ka pirmdien, 21.janvārī, tirdzniecības parkā «Alfa», veicot iekšējo sistēmu pārbaudes, fiksēta tehniska kļūda automātisko durvju atvēršanas sistēmā, taču minētais defekts novērsts. Otrdien, VUGD atkārtoti pārbaudot šo sistēmu, visas automātiskās durvis, tostarp arī iepriekš minētās, nekavējoties atvērās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gatavos negatīvu atzinumu par Daugavas stadiona ledus treniņu halles atbilstību ugunsdrošības prasībām, apliecināja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

VUGD piektdien veica halles pārbaudi saistībā ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Pārbaudes rezultātā tiek gatavots negatīvs atzinums, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības, kas objektam ir jānovērš, lai tas atbilstu ugunsdrošības prasībām.

VUGD amatpersonas patlaban turpina objekta dokumentācijas izskatīšanu un atzinumu paredzēts izsniegt sestdienas laikā. Nepilnību novēršanas termiņi ir dažādi, taču plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka oficiāli VUGD atzinums Daugavas stadionā vēl nav saņemts, bet uz nepilnībām tika norādīts jau objekta apsekošanas laikā, kas bija piektdien, 7.maijā. Tādēļ uzreiz pēc VUGD vizītes tika sākta trūkumu novēršana, lai maksimāli operatīvi novērstu visas nepilnības un varētu organizēt atkārtotu VUGD vizīti, sacīja Severs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Kultūras ministrijai (KM) sniedzis pozitīvu atzinumu par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas nodošanu ekspluatācijā, stāstīja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs.

Kā norādīja Drozdovs, būvniecībā iesaistītās puses ir izpildījušas visus nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī ar dienestā iesniegto dokumentāciju viss ir bijis kārtībā. Līdz ar to KM atliek iesniegt nepieciešamos dokumentus Rīgas būvvaldē, kura pieņems gala lēmumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Aizvadītajā nedēļā VUGD devies pārbaudē uz LNB ēku un atzinis, ka būvniecībā iesaistītās puses gandrīz pilnā mērā izpildījušas visus VUGD rosinātos alternatīvos risinājumus.

Jau ziņots, ka marta vidū Kultūras ministrija (KM) solīja, ka jauno bibliotēkas ēku varēs nodot ekspluatācijā paredzētajā laikā - marta beigās vai aprīļa sākumā. Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde iepriekš apgalvoja, ka plāna izpildē nobīžu neesot. Viņa stāstīja, ka marta beigās paredzēta VUGD pārbaude jaunajā LNB ēkā. Ja nekādi pārkāpumi netiks atrasti, tad pēc VUGD atzinuma saņemšanas varēs vērsties Rīgas būvvaldē. Pēc atzinuma saņemšanas Rīgas būvvalde dos gala atzinumu.

Šodien, 4.febuārī, sasauktajā sanāksmē par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku Akmeņu ielā 17 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs uzdevis atbildīgajām pašvaldības institūcijām divu nedēļu laikā izvērtēt sociālā atbalsta statusa piemērošanas iespējas ēkā mītošiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd izmanto telpas bez tiesiska pamata.

Pašvaldība VUGD depo ēku Akmeņu ielā 17 plāno līdz 1.aprīlim pārņemt savā īpašumā un Rīgas domes Īpašuma departaments telpu atbrīvošanas jautājumus ar iedzīvotājiem risinās līdz 1.jūlijam.

Nekustamais īpašums Akmeņu ielā 17, Rīgā, ir Rīgas pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998. gadā. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes gabals ar kopējo platību 5041 m² ar VUGD depo ēku, četrām palīgceltnēm un atsevišķām pagalma izbūvēm.

VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910. gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998. gada tehniskās inventarizācijas lietu ēkā atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002. gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.