Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m² platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m² platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Šorīt glābēji bija saņēmuši izsaukumu uz Bārtu, kur ugunsgrēks izcēlies kādā cūku fermā, portālam ReKurZeme stāstījis Grobiņas novada ugunsdzēsības dienesta vadītājs Juris Dabars.

Tas bija paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks un tā likvidēšanā iesaistītas vairākas brigādes.

Kā ziņojis VUGD, no degošās fermas ir izdevies izglābt 40 cūkas, bet 10 gājušas bojā. Jumta un tā konstrukciju degšanas platība ir 975m2.

Ugunsgrēks lokalizēts plkst.9.43. Kopumā notikuma vietā strādāja piecas ugunsdzēsēju autocisternas.

Grobiņas novada priekšsēdētājs Aivars Priedols Rietumu Radio informējis, ka ferma pieder vietējam zemniekam un Grobiņas novada pašvaldība savu iespēju robežās centīsies sniegt nepieciešamo atbalstu.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) pirmdien izcēlies ugunsgrēks divos debesskrāpjos, ziņo vietējie mediji un aculiecinieki.

Laikraksts Gulf News vēstīja, ka ugunsgrēks Adžmānas emirātā sākās vienā no torņiem 12 debesskrāpju kompleksā un izplatījās uz vēl vismaz vienu augstceltni.

Neviens cilvēks ugunsgrēkā nav gājis bojā.

Adžmānas policija ziņoja, ka viena grūtniece pēc dūmu saelpošanās ievietota slimnīcā un vēl pieciem cilvēkiem medicīniskā palīdzība sniegta uz vietas.

Augstceltņu iedzīvotāji evakuēti un ugunsgrēks pakļauts kontrolei.

Jaungada naktī liels ugunsgrēks izcēlās 63 stāvu Dubaijas viesnīcā. Liesmas izdevās apdzēst tikai pēc aptuveni 20 stundām. Šajā ugunsgrēkā ievainojumus guva 16 cilvēki.

Rīgā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks dzēsts kādā ražošanas ēkā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Biznesa portālam Db.lv VUGD pastāstīja, ka izsaukums saņemts vakar plkst.16.50, jo Lizuma ielā, Rīgā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg ražošanas ēkas piebūve 200 kvadrātmetru platībā. Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas degusi piebūves ārsiena. Dienests norāda, ka, iespējams, degusi uzņēmuma krāsu kamera. Konkrēts uzņēmums, kurā izcēlies ugunsgrēks, netiek atklāts. No ēkas pirms VUGD ierašanās evakuējās 20 cilvēki. Pēc pāris stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Ņujorkā sestdien izcēlās ugunsgrēks Trampa tornī, kurā gājis bojā viens un cietuši četri cilvēki, paziņoja policija un ugunsdzēsēji.

Bojāgājušais ir 67 gadus vecs vīrietis, kurš tika atrasts ugunsgrēka vietā - dzīvoklī ēkas 50.stāvā.

Četri cietušie ir ugunsdzēsēji.

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās vairāk nekā 100 ugunsdzēsēji, un ugunsgrēka dēļ tika slēgtas vairākas Manhetenas ielas.

No 58 stāvus augstā debesskrāpja 50.stāva nāca dūmi un liesmas.

Tramps tviterī pavēstīja, ka ugunsgrēks nodzēsts līdz pulksten 18.30 ( svētdien plkst. 1.30 pēc Latvijas laika).

Par ugunsgrēks cēloņiem netiek ziņots.

8.janvārī uz Trampa torņa jumta izcēlās neliels ugunsgrēks, kurā cieta trīs cilvēki.

202 metrus augstajā tornī atrodas Trampa privātais dzīvoklis, viņa kompāniju grupas «The Trump Organization» galvenais birojs, citi biroji un dzīvokļi, kā arī restorāni.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Ugunsgrēks, kas ceturtdien ap plkst. 10.35 izcēlās AS Latvijas balzams (LB) gatavās produkcijas noliktavā Rīgā, A. Čaka ielā 160, ir likvidēts un turpinās ugunsgrēka seku likvidācijas darbi, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ugunsgrēkā cietušo nav. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju ugunsgrēks skāris aptuveni 1000 kvadrātmetru lielu platību.

Kā norāda LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, šādi negadījumi ir ārkārtīgi reti un ir drīzāk izņēmuma negadījums. Uzņēmums pievēršot ārkārtīgi lielu uzmanību darba drošībai – darbinieki tiek regulāri informēti un apmācīti, kā arī tiek pastāvīgi apsekota darba vide un tiek apzināti visi iespējamie riska faktori darbinieku veselībai.

D. Hasana atzīmē, ka visas LB ēkas un telpas, tostarp gatavās produkcijas noliktava, kurā izcēlās ugunsgrēks, ir aprīkotas ar dūmu atklāšanas detektoriem, pārvietojamiem ugunsdzēšanas aparātiem un ugunsdzēsības krāniem, kā arī uzņēmumā ir stingri noteikta ugunsdzēsības noteikumu ievērošanas kārtība. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī nostrādājušas uzņēmuma ugunsdzēsības signalizācija.

Nomelnējuši koridora griesti un sienas, izsisti logi, biezā slānī ar būvgružiem klātā slapjā grīda vēl vakar liecināja par cilvēku dzīvībām bīstamu ugunsgrēku, kas sestdienas, 7. marta, vakarā izcēlās 24 dzīvokļu divstāvu mājā Ozolnieku novada Ānes ciemā. Pēc šā ārkārtas notikuma lielākā daļa iedzīvotāju māju uzskata par dzīvošanai nepiemērotu, turklāt pamatīgi trūkumi tai bija jau pirms ugunsgrēka. Turpretī pašvaldība uzskata, ka māja ir atjaunojama, un sākusi novērst ugunsgrēka sekas, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Celtnieku ielas galā starp ciema kultūras namu un būvmateriālu ražotni atrodas divas divstāvu 24 dzīvokļu mājas. Ānenieki stāsta, ka tās celtas drīz pēc Otrā pasaules kara un bija domātas cietumniekiem, kuri strādāja ķieģeļu ceplī. Mūsdienās mājas apdzīvotas daļēji, taču vairākos dzīvokļos mīt ģimenes ar bērniem, kā arī invalīdi. Vienā no šīm mājām – Celtnieku ielā 18 – sestdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) novērtēja kā īpaši bīstamu.

Atceroties ugunsgrēku, nama iedzīvotāja Tatjana Gertnere stāsta, ka piepeši savā pirmā stāva dzīvoklī sajutusi deguma smaku. Ieskatījusies krāsnī – nekas, tad atvērusi ārdurvis un ieraudzījusi melnus dūmus, kas nākuši no koridora gala, kur mita no ieslodzījuma vietas atbrīvotais vīrietis, ko apkārtējie saukuši par Stasi. «Piecās sekundēs koridors piepildījās pilns. Tūlīt zvanīju ugunsdzēsējiem,» stāsta T.Gertnere. Viņa piebilst, ka šajā mājā dzīvo jau 15 gadu. Gertneru ģimene, kurā gaida trešo bērnu, iztiek no vīra nopelnītā. Viņa atzīst, ka ģimene dzīvo visai trūcīgi un tai ir komunālo maksājumu parādi.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.