Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir sācis meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas otro kārtu.

Pirmā paplašināšanās kārta tika pabeigta pirms pusgada.

Pēc otrās paplašināšanas kārtas pabeigšanas ražotnē Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā "Continental" būs investējis vairāk nekā 190 miljonus eiro, trešdien paziņoja kompānija.

Gaidāms, ka "Continental Automotive Lithuania" darbinieku skaits līdz 2025.gadam sasniegs 1500 salīdzinājumā ar 732 darbiniekiem pagājušā gada nogalē.

"Continental Automotive Lithuania" ģenerāldirektors Šajans Ali sacīja, ka kompānija vēlas arī turpmāk paplašināt automašīnu elektronikas detaļu, kas nepieciešamas autonomas vadīšanas un ērtuma funkcijām, ražošanu.

"Mēs Kauņā kļūstam par ļoti nopietnu autonomas braukšanas tehnoloģijas centru," viņš piebilda.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental" plāno savā meitasuzņēmumā Lietuva izstrādāt un ražot autonomās vadības tehnoloģijas.

Kompānija ir paziņojusi par Kauņas rajonā strādājošā meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" restrukturizācijas plāniem un jaunas kompānijas "Continental Autonomous Mobility Lithuania" atdalīšanu no esošā uzņēmuma, liecina Lietuvas Reģistru centrā iesniegtā informācija.

"Continental Automotive Lithuania" pavēstīja, ka "Continental" grupa veic struktūras izmaiņas visā pasaulē un "Autonomous Mobility" atzars kļūs neatkarīgs "Automotive" sektorā.

Restrukturizācijas mērķis ir padarīt "Autonomous Mobility" atzara darbību efektīvāku, kā arī veicināt sadarbību starp dažādām atzara vienībām visā pasaulē.

Kauņas ražotnē arī ir "Autonomous Mobility" vienība, kas nozīmē, ka tās struktūra mainīsies līdz ar "Continental" vispasaules reorganizāciju.

Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā.

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir pabeidzis meitasuzņēmuma meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas pirmo kārtu un plāno turpināt paplašināšanos.

Pirmajā paplašināšanās kārtā izbūvētas papildu ražošanas un biroja telpas 6600 kvadrātmetru platībā.

"Neskatoties uz pandēmiju un piegāžu ķēžu pārrāvumiem, projekts ir pabeigts laikā. Tagad gatavojamies turpināt paplašināšanas otro kārtu," teicis "Continental Automotive Lithuania" izpilddirektors Šajans Ali.

Iepriekš kompānija informēja, ka vairāk nekā 90 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu plānots pabeigt maija nogalē.

Kā norādīja "Continental Automotive Lithuania", otro paplašināšanās kārtu plānots sākt nākamgad. Pēc tās pabeigšanas ražotnes Kauņā izlaide vairāk nekā dubultosies. Kopējās investīcijas paplašināšanā pārsniegs 190 miljonus eiro.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" ceturtdien paziņoja, ka piekritis samaksāt 100 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Naudassods tika piemērots par nolaidīgu uzraudzības pienākumu pārkāpšanu saistībā ar dzinēja vadības bloku un dzinēja vadības bloku programmatūras piegādi, norāda "Continental".

"Continental" tika ierauts dīzeļgeitas skandālā, jo bija detaļu piegādāts Vācijas autobūves koncernam "Volkswagen".

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Pēc tam līdzīgos skandālos tika ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi.

Prokuratūra Hannoverē bija vērsusies pret "Continental" bijušo spēka piedziņas ražošanas struktūrvienību, kas 2021.gadā tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā, izveidojot "Vitesco".

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka atjaunojis ražošanu Krievijā, jo vietējie darbinieki saņēmuši draudus par "smagām kriminālām sekām", ja uzņēmums atteiksies apmierināt vietējo pieprasījumu.

"Continental" marta sākumā pavēstīja, ka apturēs ražošanu Krievijā un pārtrauks tirdzniecību ar šo valsti, ņemot vērā tās uzbrukumu Ukrainai.

"Continental" norāda, ka vietējie darbinieki un vadītāji saņēmuši draudus par smagām kriminālām sekām, ja uzņēmums atteiksies apmierināt vietējo pieprasījumu.

Lai no tā izvairītos, uzņēmums Kalugā uz laiku atsācis riepu ražošanu. Taču "Continental" no šīs ražošanas neplāno gūt peļņu.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam likvidēs 5500 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darbavietu likvidēšana, kas ietekmēs Vāciju, Itāliju un ASV, atbalstīs uzņēmuma "steidzami nepieciešamo tehnoloģisko pāreju, kas tādējādi stiprinās mūsu konkurētspēju un turpmāko dzīvotspēju," norāda "Continental" vadītājs Elmārs Degenharts.

Kompānija noteikusi sev mērķi no 2023.gada izdevumus samazināt par 500 miljoniem eiro gadā. "Continental" līdz 2024.gadam slēgs vienu rūpnīcu Vācijā un vienu ASV, uzņēmumam pārtraucot ražot benzīna un dīzeļdzinējiem paredzētos hidrauliskos komponentus.

"Continental" pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. Šā gada trešajā ceturksnī uzņēmums cieta tīros zaudējumus 1,99 miljardu eiro apmērā.

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" pirmdien paziņoja, ka likvidēs vairākus tūkstošus darbavietu, lai samazinātu izdevumus laikā, kas nozari skāruši būtiski sarežģījumi.

Uzņēmums norāda, ka nav vēl izlēmis par precīzu likvidēšanai paredzēto darba vietu skaitu, bet tas varētu veidot vairākus tūkstošus.

Šī iecere saistīta ar plānu izdevumus samazināt par 400 miljoniem eiro gadā.

Vācijas lietišķais žurnāls "Manager Magazin" iepriekš vēstīja, ka "Continental" plāno pasaulē likvidēt 5500 darbavietas, tostarp 1000 Vācijā.

"Continental" šobrīd pasaulē nodarbina aptuveni 200 000 cilvēku.

Vācijas automašīnu komplektējošo detaļu ražotāji saskārušies ar problēmām, kuras rada aizvien straujāka autobūves nozares pāreja uz elektrisko mobilitāti.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" otrdien paziņoja, ka valstī plāno slēgt riepu ražotni, likvidējot 1800 darbavietas.

Uzņēmums rūpnīcu Āhenē Vācijas ziemeļrietumos paredzējis slēgt līdz 2021.gada beigām. Koronavīrusa pandēmija pastiprinājusi lejupslīdi riepu ražošanas nozarē, kas jau bijusi novērojama pēdējos gados, norāda "Continental".

Taču kompānijas strādājošos pārstāvošā arodbiedrība IG BCE vēsta, ka Āhenes rūpnīca strādājusi ar peļņu pat līdz 2020.gada pavasarim.

"Continental" pirms divām nedēļām paziņoja, ka paplašinās restrukturizācijas programmu, paredzot pasaulē pārveidot, pārvietot vai likvidēt 30 000 darbavietu, tādējādi uzņēmums no 2023.gada cer ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro gadā.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental" investēs 90 miljonus eiro, lai paplašinātu automobiļu elektronisko komponentu rūpnīcu Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paziņojusi Lietuvas ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje".

Pēc rūpnīcas otrās kārtas pabeigšanas kopējās investīcijas rūpnīcā sasniegs 185 miljonus eiro.

Savukārt rūpnīca strādājošo skaits skaits līdz 2025. gadam pieaugs par 500 līdz 1500.

Rūpnīcā Kauņā tiek ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiek eksportēts uz Eiropas valstīm.

Jau ziņots, ka "Continental" rūpnīca Kauņā tika atklāta 2019.gadā.

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Igaunijas tirgū pieejamo ziemas riepu ar radzēm skaits ir par pusi mazāks nekā iepriekš, bet to cena ir pieaugusi par 25%, paziņojis Igaunijā lielākais riepu importētājs "Rehvid24.ee".

Kompānija deficītu skaidroja ar to, ka Igaunijā vairs nepārdod Krievijā ražotas riepas, turklāt pasaulē ir maz ražotāju, kas izgatavo ziemas riepas ar radzēm.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija noskaidrojusi, ka pasaulē ir 50 automašīnu riepu ražotāju, no kuriem tiki pieci ražo riepas ar radzēm, tādēļ nākotnē tās varētu kļūt par dārgu nišas produktu.

70% no Igaunijā izmantotajām ziemas riepām un lielākā daļa no pazīstamu zīmolu, piemēram, "Bridgestone", "Continental", "Michelin" un "Pirelli", riepām Ziemeļeiropas tirgum tika ražotas Krievijā. Tomēr pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā daudzas kompānijas pārtrauca ražošanu Krievijā, bet kopš vasaras šādas produkcijas imports no Krievijas Eiropas Savienībā ir aizliegts.

Vācijas prokuratūra veikusi kratīšanas vairāku uzņēmumu telpās saistībā ar iespējamām "Mitsubishi" dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu manipulācijām.

Frankfurtes prokuratūra norāda, ka tā sākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību pret augstākā līmeņa darbiniekiem starptautiskā autoražošanas grupā, divos starptautiskos automobiļu piegādes uzņēmumos un automašīnu tirdzniecības kompānijā.

Šī izmeklēšana koncentrējas uz "Mitsubishi" automašīnām ar 1,6 un 2,2 litru dīzeļdzinējiem, kas saņēmuši Vācijas augstākos "Euro 5" un "Euro 6" izmešu standartus.

Prokuratūra skaidro, ka pastāv aizdomas, ka šie dzinēji ir aprīkoti ar programmatūru, kas liek tiem laboratoriju pārbaudēs šķist videi draudzīgākiem, nekā tie ir reālos braukšanas apstākļos.

Japānas autobūves uzņēmuma "Mitsubishi Motors" preses pārstāvis apstiprinājis, ka tā automašīnu izplatīšanas kompānijā, kā arī izpētes un izstrādes centros Vācijā veiktas kratīšanas.

Lietuvā nolūkā piesaistīt lielos investorus iecerēts atbrīvot no peļņas nodokļa uzņēmumus, kuri investējuši valstī ne mazāk kā 30 miljonus eiro un izveidojuši vismaz 200 darbavietas.

Atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 20 gadiem kompānija varēs saņemt, ja parakstīs ar valsti līgumu par investīcijām lielā projektā un ne mazāk kā 75% ieņēmumu gūs no apstrādājošās rūpniecības vai datu apstrādes.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja atbilstošu peļņas likuma grozījumu projektu, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Projekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Ekonomikas ministra vietnieks Marjus Skuodis valdības sēdē teica, ka ierosinātais atbrīvojums no peļņas nodokļa būtiski veicinās investīciju klimata uzlabošanu Lietuvā.

"Patlaban mums Lietuvā ir tikai nedaudzi lielie investīciju projekti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tā ir "Continental" [autodetaļu] rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā vai arī "Vakaru medienos grupe" investīcijas [kokskaidu plākšņu fabrikā] Akmenē. Mēs gribam, lai tādu projektu būtu vairāk," sacīja Skuodis.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."