Vācijas valsts dzelzceļa operators Deutsche Bahn mašīnistu streiku dēļ zaudēja "ap simt miljoniem eiro", ceturtdien publicētā intervijā paziņoja kompānijas ģenerāldirektors Ridigers Grube.

«Streika izmaksas ļoti ātri var sasniegt līdz pat desmit miljoniem eiro dienā. Līdz šim streiki mums ir izmaksājuši ap simt miljoniem eiro,» viņš sacīja reģionālajam laikrakstam Berliner Zeitung.

«Fakts ir tāds, ka tas mums ir daudz kaitējis. Un mani tas patiešām sanikno, jo mūsu tēls ir cietis. Un streika ietekme tika uzgrūsta uz daudzu mūsu darbinieku pleciem,» Grube klāstīja.

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pēdējā laikā ir organizējusi vairākus streikus, no kuriem jaunākais bija novembra sākumā, kad vairākas dienas streikoja gan kravas, gan pasažieru vilcienu mašīnisti.

Vācijas dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn ceturtdien prezentēja vērienīgu reorganizācijas plānu, kas paredz līdz 2020.gadam investēt 55 miljardus eiro.

Šī reorganizācija, kuru Deutsche Bahn raksturo kā lielāko kopš 1994.gada, ir paredzēta, lai paaugstinātu konkurētspēju, palielinātu pasažieru skaitu un rentabilitāti, kā arī nodrošinātu punktuālu pakalpojumu sniegšanu un stabilu interneta un telefona sakaru uztveršanu vilcienos.

Nākamo piecu gadu laikā 55 miljardi eiro tiks investēti visās biznesa struktūrvienībās, lai uzlabotu kvalitāti, piesaistītu vairāk klientu un uzlabotu ekonomiskos rādītājus, norāda kompānijas vadītājs Rēdigers Grūbe.

No kopējās summas 50 miljardi eiro tiks investēti Vācijā un gandrīz 40 miljardi tiks atvēlēti infrastruktūrai vien.

Aptuveni 20 miljardi eiro no šīs summas tiks iegūti no "Deutsche Bahn" pašreizējās naudas plūsmas, bet valsts nodrošinās vēl 35 miljardus eiro, sacīja Grūbe.

Vācijas valstij piederošā dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn atzinusi, ka to vilcienu skaits, kas nekad nav ieradušies galamērķī, pagājušajā gadā ir palielinājies, vēsta thelocal.de.

Pagājušajā gadā aptuveni 140 tūkstoši Deutsche Bahn vilcienu nekad neieradās savā galamērķī. Tas nozīmē, ka vilcienu skaits, kas brauciena laikā sabojājās, palielinājies par 20 000, salīdzinot ar 2016. gadu.

Dati liecina, ka 97 tūkstoši vilcienu izbrauca, bet neieradās galamērķī tehnisku problēmu dēļ. Vēl 40 tūkstoši vilcienu pat neizbrauca no atiešanas vietas.

Citiem vārdiem sakot, pagājušajā gadā neieradās 1 procents no visiem Deutsche Bahn vilcieniem.

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē panākumiem ir panāktā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par dzelzceļa tiesību aktu paketi jeb tā dēvēto Tehnisko pīlāru, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.

Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Dānijas loģistikas grupa DSV piektdien paziņoja, ka iegādājas Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" loģistikas struktūrvienību "Schenker".

Darījuma summa veido 14,3 miljardus eiro.

"Šis DSV vēsturē ir nozīmīgs notikums, un esam sajūsmināti apvienot spēkus ar "Schenker"," norāda DSV izpilddirektors Jenss Lunds. "Ar šo iegādes darījumu mēs apvienojam divus spēcīgus uzņēmumus, radot pasaulē vadošu transporta un loģistikas kompāniju, kas dos labumu mūsu darbiniekiem, klientiem un akcionāriem."

DSV skaidro, ka šis ir uzņēmuma līdz šim lielākais darījums.

Apvienotajos uzņēmumos strādās 147 000 darbinieku vairāk nekā 90 valstīs, un to ieņēmumi sasniegs 39,3 miljardus eiro.

DSV pavēstīja, ka Vācija būs uzņēmuma "galvenais tirgus". Tas saglabās "Schenker" atrašanās vietu Esenē un nākamajos trīs līdz piecos gados valstī investēs vienu miljardu eiro.

Vācijas valdība pārdevusi 50 miljonus pasta un loģistikas uzņēmuma "Deutsche Post" akciju, ļaujot tai iegūt vairāk nekā divus miljardus eiro, teikts valdības publiskotajā paziņojumā.

Vācijas valstij piederošā investīciju banka "KfW" norāda, ka tādējādi valsts īpašumā esošā "Deutsche Post" akciju daļa samazinājusies no 20,5% līdz 16,5%.

No šo akciju pārdošanas gūtos ienākumus paredzēts izmantot, lai finansētu Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" infrastruktūras modernizēšanu.

Vācijas valdība jau iepriekš pavēstīja, ka plāno palielināt valsts ienākumus, pārdodot atsevišķu uzņēmumu akciju daļas.

Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Eiropas un Āzijas valstu politiķu un biznesa līderu sanāksme dos iespējas Latvijas biznesam veidot jaunus kontaktus

Tā par aprīļa beigās Rīgā gaidāmo 3. ASEM (Āzijas un Eiropas sanāksme) transporta ministru sanāksmi «Multimodālā transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» sarunā ar Dienas Biznesu norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pasākuma ietvaros paredzētas gan ministru tikšanās, gan vairākas darba sesijas konferences formā.

Kāds ir 3. ASEM sanāksmes mērķis un loma gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas kontekstā?

Sanāksme ir ļoti nozīmīga, jo mēs uzstādām mērķi – multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā. Latvija par to ir ļoti daudz runājusi, un šajā gadījumā mēs iesaistām arī visas ES dalībvalstis. Turklāt formāts ir tāds, ka par to, kā labāk dibināt un attīstīt transporta saites, diskutē ne tikai Eiropas un Āzijas ministri, bet arī starptautisku organizāciju vadītāji, kravu īpašnieki un ražotāji. Tas ir svarīgi ne tikai ES, bet arī Latvijai, jo esam sevi pozicionējuši kā vietu, kur veidot Ziemeļeiropas distribūcijas centrus.

Vācijā no trešdienas sabiedrisko transportu var izmantot tikai cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši covid-19 testu, kura rezultāts bijis negatīvs.

Ja kontroles gadījumā pasažieris nevarēs uzrādīt pierādījumus, ka viņš atbilst kādam no šiem nosacījumiem, viņam sabiedriskais transports nākamajā pieturā būs jāpamet. Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" pārbaudes eksperimentālā kārtā uzsāka jau otrdien.

Ierobežojumu kritiķi gan izsaka šaubas, vai tos izdodies īstenot un kontrolēt.

Līdzīgas prasības arī stājās spēkā cilvēkiem, kas vēlas apmeklēt darbavietas.

Vācijā septiņu dienu vidējais koronavīrusa izplatības rādītājs pārsniedzis 400 gadījumus uz 100 000 cilvēku, kas ir jauns maksimums kopš pandēmijas sākuma, trešdien pavēstījis Roberta Koha institūts (RKI).

Pēdējo 24 stundu laikā apstiprināti 66 884 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši 335 cilvēki, ziņo RKI.

Vācijā no pirmdienas tirdzniecībā nonākušas mēneša biļetes sabiedriskajam transportam par nieka deviņiem eiro, valdībai cenšoties palīdzēt iedzīvotājiem augstās inflācijas laikā.

Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" un vairāki citi transporta uzņēmumi sākuši pārdot biļetes, kas būs derīgas no jūlija. Tik lēta mēnešbiļetes cena būs spēkā trīs mēnešus. Tās būs derīgas vietējos un reģionālajos transporta maršrutos, bet ne ātrvilcienos.

Vairāki vietējie transporta operatori šo biļešu tirdzniecību sāka jau pagājušajā nedēļā, pat nesagaidot gala balsojumu Vācijas parlamenta augšpalātā, kas atbalsta pasākumus inflācijas ietekmes mazināšanai apstiprināja piektdien.

Lai kompensētu lēto mēnešbiļešu dēļ radušas izmaksas transporta uzņēmumiem, valdība federālajām zemēm piešķirs 2,5 miljardus eiro.

Šo pasākumu ietvaros uz trim mēnešiem tiks samazināts arī nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai. Arī enerģētikas nodoklis tiks samazināts līdz minimālajam līmenim, kāds pieļaujams Eiropas Savienībā.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Vācijas dzelzceļš Deutsche Bahn aizstās pirmās paaudzes GSM-R tehnoloģiju ar GSM-R platjoslas tehnoloģiju. Izmaiņas veiks uzņēmumi Huawei un Siemens Convergence Creators. Sistēma sākotnēji tiks ieviesta Ziemeļvācijas maršrutos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai aizstātu Vācijas dzelzceļa esošo GSM-R infrastruktūru ar Huawei GSM-R tehnoloģiju maksimāli efektīvi, veikti mērījumi, kas apstiprināja savstarpēju izmantojamību starp esošā GSM-R tīkla komponentēm ar jaunā tīkla vajadzībām. Huawei GSM-R infrastruktūra tiks instalēta jau esošajā Vācijas dzelzceļa komunikācijas centrā.

Kevins Hu (Kevin Hu), Huawei Vācija izpilddirektors, norāda: «Pirmo reizi vēsturē GSM-R tehnoloģijas tiks mainītas darbībā esošam dzelzceļa tīklam. Šāds solis piedāvās Vācijas dzelzceļam iespēju paplašināties un sagatavoties platjoslas tīkla prasībām bez papildu aparatūras nomaiņas.»

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība (GDL) priekšlaicīgi beigusi pieteikto sešu dienu streiku, agrā pirmdienas rītā paziņojis dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB).

Normāla kravas vilcienu satiksme tika atsākta jau svētdienas vakarā, bet agrā pirmdienas rītā streiku izbeiguši arī pasažieru vilcienu mašīnisti.

Tomēr pirmdienas gaitā joprojām gaidāmi atsevišķi traucējumi tālsatiksmes maršrutos, pavēstījis DB pārstāvis, piebilstot, ka iespējami arī lokāli traucējumi dažos reģionālajos maršrutos.

Tas bija jau ceturtais un pagaidām ilgākais streiks GDL un DB konfliktā par kolektīvo līgumu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tas ilgs līdz pirmdienai plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Kā nedēļas nogalē noskaidrojusi aģentūra DPA, pagaidām saskaņā ar GDL un DB vienošanos jauni streiki vismaz līdz 3.martam nav plānoti.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda «Nobēlijs» izcīnījusi otro vietu Eiropas jauno inženieru sacensībās «EBEC» («European BEST Engineering Competition»). Sacensību finālā cīnījās 30 radošākās un inovatīvākās studentu komandas no 25 Eiropas universitātēm, kopā – 120 studentu, informē universitāte.

Komandas startēja divās sacensību kategorijās. 15 komandas piedalījās konstruēšanā, 15 – situāciju analīzē. RTU komanda – Roberts Gotlaufs, Edgars Lielāmurs, Linards Jukmanis un Normunds Eliņš – ieguva otro labāko kopvērtējumu situāciju analīzes kategorijā. Pirmo vietu situāciju analīzē izcīnīja komanda no Briseles, savukārt konstruēšanā – komanda no Āhenes.

«Dalība šajās sacensībās deva neatsveramu pieredzi praktisku uzdevumu risināšanā, kas saistīti ar reālo darba vidi. Tā bija iespēja attīstīt inženiertehnisko domāšanu, kā arī paplašināt redzesloku, jo mums bija iespēja redzēt un novērtēt arī citu Eiropas spēcīgāko inženierzinātņu studentu pieeju uzdevumu risināšanā. Tāpat sacensības bija lieliska platforma, kur satikt un sevi prezentēt vairākiem lieliem Eiropas uzņēmumiem, kas paver starptautiskas darba iespējas nākotnē. Esam pamanīti un ceram, ka iegūtie kontakti nākotnē noderēs,» saka RTU komandas pārstāvis Roberts Gotlaufs.

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Saskrienoties diviem vilcieniem, Vācijas dienvidos otrdienas rītā gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, bet apmēram 80 guvuši ievainojumus, ziņo policija.

Saskaņā ar Bavārijas policijas pārstāvja sniegto informāciju 63 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, astoņi cietuši smagi, bet 10 atrodas kritiskā stāvoklī.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka ievainoto skaits esot 150.

Šobrīd vēl tiek meklēti divi cilvēki, par kuru likteni ziņu nav.

Katastrofa notikusi plkst.6.48 (plkst.7.48 pēc Latvijas laika) starp Holckirhenes un Rozenheimas stacijām Bavārijas federālajā zemē netālu no Bādaiblingas, kas atrodas apmēram 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minhenes.

Viens no vilcieniem pēc sadursmes noskrējis no sliedēm.

Kāpēc saskrējušies divi privātajam dzelzceļa uzņēmumam Meridian piederošie vilcieni, pagaidām nav noskaidrots.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Pēc 18 dienu un 12,45 tūkst. km gara ceļojuma - caur Kazahstānu, Krieviju, Baltkrieviju, Poliju, Vāciju, Beļģiju un Franciju - Londonu sasniedzis pirmais tiešais konteinervilciens no Jivu pilsētas Ķīnā, vēsta ārvalstu mediji. Tā operators ir InterRail Group (IRG) – Šveicē bāzēta globāla transporta kompānija, kas darbojas Ķīnas dzelzceļa meitasuzņēmuma China Railway International Multimodal Transport uzdevumā.

DB jau rakstījis, ka IRG iesaistīta arī pārvadājumos no Ķīnas uz Madridi un Afganistānu un bija viena no kompānijām, kas pērn organizēja konteinervilcienu Jivu-Rīga.

Vilciens no Ķīnas austrumu provinces Džedzjanas pamatā veda tekstilizstrādājumus un citas plaša patēriņa preces, sasniedzot Deutsche Bahn (DB) Anglijas terminālu divreiz ātrāk, nekā tas būtu iespējams, izmantojot kuģošanas līnijas. Paredzēts, ka konteinervilcieni Ķīnas-Londonas maršrutā kursēs reizi nedēļā. Nākotnē šo pakalpojumu varētu izmantot tādu kravu nosūtītāji, kurām būtisks laika faktors ‒ akcijām domāti apģērbi vai dārgas preces, piemēram, komplektējošās detaļas autobūvei un elektronika.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.