Vācijas aviokompānijas Germanwings un tās māteskompānijas Lufthansa piloti atsakās lidot ar lidmašīnām Airbus A320. Šāda lidmašīna otrdien avarēja Francijas dienvidos. Par to ziņo izdevums Spiegel.

Kā raksta izdevums, Diseldorfas un Štutgartes lidostās dažas Germanwings ekipāžas atsakās lidot ar Airbus A320. Pēc pasažieru teiktā, Diseldorfas lidostā, kur bija jāierodas aviokatastrofā cietušajai lidmašīnai, daudzas lidmašīnas tā arī nav pacēlušās gaisā. Starp tām ir arī Germanwings māteskompānijas Lufthansa lidmašīnas.

No Štutgartes lidostas atcelti trīs Germanwings reisi. No Diseldorfas nav notikuši reisi uz Madridi, Stokholmu, Londonu un Berlīni.

Lufthansa pārstāvis apstiprināja, ka vairākas Germanwings ekipāžas tiešām nav varējušas ierasties darbā personīgu iemeslu dēļ. Pēc Spiegel versijas, pilotu atteikšanās lidot ir saistīta ar faktu, ka avarējusī lidmašīna iepriekšējā dienā visu dienu nostāvējusi Diseldorfas lidostā tehnisku iemeslu dēļ.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics, kurš, kā tiek uzskatīts, tīšām nogāza lidmašīnu ar 150 cilvēkiem, pirms sešiem gadiem cietis no smagas depresijas, piektdien vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Lubics 2009.gadā meklēja psihiatrisku palīdzību, jo cieta no smagas depresijas, un vēl arvien saņēma mediķu palīdzību, vēsta laikraksts, atsaucoties uz Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūras dokumentiem.

Bild ziņo, ka 28 gadus vecais Lubics saņēma regulāru privātu ārstēšanu.

Germanwings māteskompānijas Lufthansa izpilddirektors Karstens Špors atklāja, ka Lubics uz laiku pārtrauca pilotu apmācības, ko sāka 2008.gadā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk Lubics turpināja mācības un izturēja visus pārbaudījumus.

Bild ziņo, ka mācību pārtraukumā Lubics cietis no depresijas un nemiera lēkmēm.

Laikraksts vēsta, ka Lubica datus vispirms izpētīs Vācijas eksperti, bet pēc tam tie tiks nodoti Francijas izmeklētājiem.

Lai izmeklētāji varētu ātrāk un ērtāk piekļūt Germanwings lidmašīnas katastrofas vietai, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš.

Kā ziņots, pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Vācijas pilsētu Diseldorfu, bet tā nogāzās starp Barselonetes un Diņas pilsētām Francijas dienvidaustrumos, grūti pieejamā vietā.

Lai atvieglotu piekļuvi kalna nogāzei, kur izkaisītas lidmašīnas atlūzas, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš, kas ļaus izmeklētājiem strādāt ātrāk un izvest lielāku skaitu priekšmetu, norādīja kāds policists.

Apdrošināšanas uzņēmumi atvēlējuši 300 miljonus dolāru (279 miljonus eiro) izdevumos saistībā ar Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings lidmašīnas katastrofu Francijas Alpu dienvidos, kurā bojā gāja 150 cilvēki, otrdien paziņoja Vācijas lidsabiedrība Lufthansa.

Šajā summa iekļautas kompensācijas aviokatastrofā bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un pašas avarējušās pasažieru lidmašīnas Airbus A320 izmaksas.

Pašreizējā Airbus A320 kataloga cena ir 93,9 miljoni dolāru.

Laikraksts Handelsblatt vēsta, ka šo apdrošinātāju konsorciju vada Vācijas gigants Allianz.

Pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Francijas Alpos nokritusi Vācijas lidsabiedrības Germanwings pasažieru lidmašīna, raksta Reuters.

Pagaidām nav ziņu par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet zināms, ka lidmašīnā Airbus A320 bija 144 pasažieri, divi piloti un četri apkalpes locekļi. Liela daļa pasažieru visdrīzāk bijuši Vācijas pilsoņi, bet lidmašīnā bijuši arī Spānijas un Turcijas pilsoņi. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka, ņemot vērā avārijas vietu, visdrīzāk nav cerību atrast kādu izdzīvojušo. Tāpat arī Francijas Iekšlietu ministrijas pārstāvjis Pjērs Henrijs Brandē sacījis, ka, skatoties uz traģēdijas vietu, ir maz cerību, ka ir palicis kāds dzīvs pasažieris.

Lidmašīna devās maršrutā no Barselonas uz Diseldorfu.

Otrdien Francijas Alpos avarējusī Germanwings lidmašīna Airbus A320 bija perfektā stāvoklī, trešdien paziņoja aviokompānijas mātesuzņēmums Lufthansa.

«Tas ir neizskaidrojami,» paziņoja Lufthansa vadītājs Karstens Špors. «Lidmašīna bija perfektā stāvoklī, un abi piloti bija pieredzējuši.»

Kā ziņots, otrdien Francijas Alpu dienvidos nogāzās Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīna Airbus A320 ar 150 cilvēkiem. Aviokatastrofā izdzīvojušo nav, atzina Francijas transporta valsts sekretārs Alēns Vidalī. Lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Diseldorfu Vācijā.

Kā paziņoja Germanwings, lidmašīna astoņas minūtes strauji samazinājusi augstumu, līdz ietriekusies zemē. Pirms sadursmes lidmašīna sākusi bremzēt. Pēc ekspertu teiktā, ir iespējams lidmašīnas salona hermetizācijas zudums, kā arī iespējams, ka piloti gribējuši nosēdināt lidmašīnu tuvējā lidostā.

(Pievienota lidostas Rīga informācija.)

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti trešdien rīkos streiku, kas ietekmēs īso un vidējo distanču lidojumus, pirmdien paziņoja pilotu arodbiedrība Cockpit.

Arodbiedrība aicinājusi pilotus streiku rīkot no trešdienas plkst.1.01 pēc Latvijas laika līdz ceturtdienai plkst.00.59 pēc Latvijas laika. Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

Cockpit norāda, ka šis streiks ietekmēs lidojumus visā Vācijā.

Iepriekš arodbiedrība vēstīja, ka šis streiks Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs. Taču Lufthansa atsevišķā paziņojumā otrdien norādīja, ka streika dēļ tiks ietekmēti arī Germanwings lidojumi.

Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa pilotu apmācības skolai Arizonas štatā ASV varētu tikt izvirzītas miljoniem dolāru lielas prasības par tās zemo cenu meitsabiedrības Germanwings lidmašīnas katastrofu, aģentūrai DPA paziņoja katastrofā bojāgājušo cilvēku ģimeņu advokāts.

Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās pagājušā gada 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lubics lidot ar Lufthansa lidmašīnām 2008.gadā mācījās apmācību centrā Gudjērā, kas atrodas netālu Arizonas štata galvaspilsētas Fīniksas.

Advokāts Kristofs Vellens atklāja, ka ASV advokātu birojs, visticamāk, iesniegs prasību Fīniksas tiesā gada laikā no katastrofas brīža.

«Lubics 2009.gadā garīgās veselības problēmu dēļ pārtrauca savu pilota apmācību. Mūsuprāt, pēc tam viņam nevajadzēja saņemt viņa lidotāja licenci,» sacīja advokāts.

Viens no Alpos avarējušās Vācijas zemo cenu lidsabiedrības Germanwings lidmašīnas pilotiem pirms traģēdijas atradies ārpus kabīnes un nav varējis tajā atgriezties, trešdien pavēstīja laikraksts The New York Times.

Atsaucoties uz kādu augsta ranga militārpersonu, kas iesaistīta katastrofas izmeklēšanā un dzirdējusi kabīnē notikušo sarunu ierakstu, laikraksts ziņo, ka liktenīgā otrdienas lidojuma sākumposmā starp abiem pilotiem norisinājusies «ļoti mierīga» saruna.

Taču pēc tam, kā liecina ieraksts, viens no pilotiem kabīni pametis un nav varējis tajā atgriezties.

«Puisis ārpusē viegli klauvē pie durvīm, taču atbildes nav,» laikraksts citē militārpersonas teikto. «Un tad viņš dauza pa durvīm spēcīgāk, bet atbildes nav. (..) Var dzirdēt, kā viņš mēģina durvis izgāzt.»

Militārpersona, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta, atzina, ka pagaidām nav zināms iemesls, kas licis vienam no pilotiem kabīni atstāt.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Vācijas zemo cenu aviosabiedrības Germanwings lidmašīnas otrais pilots, kurš tiek turēts aizdomās par tīšu lidmašīnas nogāšanu Francijas Alpos, nogalinot 150 cilvēkus, iepriekšējā lidojumā «kritienu» izmēģinājis, otrdien pavēstījis laikraksts Bild.

Prokurori uzskata, ka 27 gadus vecais otrais pilots Andreass Lubics 24.marta lidojuma laikā no Barselonas uz Diseldorfu aizslēdza pilotu kabīnes durvis, liedzot tajā iekļūt kapteinim, un tīši nogāza lidmašīnu.

Laikraksts Bild, citējot Frakcijas katastrofu izmeklētājiem tuvu stāvošu avotu, vēsta, ka izmeklētāju ziņojumā, kuru plānots publiskot trešdien, atklāts, ka Lubics tajā pašā dienā lidojumā no Diseldorfas uz Barselonu izmēģinājis lidojuma augstuma samazināšanu.

Dokumentā atzīts, ka veikta «kontrolēta augstuma samazināšana, kas ilga minūtes un kurai nebija aeronautiska attaisnojuma».

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti nolēmuši streikot arī ceturtdien, ietekmējot garo distanču lidojumus, otrdien paziņojusi pilotu arodbiedrība Cockpit.

Pilotu streika dēļ Lufthansa jau atcēlusi vairāk nekā pusi no 1400 trešdien plānotajiem īso un vidējo distanču lidojumiem Vācijā un Eiropā.

Gaidāms, ka šodien streiks ietekmēs aptuveni 80 000 pasažieru.

Streiks «tiks pagarināts, lai palielinātu spiedienu uz Lufthansa vadību,» paziņoja arodbiedrība.

Ceturtdien streiks ietekmēs garo distanču lidojumus un kravu pārvadātāju Lufthansa Cargo, bet Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs, paziņoja arodbiedrība.

Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

5–10% kritumu realizētajai produkcijai piedzīvojis viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā Forevers. Pagājušā gada decembrī, beidzoties pārejas laikam jauno Eiropas Parlamenta un padomes prasību ieviešanai par pārtikas marķēšanu, Forevers cītīgi iznīcināja neiztērēto iepakojuma materiālu un etiķetes, lai ieviestu jaunas, papildinātas ar informāciju.

Kamēr kaimiņos jaunu darījumu centru būvniecība sākusi mutuļot, Rīgā bizness rotē esošā biroju platību fonda ietvaros.

Francijas Alpos nokritusi Vācijas lidsabiedrības Germanwings pasažieru lidmašīna.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Aviācijas drošības noteikumu ievērošanā visslinkākās Eiropas valstis ir Grieķija un Vācija, atsaucoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) slepenu ziņojumu, svētdien ziņoja laikraksts The Wall Street Journal.

Vācija - Eiropas lielākā ekonomika un vairāku kontinenta noslogotāko lidostu mājvieta - neatbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām vairāk nekā 15 jomās, liecina EASA ziņojums, kas datēts ar 7.martu.

Ziņojumā teiks, ka Vācijā ir 18 neatrisināti aviācijas drošības jautājumi, kas ir vairāk nekā, piemēram, Bosnijā, Slovākijā vai Albānijā. Tostarp problēmas ir ar lidmašīnas apkalpes apmācīšanu un garantēšanu, ka darbinieki vienā maiņā nestrādā ilgāk par atļauto laiku.

Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūrā nesen veiktais audits atklāja, ka aģentūrai hroniski trūkst darbinieku aviācijas aktivitāšu novērošanai.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir saskārusies ar gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu veselības stāvokli, trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Viņš skaidroja, ka jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts izsniegtās pilotu licences ir spēkā citās ES dalībvalstīs, tādējādi jebkurš pilots var strādāt ārvalstīs. CAA pagātnē ir nācies sastapties ar krāpšanas gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu patieso veselības stāvokli. Taču šobrīd ES gatavojas ieviest datu bāzi, kurā būs apkopota informācija par visu ES dalībvalstu pilotu veselības stāvokli. Tādējādi dalībvalstis varēs pārliecināties par pilotu piemērotību darbam, komentēja M.Gorodcovs.

Diskusijas par pilotu veselības pārbaužu stingrību un datu patiesumu sākās pēc 2015.gada aviokatastrofas, kurā Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» meitsabiedrības «Germanwings» lidmašīna «Airbus 320», kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Noskaidrots, ka lidmašīnas otrais pilots 27 gadus vecais Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Rodas iespaids, ka viens no pilotiem, kas vadīja Francijas Alpos avarējušo Germanwings lidmašīnu, vēlējies to iznīcināt, atsaucoties uz Francijas amatpersonu sniegto informāciju, ziņo BBC.

Kā liecina tā sauktās melnās kastes informācija, pilots kabīnē atradies viens pats. Viņš apzināti sāka samazināt lidošanas augstumu brīdī, kad otram pilotam tika liegta iespēja iekļūt kabīnē.

Tajā laikā pilotu kabīnē valdījis absolūts klusums, bet otrs pilots cīnījies visiem spēkiem, lai tiktu atpakaļ kabīnē.

Gaisa satiksmes kontrolieri veikuši atkārtotus mēģinājumus sazināties ar lidmašīnu, taču bez rezultātiem. Melnās kastes informācija liecina, ka pirms lidmašīnas ietriekšanās zemē dzirdami pasažieru kliedzieni.

Publiskots arī pilota, kurš palika kabīnē, vārds un vecums: Andreas Lubits (Andreas Lubitz), 28 gadi.

Uzņēmumi atzīst drošības lomas pieaugumu, taču ieguldījumi ne vienmēr seko tādā apmērā, kā nepieciešams, kamēr uzbrukumi tikai pieņemas spēkā

Šobrīd IT loma ir mainījusies un izmaiņām būtu jāseko arī drošības aizsardzības jomā, tā Dienas Biznesa sadarbībā ar Exigen Services Latvia un IBM Latvija organizētajā konferencē par drošības jautājumiem uzsvēra informācijas drošības eksperts Arnis Vārslavs. Proti, pirms desmit gadiem no visiem finanšu resursiem drošībai tika atvēlēti 2 līdz 3%, bet, ņemot vērā prognozes un vidi, šobrīd tam būtu jāatvēl līdzekļi 5 līdz 10% apmērā, taču bieži vien ieguldījumu apmērs nav mainījies. 2005. gadā drošības nodrošināšanai pārsvarā pietika ar perimetra aizsardzību no ārējiem draudiem, kas paredzēja lokālā tīkla pasargāšanu un šifrēšanu. Otra sadaļa bija pretvīrusu aizsardzība, trešā – pieejas tiesību un identitātes pārvaldība, bet ceturtā – darbības atjaunošanas nodrošināšana. «Savukārt šobrīd – desmit gadus vēlāk – esam pārgājuši no ārējo draudu uz multidraudu aizsardzību,» brīdināja A. Vārslavs. Iemesli tam ir vairāki – nepārtraukti parādās nebijušas uzbrukumu platformas, tiek radīti jauni risinājumi, kā hakeri mēģina piekļūt datiem, izmaiņas ievieš arī sociālo tīklu uzvaras gājiens, nedrīkst arī aizmirst par sponsorētiem uzbrukumiem, mākoņskaitļošanu un biometriju. Arī piedāvājumu spektrs no tehnoloģiju puses ir liels, kas sniedz plašas izvēles iespējas. Savukārt no ieguldījumu viedokļa pasaule nav mainījusies – pētījumi un aptaujas liecina, ka vidēji uz darbinieku tiek tērēts aptuveni 300 līdz 400 dolāru, lai gan pasaule šajā laikā ir mainījusies un ir nepieciešama daudz intensīvāka aizsardzība. Diemžēl vēl aizvien diezgan daudzos gadījumos biznesa drošība neparādās kā prioritāte, novērojis A. Vārslavs. Liela loma drošības jomā ir arī uzņēmuma vadības iesaistei un izpratnei, lai tā apzinātos drošības nodrošināšanas nepieciešamību.