Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Trešdien, 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, kurā mode saplūst ar tehnoloģijām, atzīst uzņēmuma OTCF, kam pieder sporta preču zīmols 4F, un kas ir apģērbu kolekcijas ražotājs, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs darījām visu iespējamo, lai šajā kolekcijā apvienotu mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes elpojošus bezšuvju audumus, ūdensnecaurlaidīgus materiālus un tradicionālos latviešu elementus. Kolekcijas krāsas ir balts, pelēks un latviešu sarkanais tonis, kolekcijas dizains papildināts ar Latvijas Olimpiskās komandas identitātes zīmi - pinumu, kas simbolizē komandas spēku un vienotību», stāsta I. Klaja.

Kolekcija ir izgatavota no īpaši moderniem materiāliem – ūdensizturīgiem un tajā pašā laikā elpojošiem audumiem, softshell NeoDry ar DWR apdari, kas veiksmīgi aizsargā pret aukstumu un vēju, teflona apdare, kas novērš ūdens absorbciju. Lāzera griezumi lielākai izturībai, ūdens necaurlaidīgi rāvējslēdzēji ar speciālu apdari kabatām, magnētiskās aizdares, atstarojoša un dekoratīva apdruka, skārienjutīga sistēma cimdiem un daudz citu aizraujošu elementu, kas izmantoti Olimpiskās kolekcijas radīšanā. «Šajā kolekcijā mode saplūst ar tehnoloģijām. Inovatīvi risinājumi palīdz pārvarēt ekstremālos laika apstākļus. Standarta šuvju vietā mēs izlēmām izmantot metinātas šuves. Esam izmantojuši arī lāzergriešanas tehniku, lai palielinātu izturību,» saka I. Klaja.

Latvijas olimpiskās komandas apģērbu kolekciju olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro veidojusi piecpadsmit radošu augstākās klases dizaineru komanda un tās veikums plašākai publikai tiks prezentēts 10.maijā.

Kolekcija ir veidota tradicionālās Latvijas krāsās — baltā, bordo un pelēkā, turklāt ir izmantota Latvijas olimpiskās komandas identitātes zīme — pīne. Katrs Latvijas olimpiskās komandas dalībnieks saņems apģērbu komplektus, kas ietver tērpus olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem un ikdienai, kā arī aksesuārus: saulesbrilles, cepures, somas, mugursomas un apavus. Katrs komplekts sastāv no 30 apģērba gabaliem, pieciem pāriem apavu un 18 aksesuāriem.

«Mēs ļoti priecājamies, ka pagājušajā gadā Latvijas Olimpiskā komiteja atzina mūs par pietiekami cienīgiem un uzticamiem, lai veidotu apģērbu tās olimpiešiem, — tas mums ir liels gods. Mēs sagatavosim formas tērpus sportistiem, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro (2016. gadā), ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (2018. gadā) un citos svarīgos sporta pasākumos, kas norisināsies no 2017. līdz 2020. gadam, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā un Jaunatnes olimpiskajās spēlēs,» saka uzņēmuma OTCF, kam pieder zīmols 4F, vadītājs Igors Klaja.

Apģērbu komplekts ikvienam Latvijas olimpietiem, kas dosies uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, izmaksās aptuveni 1700 eiro, otrdien jauno tērpu demonstrēšanas pasākumā pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

LOK ir vienojies ar Polijas kompāniju 4F par apģērbu piegādi sportistiem nākamajos četros gados. Šodien tika prezentēti Latvijas olimpiskās delegācijas tērpi Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, un, kā atzina klātesošie sportisti, pagaidām nekādu iebilžu par apģērbu funkcionālo kvalitāti viņiem nav.

Poļu zīmols 4F nodrošinās Latvijas sportistu, arī jaunatnes komandu, apģērbu nākamajos četros gados, tātad arī 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Vrubļevskis atzīmēja, ka sadarbība četru gadu ciklā palīdzēs veidot vienotu nacionālo komandu identitāti starptautiskajās sacensībās.

«4F ražos pilnīgi visus Latvijas olimpiskās komandas tērpus, kurus sportisti izmantos sacensībās, oficiālajās ceremonijās un brīvajā laikā līdz pat 2020.gadam. 4F ražos pilnīgi visu, sākot ar atklāšanas ceremonijas tērpiem, beidzot ar zeķēm, sporta apaviem un somām, kuras lietos latviešu sportisti,» stāstīja Vrubļevskis, atgādinot, ka tērpu ražotājs tika izvēlēts iepirkuma rezultātā, kurā pieteicās divi dalībnieki.

Piektdien, 4. novembrī, pulksten 10 Valmieras tirdzniecības centrā «Valleta» tika atvērts sporta zīmola 4F ceturtais veikals.

«Pirmie trīs mūsu veikali uzsāka darbu Rīgā šā gada pirmajā pusē, tagad ir pienācis laiks doties ārpus galvaspilsētas un piedāvāt mūsu sportisko kolekciju Latvijas iedzīvotāju uzmanībai vienā no lielākajiem reģionālajiem centriem — Valmierā,» saka uzņēmuma OTCF, kam pieder zīmols 4F, vadītājs Igors Klaja.

Pirmie trīs sporta apģērbu 4F veikali ir uzsākuši darbu Rīgā: pirmais atrodas Pārdaugavā — modes un izklaides centrā «Rīga Plaza», otrais tirdzniecības centrā «Origo», bet trešais atrodas iepirkšanās centrā «Domina Shopping».

Ceturtais veikals ietilpst 4F darba plānā Latvijas tirgū gan galvaspilsētā, gan ārpus tās.

Kopš pagājušā gada novembra Viļņā darbojas Vilnius Tech Park, kur mājas atraduši vietējie un ārzemju jaunuzņēmumi, riska kapitāla fondi, akselerators, inkubators un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēji

Vietā, kur atrodas Vilnius Tech Park, 17. gadsimtā uzcelta Sapiegu pils un iekopts parks. 19. gadsimtā cariskā Krievija to nopirka un izveidoja militāro slimnīcu. Visās ēkās, kur tagad atrodas Viļņas tehnoloģiju parks, līdz pat 2015. gadam atradās slimnīca.

«Šis komplekss ir ievērojams pilsētas kultūras un vēsturiskais mantojums. Remontdarbiem bija vajadzīgi lieli līdzekļi, jo tā ir liela teritorija, un pašvaldībai nebija iespējams veikt tik lielas investīcijas. Divi privātie investori nāca klajā ar ideju pārvērst bijušo slimnīcu par Vilnius Tech Park,» stāsta Monika Poškaitīte (Monika Poškaitytė), Vilnius Tech Park korporatīvās partnerības vadītāja. Parka izveidotāji ir Darjus Žakaitis (Darius Žakaitis) un Igors Macaņuks (Igor Matsanyuk). D. Žakaitis ir Baltijas pirmā jaunuzņēmumu akseleratora Startup Highway dibinātājs, investējis vairāk nekā 20 dažādos startup, bet I. Macaņuks ir riska kapitāla fonda imi.vc dibinātājs, kurš arī ir investējis jaunuzņēmumos un pirms dažiem gadiem no Krievijas pārcēlies uz Lietuvu. Viņiem abiem šis projekts ir iespēja atrast labākās komandas, kam palīdzēt augt, tādējādi nākotnē viņiem ir iespēja nopelnīt ar savu pašreizējo ieguldījumu ekosistēmā. Kopumā projektā investēti pieci miljoni eiro privāto līdzekļu. Pašvaldība ir iznomājusi ēkas Vilnius Tech Park uz 25 gadiem par samazinātu cenu, bet ar specifiskiem noteikumiem, tostarp, cik daudz organizācijai ir jāiegulda ēku renovācijā, kādas aktivitātes jāveic.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.