Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Gadu no gada, slēpošanas trašu īpašnieki cer uz veiksmīgiem laikapstākļiem un sniegotu ziemu. Šī sezona tiek vērtēta kā mainīga, tomēr veiksmīgāka kā iepriekšējā.

«Slēpot gribētāju šogad ir vairāk, bet grūti teikt, vai tas saistīts ar labākiem laikapstākļiem, vai to, ka cilvēki kļuvuši ekonomiski aktīvāki,» saka atpūtas kompleksa Milzkalns biroja vadītāja Ieva Rasa. Viņa norāda, ka uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas atpūtai.

Slēpošanas un atpūtas trases Ozolkalns valdes loceklis Ģirts Kaļķis uzskata, ka Baltijas valstu kontekstā Latvijas slēpošanas bāzes ir konkurētspējīgas. «To pierāda tas, ka daudzi lietuvieši brauc slēpot uz Latviju, savukārt igauņi atzīst, ka mēs esam lētāki un ar labāku servisu.»

«Visiem patīk braukt atpūsties, kad spīd saule, nav pārāk daudz mīnusu, nav vējš, nav apmācies un nav lietus. Tādas dienas Latvijā mums ir diezgan maz,» stāsta I. Rasa, norādot, ka Latvijai ar Alpu valstīm sacensties nav iespējams, tomēr Baltijā konkurēt var.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Liepājas elektrokartingu ražotājas SIA Blue Shock Race elektrokartinga centra izveidē kopumā investēs ap 90 000 eiro, stāsta Blue Shock Race pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Viņš stāsta, ka projekta pirmajā kārtā, kas paredz izbūvēt kartinga trasi iekštelpās, paredzēts investēt aptuveni 50 000 līdz 60 000 eiro. Savukārt saskaņā ar sākotnējām aplēsēm projekta otrā kārta, kas paredz kartinga trasi ārtelpās un virtuālās 3D vides iespējas, varētu izmaksāt ap 30 000 eiro.

Projekta īstenošanā iesaistījušies privāti investori un partneri. Tāpat Blue Shock Race ieguvis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) eksporta un inovācijas balvu, kā arī Liepājas pašvaldības atbalstu 3500 eiro apmērā, atzīmē Hmieļevskis.

Viņš norāda, ka investīcijas plānots atpelnīt samērā īsā laika posmā, un viena līdz divu gadu laikā elektrokartinga centru paredzēts iedzīvināt pilnā apjomā, kas paredz kombinēto - iekštelpu un āra - trasi, kā arī virtuālās 3D vides izklaides.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Lai arī viesmīlības bizness Siguldā ir sezonāls, atkarīgs no laika apstākļiem un apkārtnē notiekošajiem pasākumiem, SIA Kaķītis vēlas paplašināt viesnīcu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Kaķīškalnā apsaimnieko viesnīcu, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, Gaujas senlejas nogāzē ir izveidojis slēpošanas trasi, kā arī tam ir piedzīvojumu parki Mežakaķis – Siguldā un arī Mežaparkā, Rīgā. Tā kā galvenais uzsvars ir uz sporta aktivitātēm, lielāko daļu apgrozījuma – aptuveni 60% – nodrošina piedzīvojumu parki Mažakaķis un slēpošanas trase.

Vasarā SIA Kaķītis bizness sokas labāk nekā ziemā – par slēpošanu ienesīgākas ir atrakcijas piedzīvojumu parkā, atzīst SIA Kaķītis līdzīpašnieks un valdes loceklis Rolands Rapa. Uzņēmums ir iecerējis paplašināt viesnīcu, pārbūvējot Kaķītim blakus esošo ēku, kurā šobrīd atrodas krodziņš. Viesnīcā Kaķītis pašlaik ir tikai seši numuriņi, bet plānots izveidot vēl 20. «Gribētos šo ieceri īstenot tuvākajos piecos gados. Tam nepieciešams atrast naudu – vai nu jāpaņem kredīts, vai jāpiesaista investors. Viesnīcas būvniecībai būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro,» lēš uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka viesnīcas apsaimniekošanu par biznesu uzskatīt nevar. «Tas ir tāds hobijs vai pensiju fonds,» viņš spriež. Līdz šim SIA Kaķītis viesmīlība nav bijis galvenais biznesa veids, bet papildu serviss. «Arī šeit, Siguldā, viesnīcu bizness ir sezonāls. Lielākais noslogojums viesnīcai ir bijis 75%, un tas ir bijis jūlijā. Vidējā noslodze gadā ir aptuveni 30%. Sliktākajos jeb starpsezonas mēnešos – martā un aprīlī – ir bijuši vien 3%. Ja šeit uz burvju mājiena uztaisītu jaunu viesnīcu, pieprasījums, protams, būtu liels, taču nezinu, vai mēs spētu atdot kredītu,» secina R. Rapa.

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Siguldā tiek piedāvāts ar sniega lāpstu traukties lejup pa bobsleja trasi, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sacensības šajā sporta veidā, dēvētas arī par «showelrace», Siguldas bobsleja trasē pirms četriem gadiem sāka organizēt Gints Dzērve un Rainers Helds. Viņi neslēpj – nelegāli paši pirmie, kas traukušies ar lāpstām pa trasi, bijuši Siguldas trases darbinieki, kuri, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu no vienas trases daļas līdz otrai, kā pārvietošanās veidu izmantojuši lāpstas.

Līdz šim četru gadu laikā ar lāpstu šādi braukuši ap 500 cilvēku – sievietes un vīrieši, jauni un veci. Ierobežojumu nav ne apģērba, ne aizsargu izmantošanai. Vienīgais noteikums – pirms starta lāpstu nedrīkst sildīt. Iesācēji pat ar centīgu bremzēšanu spēs attīstīt ātrumu vismaz 30 kilometru stundā. Vidējais sacensību ātrums ir 60 – 70 km/h, bet rekords divniekos pat 85 km/h. Ātrākie «šļūkātāji» trasi pieveic 40 – 42 sekundēs. Iesācējiem atzīstams rezultāts ir līdz 55 sekundēm.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē būvdarbu veicējs SIA Binders šodien uzstādīja pasaulē labāko motosporta trašu drošības aprīkojumu – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas, informē CSDD.

Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Šveices uzņēmums sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu Federāciju (FIA) ir nupat pabeidzis darbu pie dubultās dzelzsbetona pitlīniju sienas izveides un tās pirmā demonstrācija notiek tieši Biķernieku trasē. Plānots, ka rallijkrosa čempionāta laikā (2016.gada 1.un 2.oktobrī) pasaulē jaunākais drošības aprīkojums tiks prezentēts gan FIA, gan daudzu pasaules valstu motosporta trašu drošības ekspertiem. Dubultās pitlīniju sienas ir jaunākais risinājums motosporta trasē, jo nodrošina sportistiem aizsardzību brīdī, kad sporta automašīnas trasē pārvietojas pa abām pusēm. Šādas drošības barjeras tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt arī Norvēģijas un Ķīnas motosporta trasēs.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu "Par atbalstītajiem pašvaldību augstas gatavības mērķdotāciju investīciju projektiem 2022. gadā", kā ietvaros piešķirts finansējums rodeļu trases būvniecībai slēpošanas kalnā "Lemberga hūte", Ventspilī, informē Ventspils pilsētas pašvaldība.

Slēpošanas kalnā "Lemberga hūte" Ventspilī ir paredzēts izbūvēt augstas klases rodeļu trasi, kas būs viena no labākajām Eiropā. Jaunā trase būs atvērta visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem, t.sk. nokrišņu laikā. Tā būs aptuveni 800 metru gara trase ar 26 kamanām. Citas Latvijā pieejamās rodeļu trases šādu iespēju nespēj piedāvāt, jo nokrišņu laikā nevar nodrošināt atbilstošu bremzēšanu. Būvprojekta ietvaros tiek paredzēta arī piegulošās teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas sešas līdz astoņas jaunas darba vietas. Paredzēts, ka projekta rezultātā radīto infrastruktūru – rodeļu trasi atklātā nomas iepirkuma procedūrā nodos nomā komersantam, kurš pašvaldībai maksās nomas maksu par rodeļu trases apsaimniekošanu.

Rīgā, Zaķusalā, atklāta jauna disku golfa trase "Zaķusala Disc Golf Park", ko izveidojis "UFOGOLF Latvija" sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Merks mājas".

Trase atrodas blakus Rīgas Televīzijas tornim. Jaunā trase ir piemērota gan profesionāļiem, gan iesācējiem, sniedzot aktīvās atpūtas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Disku golfs ir dinamiska sporta spēle, kuras mērķis ir trāpīt speciālos grozos, izmantojot īpaši izstrādātus diskus. Noteikumi ir līdzīgi tradicionālajam golfam - spēlētāji cenšas izspēlēt katru grozu ar iespējami mazāku metienu skaitu. "Zaķusala Disc Golf Park" trase sastāv no 19 groziem un tās kopējais garums ir 1608 metri. Ziemas sezonā trase būs slēgta, lai nodrošinātu distanču slēpošanas trases darbību, kas šeit būs pieejama jau trešo gadu.

"Merks mājas" jau iepriekš ir veicinājis aktīvās atpūtas iespēju attīstību Rīgā, izveidojot volejbola laukumu un distanču slēpošanas trasi. Ar Zaķusalas disku golfa trasi uzņēmums turpina paplašināt savu ieguldījumu pilsētas vides un aktīvās atpūtas attīstībā.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Septembra beigās ugunsgrēkā atpūtas bāzē «Gaiziņš» nodegusi lielā garāža, atstājot atpūtas bāzi praktiski bez visa, kas saistīts ar sniega ražošanu, aģentūrai LETA pastāstīja atpūtas bāzes «Gaiziņš» saimnieks Juris Stradiņš.

Ugunsgrēkā cietušajā ēkā atradās nozīmīga slēpošanas trasei nepieciešamā tehnika - sniega ražošanai nepieciešamā tehnika, pacēlāju tehnika, kabeļi un vēl daudzas citas lietas, kas slēpošanas trasei nepieciešamas abu lielo pacēlāju palaišanai. Ugunsgrēka radītie zaudējumi tiek lēsti 80 000 līdz 100 000 eiro apmērā.

Stradiņš atklāja, ka ugunsgrēkā cietusī ēka nebūt nav maza garāža, bet gan liela saimniecības ēka, kuras kopējā palīta bija 180 kvadrātmetri. Ņemot vērā, ka šīs ēkas būvniecība vēl nebija pabeigta un tā nebija nodota ekspluatācijā, tad arī nekas no tā visa nebija apdrošināts.

Taujāts par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem, Stradiņš minēja, ka tas ir notikumu sakritību rezultāts. «Noprotam, ka pie vainas ir bijusi apkure, taču apkure tika pārtraukta vakarā un ugunsgrēks izcēlās no rīta. Vairākas dienas un arī liktenīgajā rītā mums bija liels vējš. Iespējams, ka vējš no sienas norāva reklāmas baneri un uzpūta to uz jumta pie skursteņa, kur tas ilgu laiku gruzdēja, izraisot ugunsgrēku,» klāstīja atpūtas bāzes saimnieks.