Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis Vāciju par pārāk ambiciozu budžeta konsolidācijas politiku, kas, ņemot vērā tendences Eiropas lielākajā ekonomikā, var izrādīties traucējoša.

SVF, kas uzskata, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad kopumā pieaugs par 0,3%, apsveicis Berlīnes spertos soļus iekšējā pieprasījuma palielināšanā. Tomēr vienlaikus institūcija arī brīdinājusi Vāciju, norādot, ka būs nepieciešama aktīvāka fiskālā politika, lai Berlīnei izdotos saglabāt savu izaugsmi.

«Makroekonomiskās politikas uzstādījumiem, ņemot vērā ievērojamos riskus, jābūt Vācijas ekonomiku atbalstošiem,» teikts fonda Vācijas ekonomikas pārskatā. Berlīnei jāmeklē veidi, kā rīkoties situācijā, kad varētu būt nepieciešams palielināt budžeta deficītu, piemēram, kādu lielu ekonomikas satricinājumu gadījumā. Šobrīd Vācija apņēmusies samazināt un nepārsniegt budžeta deficītu 0,35% apmērā no IKP.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī, visticamāk, uzrādīs rekordstrauju kritumu, pirmdien prognozē valsts centrālā banka "Bundesbank".

Banka lēš, ka koronavīrusa pandēmijas ietekmē Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem reģistrēs straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Vācijas biznesa pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas 

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5...

Tikmēr ekonomisti prognozē, ka Vācijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīs divciparu skaitlī mērāmu kritumu.

Taču "Bundesbank" arī norāda, ka valsts ekonomikas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts jau aprīlī un otrajā pusgadā turpināsies atlabšana.

Kā ziņots, Vācijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājās par 2,2%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonāca recesijā.

Jūnijā Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Pēc datu publicēšanas, kas liecināja, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī spējusi tikt ārā no recesijas, Eiropas akciju tirgi piedzīvoja ar nelielu kāpumu.

Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,2%. Eiropas akciju tirgu raksturojošais indekss kopš 24. jūnija ir pieaudzis jau par 12%, reaģējot uz labākiem ekonomikas datiem, nekā iepriekš gaidīts, kā arī centrālo banku ziņām, ka bāzes likmes tiks saglabātas zemā līmenī vēl kādu laiku, raksta Bloomberg.

Vācijas DAX 30 pieauga par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, bet Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,2%.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, valdot signāliem, ka eirozonas ekonomika, kas ir valsts lielākais tirdzniecības partneris, atveseļojas.

Ifo biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, pakāpies līdz 107,7 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā. Tas gan ir mazāk nekā Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozētie 108 punkti.

Vācijas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemais bezdarba līmenis 6,8% apmērā, kā arī eirozonas ekonomikas recesijas beigas. Tāpat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU) svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Vācijas Centrālā banka gan norāda, ka, lai arī ekonomikā ir izaugsme, tās temps nav viennozīmīgs. Vācijas rūpnīcu pasūtījumi, ražošanas apjomi un eksports jūlijā saruka, tāpat arī provizoriskais ražošanas apjomu rādītājs septembrī negaidīti ir krities.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas ekonomika negaidīti strauji palielinājusies, jo augošais eksports sedzis vietējā pieprasījuma vājināšanos, raksta Bloomberg.

Vācijas IKP gada pēdējos trīs mēnešos audzis par 0,4%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kad ekonomika palielinājās par 0,3%.

«Vācijas ekonomikas apstākļi ir ļoti veselīgi,» saka Dekabank ekonomists Andress Šeuerle. «Pēdējā ceturksnī neskaidrība saistībā ar eirozonas parādu krīzi ir sarukusi, kas var veicināt lielākas investīcijas. Tādēļ mēs sagaidām turpmāku izaugsmi,» saka ekonomists.

Izaugsmi ceturtajā ceturksnī Vācijā lielākoties veicināja ārējā tirdzniecība. Eksporta apjomi auga daudz spēcīgāk nekā importa apjomi. Valdības patēriņš stagnēja, bet privātais patēriņš nedaudz saruka.

Septembrī Vācijas investoru noskaņojums turpināja pieaugt, liecinot par tirgus dalībnieku vidū valdošo optimismu un prognozēm, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās augt.

ZEW indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, septembrī pieaudzis līdz 49,6 punktiem, salīdzinot ar 42 punktiem augustā, raksta Bloomberg.

Vācijas ekonomika uzlabojas, jo aug pieprasījums pēc tās precēm un pakalpojumiem eirozonā, kuras ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca ilgāko recesiju vēsturē. Tāpat noskaņojumu uzlabo spēcīgāka izaugsme ASV un Ķīnā.

Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,7%, bet eirozonas ekonomika – par 0,3%.

Augustā Vācijas uzņēmēju noskaņojums pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, liecina Ifo institūta indekss.

Trešdien Šveices franka vērtība pret eiro pavājinājās līdz mēneša zemākajai atzīmei, reaģējot uz eirozonas ekonomikas datiem, kas liecina par reģiona atveseļošanās sākumu.

Atgūstoties eirozonas ekonomikai, sarūk pieprasījums pēc Šveices valūtas kā droša patvēruma.

Franka vērtība saruka pret visām 16 svarīgākajām valūtām pēc tam, kad dati liecināja, ka Vācijas un Francijas IKP izaugsme ir pārsniegusi prognozēto.

Savukārt mārciņas cena pret eiro jau ceturto dienu auga, ko veicināja dati par bezdarbnieku pieteikuma kritumu jūlijā Lielbritānijā.

Eiro vērtība pret dolāru saruka par 0,1% līdz 1,3256 dolāru atzīmei.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Kā jau bija gaidāms Vācija devusi publisku prettriecienu ASV kritikai par tās uz eksportu balstīto izaugsmes modeli, raksturojot šo uzbrukumu kā nesaprotamu, vēsta BBC.

Tas saistīts ar ASV Valsts kases ziņojumu, kurā bija teikts, ka Vācijas izaugsmes atkarība no eksporta nodara kaitējumu eirozonai un arī plašāk - globālajai ekonomikai. Tajā arī bija teikts, ka pašmāju pieprasījuma pieaugums Vācijā ir bijis anēmisks.

Taču Vācijas finanšu ministrija paudusi, ka valsts ekonomikā nav novērojama nelīdzsvarotība un tās tekošā konta pārpalikums nav iemesls bažām.

Savā ziņojumā ASV Valsts kase norādījusi, ka Vācija ir saglabājusi lielu tekošā konta pārpalikumu visu eirozonas krīzes laiku, un 2012. gadā Vācijas nominālais tekošā konta pārpalikums bija lielāks nekā Ķīnai.

Jāatgādina, ka Vācija ir eirozonas lielākā ekonomika un pēdējos gados ir bijusi viens no galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem.