Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir sācis meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas otro kārtu.

Pirmā paplašināšanās kārta tika pabeigta pirms pusgada.

Pēc otrās paplašināšanas kārtas pabeigšanas ražotnē Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā "Continental" būs investējis vairāk nekā 190 miljonus eiro, trešdien paziņoja kompānija.

Gaidāms, ka "Continental Automotive Lithuania" darbinieku skaits līdz 2025.gadam sasniegs 1500 salīdzinājumā ar 732 darbiniekiem pagājušā gada nogalē.

"Continental Automotive Lithuania" ģenerāldirektors Šajans Ali sacīja, ka kompānija vēlas arī turpmāk paplašināt automašīnu elektronikas detaļu, kas nepieciešamas autonomas vadīšanas un ērtuma funkcijām, ražošanu.

"Mēs Kauņā kļūstam par ļoti nopietnu autonomas braukšanas tehnoloģijas centru," viņš piebilda.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental" plāno savā meitasuzņēmumā Lietuva izstrādāt un ražot autonomās vadības tehnoloģijas.

Kompānija ir paziņojusi par Kauņas rajonā strādājošā meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" restrukturizācijas plāniem un jaunas kompānijas "Continental Autonomous Mobility Lithuania" atdalīšanu no esošā uzņēmuma, liecina Lietuvas Reģistru centrā iesniegtā informācija.

"Continental Automotive Lithuania" pavēstīja, ka "Continental" grupa veic struktūras izmaiņas visā pasaulē un "Autonomous Mobility" atzars kļūs neatkarīgs "Automotive" sektorā.

Restrukturizācijas mērķis ir padarīt "Autonomous Mobility" atzara darbību efektīvāku, kā arī veicināt sadarbību starp dažādām atzara vienībām visā pasaulē.

Kauņas ražotnē arī ir "Autonomous Mobility" vienība, kas nozīmē, ka tās struktūra mainīsies līdz ar "Continental" vispasaules reorganizāciju.

Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā.

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien ar Lietuvas valdību parakstījis līgumu par 95 miljonu eiro investīcijām jaunā elektronikas komponentu rūpnīcā, ko paredzēts celt Kauņā, kā arī vienošanos par pušu sadarbību šai projektā.

Lietuvas valdība no savas puses apņēmusies atbalstīt Vācijas investoru, palīdzēt tam saprast Lietuvā esošo regulējumu un savlaicīgi nodrošināt tam visas nepieciešamās atļaujas.

«Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās investīcijas ražošanas projektā, kas ietekmēs simtiem mūsu ģimeņu un palīdzēs pilnveidot mūsu strādājošo cilvēku kompetenci,» preses konferencē uzsvēris Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Ir ieguldīts daudz darba un pūliņu, lai «Continental» atrastos šeit,» viņš piebildis.

«Continental» pagājušajā nedēļā paziņoja, ka investēs 95 miljonus eiro elektronikas komponentu rūpnīcā, kas ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir pabeidzis meitasuzņēmuma meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas pirmo kārtu un plāno turpināt paplašināšanos.

Pirmajā paplašināšanās kārtā izbūvētas papildu ražošanas un biroja telpas 6600 kvadrātmetru platībā.

"Neskatoties uz pandēmiju un piegāžu ķēžu pārrāvumiem, projekts ir pabeigts laikā. Tagad gatavojamies turpināt paplašināšanas otro kārtu," teicis "Continental Automotive Lithuania" izpilddirektors Šajans Ali.

Iepriekš kompānija informēja, ka vairāk nekā 90 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu plānots pabeigt maija nogalē.

Kā norādīja "Continental Automotive Lithuania", otro paplašināšanās kārtu plānots sākt nākamgad. Pēc tās pabeigšanas ražotnes Kauņā izlaide vairāk nekā dubultosies. Kopējās investīcijas paplašināšanā pārsniegs 190 miljonus eiro.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Jaunais Bentley Continental GT neticamā kārtā ir spējis gadu desmitiem slavētās britu rokdarbnieku tradīcijas «salaulāt» ar digitālās ēras jaukumiem. Gala rezultātā tas palicis par auto, nevis par superdārgu viedierīci uz riteņiem

Precīzākas virsbūves līnijas, sportiskāka stāja, par dažiem centimetriem platāks, vienlaikus nometis gandrīz 100 kilogramu liekā svara, bet zemāk novietotais purngals ar īsāku pārkari ne tikai izskatīsies labāk, bet arī ļaus braukt labāk nekā iepriekš.

Pārsteigumi turpināsies, ielūkojoties salonā, kur goda vietā būs milzīgais 12,3 collu skārienjutīgais ekrāns ar lielisku izšķirtspēju. Katrā sīkākajā detaļā, precīzi nošūtajā salona apdares centimetrā vai metālisko detaļu slīpējumā pamatā ir kāds stāsts. Piemēram, ikviena Bentley Continental GT salonā tiek izmantoti vairāk nekā 10 kvadrātmetri dabīgā koka apdares paneļu, un, lai to visu sagatavotu un pēcāk precīzi saliktu pa vietām, britu rokdarbniekiem ir nepieciešamas deviņas stundas. Bentley pat izrēķinājis, ka katrā jaunajā Continental GT auto apšuvumā britu rokdarbnieki ir veikuši 310 675 dūrienus, kas atbilst 2,8 kilometriem. 17 dažādas virsbūves pamatkrāsas, kā arī 15 salona iekārtojuma versijas – tas viss ir tikai neliels «starterītis» maltītes sākumā, jo klients ārpus obligātās programmas varēs izpildīt dullāko krāsu un komponenšu salikumu, protams, ja par to būs gatavs arī dāsni samaksāt.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" ceturtdien paziņoja, ka piekritis samaksāt 100 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Naudassods tika piemērots par nolaidīgu uzraudzības pienākumu pārkāpšanu saistībā ar dzinēja vadības bloku un dzinēja vadības bloku programmatūras piegādi, norāda "Continental".

"Continental" tika ierauts dīzeļgeitas skandālā, jo bija detaļu piegādāts Vācijas autobūves koncernam "Volkswagen".

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Pēc tam līdzīgos skandālos tika ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi.

Prokuratūra Hannoverē bija vērsusies pret "Continental" bijušo spēka piedziņas ražošanas struktūrvienību, kas 2021.gadā tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā, izveidojot "Vitesco".

Vācijas kompānija «Hella», kas ražo apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkciju autorūpniecības nozarei, Lietuvas Kauņas rajonā ceturtdien oficiāli atklājusi jaunu rūpnīcu.

Faktiski rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jau darbojas un pirmo produkciju klientiem nosūtījusi augustā. Pašlaik tajā strādā 70 cilvēki, bet tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 250.

Rūpnīcas celtniecība 8,9 hektāru teritorijā sākās pagājušā gada oktobrī. Nepilna gada laikā uzceltas un iekārtotas ražošanas telpas 3700 kvadrātmetru platībā, noliktava 2300 kvadrātmetru platībā un administrācijas ēka 2000 kvadrātmetru platībā. Tas ir pirmais no četriem plānotajiem rūpnīcas «Hella Lithuania» moduļiem.

Līdz šim «Hella» Lietuvā investējusi 18 miljonus eiro, bet iecerēts, ka kopējā investīciju summa pirmajā attīstības fāzē pārsniegs 30 miljonus eiro, vēsta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental" investēs 90 miljonus eiro, lai paplašinātu automobiļu elektronisko komponentu rūpnīcu Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paziņojusi Lietuvas ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje".

Pēc rūpnīcas otrās kārtas pabeigšanas kopējās investīcijas rūpnīcā sasniegs 185 miljonus eiro.

Savukārt rūpnīca strādājošo skaits skaits līdz 2025. gadam pieaugs par 500 līdz 1500.

Rūpnīcā Kauņā tiek ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiek eksportēts uz Eiropas valstīm.

Jau ziņots, ka "Continental" rūpnīca Kauņā tika atklāta 2019.gadā.

Kauņas Vienības laukuma dizains triumfējis konkursā Vācijas Dizaina balva 2019 pilsētvides un infrastruktūras kategorijā.

«Šis dizains apvieno oriģinālas struktūras atšķirīgus arhitektūras stilus īpaši modernā dizainā - tas ir spilgts, piemērots un aicinošs, kā arī piešķir izcilu dzīvojamo un dzīves kvalitāti visās slēgtajās un atvērtajās telpās» - tā projektu apraksta starptautiskā konkursa žūrija.

Vācijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem arhitektu un dizaineru apbalvojumiem pasaulē. Žūrijas sastāvā bija teju piecdesmit labi pazīstami starptautiski profesionāļi. Konkursam bija pieteikti 5 400 darbi.

Uzvarējušo Vienības laukuma konceptu Lietuvas otras lielākās pilsētas - Kauņas - sirdī radījis Vācijā bāzēts uzņēmums «3Deluxe».

«Laukuma koncepcija mēģina apvienot visus dažādos arhitektūras stilus vienā idejā: cilvēku virtuālās pēdas, ko atstāj cilvēki pārvietojoties starp dažādām ēkām, zonām un teritorijām apkārt laukumam», tā projekta ideju izklāsta viens no tā autoriem – Dīters Brells, «3Deluxe» radošais direktors.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam likvidēs 5500 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darbavietu likvidēšana, kas ietekmēs Vāciju, Itāliju un ASV, atbalstīs uzņēmuma "steidzami nepieciešamo tehnoloģisko pāreju, kas tādējādi stiprinās mūsu konkurētspēju un turpmāko dzīvotspēju," norāda "Continental" vadītājs Elmārs Degenharts.

Kompānija noteikusi sev mērķi no 2023.gada izdevumus samazināt par 500 miljoniem eiro gadā. "Continental" līdz 2024.gadam slēgs vienu rūpnīcu Vācijā un vienu ASV, uzņēmumam pārtraucot ražot benzīna un dīzeļdzinējiem paredzētos hidrauliskos komponentus.

"Continental" pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. Šā gada trešajā ceturksnī uzņēmums cieta tīros zaudējumus 1,99 miljardu eiro apmērā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien paziņoja, ka īstenos vērienīgu restrukturizācijas programmu, kas ietvers darbavietu likvidēšanu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Kopumā līdz 2029.gadam pasaulē tiks ietekmēti 20 000 darba vietu, taču ne visas no tām tiks likvidētas pilnībā. «Continental» pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. «Continental» tādējādi reaģē uz automobiļu ražošanas kritumu pasaulē un klientu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem risinājumiem,» norāda uzņēmums.

Kompānijas mērķis ir līdz 2023.gadam samazināt izdevumus par 500 miljoniem eiro gadā.

Turpmākajos gados septiņās ražotnēs likvidētas varētu tikt aptuveni 4800 darbavietas, ietekmējot trīs rūpnīcas Vācijā, divas ASV un pa vienai Itālijā un Malaizijā.

Savukārt ražotnes ASV Virdžīnijas un Ziemeļkarolīnas štatos, kuros tiek nodarbināti 1400 cilvēki, tiks slēgtas. Vienlaikus gan «Continental» plāno lielu skaitu jaunu darbavietu jomās, kas saistītas ar elektriskajiem automobiļiem, informācijas tehnoloģijām un pašvadības automašīnu tehnoloģijām.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka atjaunojis ražošanu Krievijā, jo vietējie darbinieki saņēmuši draudus par "smagām kriminālām sekām", ja uzņēmums atteiksies apmierināt vietējo pieprasījumu.

"Continental" marta sākumā pavēstīja, ka apturēs ražošanu Krievijā un pārtrauks tirdzniecību ar šo valsti, ņemot vērā tās uzbrukumu Ukrainai.

"Continental" norāda, ka vietējie darbinieki un vadītāji saņēmuši draudus par smagām kriminālām sekām, ja uzņēmums atteiksies apmierināt vietējo pieprasījumu.

Lai no tā izvairītos, uzņēmums Kalugā uz laiku atsācis riepu ražošanu. Taču "Continental" no šīs ražošanas neplāno gūt peļņu.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" otrdien paziņoja, ka valstī plāno slēgt riepu ražotni, likvidējot 1800 darbavietas.

Uzņēmums rūpnīcu Āhenē Vācijas ziemeļrietumos paredzējis slēgt līdz 2021.gada beigām. Koronavīrusa pandēmija pastiprinājusi lejupslīdi riepu ražošanas nozarē, kas jau bijusi novērojama pēdējos gados, norāda "Continental".

Taču kompānijas strādājošos pārstāvošā arodbiedrība IG BCE vēsta, ka Āhenes rūpnīca strādājusi ar peļņu pat līdz 2020.gada pavasarim.

"Continental" pirms divām nedēļām paziņoja, ka paplašinās restrukturizācijas programmu, paredzot pasaulē pārveidot, pārvietot vai likvidēt 30 000 darbavietu, tādējādi uzņēmums no 2023.gada cer ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro gadā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" pirmdien paziņoja, ka likvidēs vairākus tūkstošus darbavietu, lai samazinātu izdevumus laikā, kas nozari skāruši būtiski sarežģījumi.

Uzņēmums norāda, ka nav vēl izlēmis par precīzu likvidēšanai paredzēto darba vietu skaitu, bet tas varētu veidot vairākus tūkstošus.

Šī iecere saistīta ar plānu izdevumus samazināt par 400 miljoniem eiro gadā.

Vācijas lietišķais žurnāls "Manager Magazin" iepriekš vēstīja, ka "Continental" plāno pasaulē likvidēt 5500 darbavietas, tostarp 1000 Vācijā.

"Continental" šobrīd pasaulē nodarbina aptuveni 200 000 cilvēku.

Vācijas automašīnu komplektējošo detaļu ražotāji saskārušies ar problēmām, kuras rada aizvien straujāka autobūves nozares pāreja uz elektrisko mobilitāti.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" netieši kontrolētais apkopes, remonta un kapitālremonta uzņēmums "Kaunas Aircraft Maintenance Services" (KAMS) paplašina darbību Kauņas lidostā un rada 250 jaunas darbavietas.

""Kaunas Aircraft Maintenance Services" pašlaik strādā četros angāros Kauņas lidostā. Mēs pašlaik paplašināmies un meklējam vēl apmēram 250 darbinieku," informēja kompānijas vadītājs Karolis Čepuks, piebilstot, ka ļoti nepieciešami uzņēmuma ir pieredzējuši mehāniķi un metinātāji.

KAMS, kas regulāri rīko mehāniķu mācekļu kursus, Lietuvas Reģistru centrā iesniegtajos 2022.-2023.finanšu pārskatos ir norādījusi uz "nelielu kvalificētu darbinieku trūkumu pieaugošā pakalpojumu apmēra dēļ".

"Krievijas karš pret Ukrainu ir samazinājis iespējas piesaistīt kvalificētus aviācijas inženierus no Ukrainas," piebilsts uzņēmuma pārskatos.

Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā pašlaik ir 299 darbinieki, kuru vidējā darba samaksa ir 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka četriem jūras pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu transportēšanu un bija izveidojuši karteli, piemērojusi 395 miljonu eiro naudassodu, kā arī tāda paša iemesla dēļ noteikusi naudassodus automobiļu rezerves daļu ražotājiem, tostarp Vācijas Bosch un Continental.

Izmeklēšanā konstatēts, ka Čīles pārvadātājs CSAV, Japānas K Line, MOL un NYK, kā arī Norvēģijas un Zviedrijas WWL-EUKOR sešu gadu garumā īstenojuši neatļautu karteļa vienošanos, lai fiksētu cenas un sadalītu klientus automašīnu, kravas automobiļu un citu transportlīdzekļu pārvadājumos pa jūras ceļiem.

Savukārt Bosch un Continental bijuši to uzņēmumu grupā, kam piemēroti naudassodu par aizdedzes sveču un bremžu sistēmu karteļiem.

EK norāda, ka, paaugstinot automašīnu transporta izmaksas, kartelis negatīvi ietekmējis Eiropas patērētājus un Eiropas automobiļu nozares konkurētspēju.

MOL sniedzis informāciju varasiestādēm par transporta karteļa pastāvēšanu, tāpēc no naudassoda izvairījies.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".