Vācijas valstij piederošā dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn atzinusi, ka to vilcienu skaits, kas nekad nav ieradušies galamērķī, pagājušajā gadā ir palielinājies, vēsta thelocal.de.

Pagājušajā gadā aptuveni 140 tūkstoši Deutsche Bahn vilcienu nekad neieradās savā galamērķī. Tas nozīmē, ka vilcienu skaits, kas brauciena laikā sabojājās, palielinājies par 20 000, salīdzinot ar 2016. gadu.

Dati liecina, ka 97 tūkstoši vilcienu izbrauca, bet neieradās galamērķī tehnisku problēmu dēļ. Vēl 40 tūkstoši vilcienu pat neizbrauca no atiešanas vietas.

Citiem vārdiem sakot, pagājušajā gadā neieradās 1 procents no visiem Deutsche Bahn vilcieniem.

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Vācijas dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn ceturtdien prezentēja vērienīgu reorganizācijas plānu, kas paredz līdz 2020.gadam investēt 55 miljardus eiro.

Šī reorganizācija, kuru Deutsche Bahn raksturo kā lielāko kopš 1994.gada, ir paredzēta, lai paaugstinātu konkurētspēju, palielinātu pasažieru skaitu un rentabilitāti, kā arī nodrošinātu punktuālu pakalpojumu sniegšanu un stabilu interneta un telefona sakaru uztveršanu vilcienos.

Nākamo piecu gadu laikā 55 miljardi eiro tiks investēti visās biznesa struktūrvienībās, lai uzlabotu kvalitāti, piesaistītu vairāk klientu un uzlabotu ekonomiskos rādītājus, norāda kompānijas vadītājs Rēdigers Grūbe.

No kopējās summas 50 miljardi eiro tiks investēti Vācijā un gandrīz 40 miljardi tiks atvēlēti infrastruktūrai vien.

Aptuveni 20 miljardi eiro no šīs summas tiks iegūti no "Deutsche Bahn" pašreizējās naudas plūsmas, bet valsts nodrošinās vēl 35 miljardus eiro, sacīja Grūbe.

Dānijas loģistikas grupa DSV piektdien paziņoja, ka iegādājas Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" loģistikas struktūrvienību "Schenker".

Darījuma summa veido 14,3 miljardus eiro.

"Šis DSV vēsturē ir nozīmīgs notikums, un esam sajūsmināti apvienot spēkus ar "Schenker"," norāda DSV izpilddirektors Jenss Lunds. "Ar šo iegādes darījumu mēs apvienojam divus spēcīgus uzņēmumus, radot pasaulē vadošu transporta un loģistikas kompāniju, kas dos labumu mūsu darbiniekiem, klientiem un akcionāriem."

DSV skaidro, ka šis ir uzņēmuma līdz šim lielākais darījums.

Apvienotajos uzņēmumos strādās 147 000 darbinieku vairāk nekā 90 valstīs, un to ieņēmumi sasniegs 39,3 miljardus eiro.

DSV pavēstīja, ka Vācija būs uzņēmuma "galvenais tirgus". Tas saglabās "Schenker" atrašanās vietu Esenē un nākamajos trīs līdz piecos gados valstī investēs vienu miljardu eiro.

Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē panākumiem ir panāktā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par dzelzceļa tiesību aktu paketi jeb tā dēvēto Tehnisko pīlāru, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.

Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Vācijas valdība pārdevusi 50 miljonus pasta un loģistikas uzņēmuma "Deutsche Post" akciju, ļaujot tai iegūt vairāk nekā divus miljardus eiro, teikts valdības publiskotajā paziņojumā.

Vācijas valstij piederošā investīciju banka "KfW" norāda, ka tādējādi valsts īpašumā esošā "Deutsche Post" akciju daļa samazinājusies no 20,5% līdz 16,5%.

No šo akciju pārdošanas gūtos ienākumus paredzēts izmantot, lai finansētu Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" infrastruktūras modernizēšanu.

Vācijas valdība jau iepriekš pavēstīja, ka plāno palielināt valsts ienākumus, pārdodot atsevišķu uzņēmumu akciju daļas.

Vētras «Ksavjērs» nodarīto postījumu dēļ Vācijas ziemeļdaļā piektdien nopietni apgrūtināta sabiedriskā un privātā transporta kustība, uzņēmumiem atceļot reisus vairākos nozīmīgos dzelzceļa maršrutos, bet Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 10 000 cilvēku joprojām bija bez elektrības.

Atbilstoši jaunākajiem datiem vētrā dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki, pieci no viņiem - savās automašīnās, vēsta raidorganizācija DW.

Vilcienu kustība starp Berlīni, Hamburgu, Hannoveri un Ķīli ir ierobežota vai arī apturēta pavisam, atbildīgajiem dienestiem turpinot atbrīvot sliežu ceļus no tur sakritušajiem kokiem un veicot remontdarbus.

Sabiedriskā transporta kustība Hamburgā atjaunota ierastajā kārtībā, bet Berlīnē transporta kustība joprojām noris ar traucējumiem.

Vietējā dzelzceļa uzņēmuma pārstāvis brīdināja pasažierus par traucējumiem reģionālo vilcienu satiksmē.

«Reģionā ir skarts viss tīkls. Uz sliedēm ir sakrituši koki, bojāti elektrības padeves vadi un nogāzti torņi,» sacīja uzņēmuma «Deutsche Bahn» pārstāvis.

No piektdienas visa veida transportlīdzekļu satiksmei Rīgā atkal ir atvērta iepriekš dzelzceļa pārvada izbūves laikā slēgtā Emīlijas Benjamiņas iela, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Attiecīgais ielas posms nedaudz vairāk kā gadu bija slēgts privātajam autotransportam Rīgas pašvaldības īstenotā Emīlijas Benjamiņas ielas pārbūves un "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada izbūves darbus, sabiedriskā transporta pieturas abos virzienos no pagaidu vietām ir pārceltas uz jaunām un turpmāk atradīsies zem Emīlijas Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada.

Līdz jūlija vidum plānots pabeigt arī pilna platuma gājēju ietves izbūves darbus pārvada austrumu jeb Rīgas Centrālās stacijas pusē, bet šobrīd jau šobrīd gājēji var pārvietoties abās pārvada pusēs.

Vienlaikus, atjaunojot pilnvērtīgu satiksmi attiecīgajā zonā, likvidēta pagaidu gājēju pāreja pārvada ziemeļu pusē starp staciju un universālveikalu "Stockmann".

Apģērbs kļūst par valkājamu tehnoloģiju, kas ne tikai kalpo cilvēkam, bet palīdz iegūt noderīgus datus. ASV apģērbu zīmols vēlas to izmantot, lai pastāvīgi nodrošinātu perfektu ķermeņa temperatūru, savukārt projektā Darmštatē strādā pie tā, lai gudrais apģērbs spētu padarīt mobilākus seniorus.

Pavasarī rīti un vakari vēl ir vēsi, savukārt dienā bieži vien saule silda tā, ka nesaproti, kā tad īsti ģērbties. Vispirms tev salst, pēc tam tu svīsti! Tāpat siltās ziemas jakas mēdz būt neērtas, braucot transportā vai iepērkoties lielveikalā. Bostonas modes zīmols Ministry of Supply vēlas risināt šo problēmu, piedāvājot virsjakas, kas spēj pielāgot temperatūru apkārtējiem apstākļiem. Trīs oglekļa šķiedru sildelementus, kas iestrādāti jakas dizainā, kontrolē ar inteliģentu termostatu, kas “iemācās”, kādai temperatūrai priekšroku dod jakas valkātājs. Dati tiek uzkrāti no valkātāja balss komandām un uzstādījumiem ar īpašas aplikācijas palīdzību, kamēr termostats mēra gan gaisa, gan ķermeņa temperatūru un izmanto akselometrus, lai paredzētu ķermeņa temperatūras izmaiņas. Apģērba ražotājs, kas sevi pieteicis 2011. gadā, radies, pateicoties četriem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) studentiem, kuri cer ar iegūtajiem datiem uzzināt vairāk par saviem klientiem, viņu ieradumiem, aktivitātēm un valkāšanas paradumiem.

Jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā norisinās sliežu ieklāšanas darbi, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Šobrīd klāj 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu, pēc visu darbu pabeigšanas, jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Rail Baltica Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, tiem blakus - esošā platuma sliežu ceļi.

Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība BERERIX veic, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš 1520 mm sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.

Pasažieru vilciena un preču vilciena sadursmē Bavārijā dzīvību zaudējuši vismaz divi cilvēki un 14 ievainoti, pirmdienas vakarā paziņojušas Vācijas dzelzceļa amatpersonas.

Bojā gājis viena vilciena mašīnists un kāds pasažieris.

Abi vilcieni saskrējās apmēram 21.20 (23.20 pēc Latvijas laika) uz sliedēm maršrutā starp Ingolštati un Augsburgu, pavēstīja Vācijas dzelzceļa uzņēmums «Deutsche Bahn».

Kompānijas pārstāvis atklāja, ka daži cietušie ir smagi ievainoti.

Vilcieni sadursmes rezultātā nav noskrējuši no sliedēm.

Negadījuma cēlonis pagaidām nav zināms. Notikuma vietā ieradušies glābēji. Dzelzceļa satiksme maršrutā ir apturēta.

#1/12

Foto:SCANPIX

#2/12

Foto:SCANPIX

#3/12

Foto:SCANPIX

#4/12

Foto:SCANPIX

#5/12

Foto:SCANPIX

#6/12

Foto:SCANPIX

#7/12

Foto:SCANPIX

#8/12

Foto:SCANPIX

#9/12

Foto:SCANPIX

#10/12

Foto:SCANPIX

#11/12

Foto:SCANPIX

#12/12

Foto:SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Eiropas un Āzijas valstu politiķu un biznesa līderu sanāksme dos iespējas Latvijas biznesam veidot jaunus kontaktus

Tā par aprīļa beigās Rīgā gaidāmo 3. ASEM (Āzijas un Eiropas sanāksme) transporta ministru sanāksmi «Multimodālā transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» sarunā ar Dienas Biznesu norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pasākuma ietvaros paredzētas gan ministru tikšanās, gan vairākas darba sesijas konferences formā.

Kāds ir 3. ASEM sanāksmes mērķis un loma gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas kontekstā?

Sanāksme ir ļoti nozīmīga, jo mēs uzstādām mērķi – multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā. Latvija par to ir ļoti daudz runājusi, un šajā gadījumā mēs iesaistām arī visas ES dalībvalstis. Turklāt formāts ir tāds, ka par to, kā labāk dibināt un attīstīt transporta saites, diskutē ne tikai Eiropas un Āzijas ministri, bet arī starptautisku organizāciju vadītāji, kravu īpašnieki un ražotāji. Tas ir svarīgi ne tikai ES, bet arī Latvijai, jo esam sevi pozicionējuši kā vietu, kur veidot Ziemeļeiropas distribūcijas centrus.

Vācijā no trešdienas sabiedrisko transportu var izmantot tikai cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši covid-19 testu, kura rezultāts bijis negatīvs.

Ja kontroles gadījumā pasažieris nevarēs uzrādīt pierādījumus, ka viņš atbilst kādam no šiem nosacījumiem, viņam sabiedriskais transports nākamajā pieturā būs jāpamet. Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" pārbaudes eksperimentālā kārtā uzsāka jau otrdien.

Ierobežojumu kritiķi gan izsaka šaubas, vai tos izdodies īstenot un kontrolēt.

Līdzīgas prasības arī stājās spēkā cilvēkiem, kas vēlas apmeklēt darbavietas.

Vācijā septiņu dienu vidējais koronavīrusa izplatības rādītājs pārsniedzis 400 gadījumus uz 100 000 cilvēku, kas ir jauns maksimums kopš pandēmijas sākuma, trešdien pavēstījis Roberta Koha institūts (RKI).

Pēdējo 24 stundu laikā apstiprināti 66 884 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši 335 cilvēki, ziņo RKI.

Tikai nedēļu pēc ilgākā streika, kādu savā vēsturē pieredzējis Vācijas dzelzceļš, vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pirmdien paziņoja, ka šonedēļ rīkos jaunu beztermiņa streiku, kas Vasarsvētku laikā draud smagi ietekmēt visas valsts transporta sistēmu.

Kravas vilcienu mašīnisti streiku sāks otrdien plkst.15.00 (plkst.16.00 pēc Latvijas laika), bet pasažieru vilcienu vadītāji - trešdien plkst.14.00, paziņojusi GDL.

Arodbiedrība norāda, ka šis streiks ir beztermiņa un ka par darba atsākšanu tiks paziņots 48 stundas pirms tās biedri atgriezīsies pie vilcienu vadības pultīm.

Kā norādījis GDL līderis Klauss Veselskis, šis streiks, domājams, būs ilgāks nekā iepriekšējais, kas maija sākumā turpinājās gandrīz sešas dienas.

«Varat rēķināties, ka šis streiks turpināsies nedaudz ilgāk,» preses konferencē paziņoja Veselskis.

Pēdējo desmit mēnešu laikā GDL organizējusi jau astoņus streikus.

Vācijā no pirmdienas tirdzniecībā nonākušas mēneša biļetes sabiedriskajam transportam par nieka deviņiem eiro, valdībai cenšoties palīdzēt iedzīvotājiem augstās inflācijas laikā.

Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" un vairāki citi transporta uzņēmumi sākuši pārdot biļetes, kas būs derīgas no jūlija. Tik lēta mēnešbiļetes cena būs spēkā trīs mēnešus. Tās būs derīgas vietējos un reģionālajos transporta maršrutos, bet ne ātrvilcienos.

Vairāki vietējie transporta operatori šo biļešu tirdzniecību sāka jau pagājušajā nedēļā, pat nesagaidot gala balsojumu Vācijas parlamenta augšpalātā, kas atbalsta pasākumus inflācijas ietekmes mazināšanai apstiprināja piektdien.

Lai kompensētu lēto mēnešbiļešu dēļ radušas izmaksas transporta uzņēmumiem, valdība federālajām zemēm piešķirs 2,5 miljardus eiro.

Šo pasākumu ietvaros uz trim mēnešiem tiks samazināts arī nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai. Arī enerģētikas nodoklis tiks samazināts līdz minimālajam līmenim, kāds pieļaujams Eiropas Savienībā.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība (GDL) priekšlaicīgi beigusi pieteikto sešu dienu streiku, agrā pirmdienas rītā paziņojis dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB).

Normāla kravas vilcienu satiksme tika atsākta jau svētdienas vakarā, bet agrā pirmdienas rītā streiku izbeiguši arī pasažieru vilcienu mašīnisti.

Tomēr pirmdienas gaitā joprojām gaidāmi atsevišķi traucējumi tālsatiksmes maršrutos, pavēstījis DB pārstāvis, piebilstot, ka iespējami arī lokāli traucējumi dažos reģionālajos maršrutos.

Tas bija jau ceturtais un pagaidām ilgākais streiks GDL un DB konfliktā par kolektīvo līgumu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tas ilgs līdz pirmdienai plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Kā nedēļas nogalē noskaidrojusi aģentūra DPA, pagaidām saskaņā ar GDL un DB vienošanos jauni streiki vismaz līdz 3.martam nav plānoti.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda «Nobēlijs» izcīnījusi otro vietu Eiropas jauno inženieru sacensībās «EBEC» («European BEST Engineering Competition»). Sacensību finālā cīnījās 30 radošākās un inovatīvākās studentu komandas no 25 Eiropas universitātēm, kopā – 120 studentu, informē universitāte.

Komandas startēja divās sacensību kategorijās. 15 komandas piedalījās konstruēšanā, 15 – situāciju analīzē. RTU komanda – Roberts Gotlaufs, Edgars Lielāmurs, Linards Jukmanis un Normunds Eliņš – ieguva otro labāko kopvērtējumu situāciju analīzes kategorijā. Pirmo vietu situāciju analīzē izcīnīja komanda no Briseles, savukārt konstruēšanā – komanda no Āhenes.

«Dalība šajās sacensībās deva neatsveramu pieredzi praktisku uzdevumu risināšanā, kas saistīti ar reālo darba vidi. Tā bija iespēja attīstīt inženiertehnisko domāšanu, kā arī paplašināt redzesloku, jo mums bija iespēja redzēt un novērtēt arī citu Eiropas spēcīgāko inženierzinātņu studentu pieeju uzdevumu risināšanā. Tāpat sacensības bija lieliska platforma, kur satikt un sevi prezentēt vairākiem lieliem Eiropas uzņēmumiem, kas paver starptautiskas darba iespējas nākotnē. Esam pamanīti un ceram, ka iegūtie kontakti nākotnē noderēs,» saka RTU komandas pārstāvis Roberts Gotlaufs.

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Saskrienoties diviem vilcieniem, Vācijas dienvidos otrdienas rītā gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, bet apmēram 80 guvuši ievainojumus, ziņo policija.

Saskaņā ar Bavārijas policijas pārstāvja sniegto informāciju 63 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, astoņi cietuši smagi, bet 10 atrodas kritiskā stāvoklī.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka ievainoto skaits esot 150.

Šobrīd vēl tiek meklēti divi cilvēki, par kuru likteni ziņu nav.

Katastrofa notikusi plkst.6.48 (plkst.7.48 pēc Latvijas laika) starp Holckirhenes un Rozenheimas stacijām Bavārijas federālajā zemē netālu no Bādaiblingas, kas atrodas apmēram 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minhenes.

Viens no vilcieniem pēc sadursmes noskrējis no sliedēm.

Kāpēc saskrējušies divi privātajam dzelzceļa uzņēmumam Meridian piederošie vilcieni, pagaidām nav noskaidrots.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.