Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Nacionālā apvienībā (NA) ietilpstošā partija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes sēdē nolēmusi izslēgt no partijas Jāni Bordānu. Līdz ar to NA vērsusies pie premjera Valda Dombrovska un informējusi par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru.

TB/LNNK valde pauž viedokli, ka tieslietu ministra J. Bordāna faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK, DB informē NA pārstāvji.

Partijā norāda, ka ar J. Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. «NA pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka J.Bordāna atrašanās biedrībā Demokrātiskie patrioti, kas paziņojuši par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija. Politiķis arī atteicies dot solījumu, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs no kāda cita politiskā spēka,» lēmumu izslēgt J. Bordānu pamato partija.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.

Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»

Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Valsts prezidents Andris Bērziņš svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa aicināja būt atvērtiem un nenorobežoties no pārējās pasaules, norādot, ka sadarbojoties, nevis konkurējot Baltijas valstīm ir iespēja gūt panākumus.

«Lai gan latvietis ir viensētnieks, es aicinu necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās, jo tā būs tikai šķietama aizsardzība. Tā mēs nekļūsim ne stiprāki, ne gudrāki, ne turīgāki, jo mūsdienās norobežošanās nav īstais virzītājspēks,» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka tikai prasme apgūt labāko, ko pasaule ir radījusi, «padarīs mūs īsteni stiprus un neatkarīgus, gudrus un tālredzīgus, kas saudzē savējo un prot pieņemt citādo».

Valsts prezidents norādīja, ka dzīvosim tādā pasaulē, kādus mērķus izvirzīsim. Tāpēc nevajag baidīties no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem.

«Latvijas patrioti nenobijās pirms 95 gadiem, un mēs ieguvām savu valsti. Mēs nenobijāmies pirms 25 gadiem un atguvām Latvijas neatkarību. Un tāpēc šis ir īstais brīdis, lai strādātu pie Baltijas valstu ciešākas sadarbības un kopīgas nākotnes. Tikai sadarbojoties, nevis konkurējot, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kā vienota reģiona valstīm ir iespēja kļūt par pasaules līmeņa spēlētāju. Pats liktenis Latvijai ir vēlējis būt vidū, uzliekot mums pienākumu veicināt šo tuvināšanos un kopīgā meklējumus,» sacīja A. Bērziņš.

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.

Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.

Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Jauna zīmola ienākšana tirgū pati par sevi ir uzmanības vērta, bet Polijā otrais lielākais sporta preču tirgotājs 4F turklāt ir arī Latvijas olimpiskās vienības tērpu dizainers. Kā stāsta kompānijas direktors un lielākais akcionārs Igors Klaja, attieksme pret šādām kolekcijām ir īpaša.

Fragments no intervijas:

Patiess notikums Latvijas austrumu pusē. Meitene veikalā saka, ka grib nopirkt treniņtērpu. Pārdevēja: «Jums ikdienai vai iziešanai?»

(Sarunas biedrs nogaidošs.)

Es to uztvēru kā joku.

Ahā! Es teiktu, ka sporta apģērbs var būt visam kam. Katrā ziņā atšķirība starp ikdienas apģērbu un sporta apģērbu ir jau neliela. Itālijā un Francijā slaveni dizaineri savās kolekcijās iekļauj sporta apģērbu elementus, un visā pasaulē var redzēt, ka cilvēki šos apģērbus un apavus valkā ne tikai sportam, bet kā dzīvesstila sastāvdaļu. Visai izplatīti ir valkāt uzvalku, bet ar sporta kurpēm, un izskatās labi.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Latvijas zīmola BeeKid drēbītes nēsā ne vien pašmāju bērni, bet arī ķipari Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Krievijā; drīzumā tās būs pieejamas arī ASV .

Aptuveni gadu BeeKid apģērbus vairs neražo Latvijā, bet gan Lietuvā, jo vietējie ražotāji neesot spējuši nodrošināt pietiekamus apjomus, kavēti piegādes termiņi un bijis samērā augsts brāķa procents. «Esmu izbraukājusi visu Baltiju un Lietuvas ražotāji mani ir pārsteiguši ar kvalitāti, korektumu, laicīgiem termiņiem, komunikāciju. Teikšu godīgi, man ļoti žēl, ka neražojam Latvijā. Taču tas vienkārši nav iespējams. Es diemžēl nonācu pie secinājuma, ka nav vērts ražot Latvijā, jo tad neviens vietējais un arī ārzemēs to nevar nopirkt. Tas man ļoti apgrūtināja dzīvi, biznesa veidošanu un apjoma kāpināšanu,» stāsta Renāte Zandersone, SIA Bee- Kid īpašniece.

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Tie, kuri plāno piedalīties 16.marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa, aicināti nekādā gadījumā neizmantot Ukrainas valsts karogus. Tā pauda Latvijas bijušais Valsts prezidents un pašreizējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes.

Tāpat viņš pauda, ka provokatoriem, kas arī svētdien dosies pie Brīvības pieminekļa,to darīs tikai tāpēc, lai tur notiekošo varētu izmantot melīgai Krievijas propagandai, kas vērsta pret Latviju. Ja leģionāru pasākumā būs redzami Ukrainas karogi, to izmantos, lai kultivētu melīgo informāciju par nacisma atdzimšanu Krievijā.

«Valdības pārstāvji un koalīcijas partijas, esam Latvijas patrioti un respektējam visus karā kritušos karavīrus. Latvijā oficiālā karavīru piemiņas diena ir 11. novembris, nevis 16. marts. Tāpēc visi, kas vēlas izrādīt cieņu kritušajiem karavīriem 16.martā, var doties apmeklēt Lestenes brāļu kapus, tādejādi nepakļaujot Latviju nevajadzīgiem provokācijas draudiem,» tā vēstulē paudusi Latvijas premjerministre L. Straujuma.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu – plauktu. Zīmols "Akurat Racks" atrisina problēmu, kā pārskatāmi un estētiski uzglabāt tādus sporta inventārus kā velosipēdus, slēpes, sup dēļus, sniega, sērfa, veika, kaita un skrituļdēļus.

"Akurat Racks" ideja nāk no ASV, Kalifornijas. "ASV tiek izmantots bambuss. Latvijā mums ir finieris, kas ir mūsu zaļā nafta," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta E. Staune.

""Akurat Racks" ir 100% Latvijas produkts, lai gan Eiropa un pasaule vēl mūs īsti nezina. Tāpēc uz produktiem norādām, ka ražots Eiropā, Latvijā. Ja mēs norādām, ka tikai Latvijā, tad šķiet, ka tas varētu būt arī Āfrikā. Tas ir skumīgi, jo mēs esam patrioti un vēlamies teikt, ka tas nāk no Latvijas, bet, kā rāda citu uzņēmumu pieredze, tad uzsvērt Latviju sākotnēji šādos produktos vēl nevaram," skaidro E. Staune.

Lielākais un, iespējams, ļoti ambiciozs uzņēmuma sapnis ir četru gadu laikā tikt Eiropas tirgū, nostabilizēties kā vienam no TOP funkcionālo plauktu ražotājiem.