Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Konflikti parāda, ka uzņēmuma attīstībā ir radušies kādi šķēršļi, traucēkļi. Gandrīz vienmēr aiz domstarpībām slēpjas izaugsmes grūtības, saka Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker), Vācijā un Latvijā dzīvojošs un strādājošs konsultants un mediators.

Avīzes redaktore ieminējās, ka konflikti, iespējams, nav vasarīgs temats.

Es gan tā neteiktu, jo, piemēram, vienošanās par atvaļinājumu kārtību uzņēmumos ne reti ir konflikta iemesls.

Pirms kāda laika lasījāt lekciju par konfliktu risināšanas atšķirībām un līdzībām Latvijā un Vācijā.

Manuprāt, Latvijas un Vācijas uzņēmumi ir dažādos attīstības posmos, turklāt vēl ir atšķirīga mentalitāte, līdz ar to konflikti ir dažādi. Vācijā jau no 60 gadu vecuma sāk runāt par pensionēšanos. Latvijā cilvēki labāk vēlas ilgāk strādāt. Latvijā tādi konflikti ir; Vācijā tādu ir mazāk. Vācijā savukārt atšķirības vairāk ir darbinieku līmenī, jo tie nāk no dažādām zemēm, tostarp Latvijas, Turcijas. Šeit tādu nav.

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Vācijā strauji izplatās jaunā koronavīrusa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Lielbritānijā, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Jaunais lipīgākais paveids B117 izraisījis vairāk nekā 22% no inficēšanās gadījumiem Vācijā. Vēl pirms nepilnām divām nedēļām tie bija tikai aptuveni 6%, sacīja ministrs, atsaucoties uz datiem no Roberta Koha institūta (RKI), kas Vācijā pilda slimību kontroles dienesta funkcijas.

"Mums jāpieņem, ka paveids arī šeit var kļūt par dominējošo," paziņoja Špāns.

Procentuāli saslimušo skaits no jaunā paveida dubultojas katru nedēļu.

Vēl 1,5% inficēšanās gadījumu izraisa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Dienvidāfrikā, sacīja Špāns.

Vācijas valdība nesen palielināja resursus laboratorijām, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par paveidu izplatīšanos valstī.

Aizvadītā gada beigās Vācijā dzīvoja vairāk nekā septiņi miljoni ārzemnieku, kas veidojis astoņu procentus no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, aplēsis federālais statistikas birojs.

Salīdzinājumā ar gadu iepriekš imigrācija Vācijā pērn palielinājusies par 282,8 tūkstošiem cilvēku, kas bijis lielākais kāpums pēdējo divdesmit gadu laikā. Lielākā daļa (80%) no šiem cilvēkiem nākuši no tādām valstīm kā Polija, Rumānija, Grieķija, Spānija un Itālija.

Tā, piemēram, poļu skaits Vācijā gada laikā palielinājies par 13,6%, grieķu – par 5,1% un spāņu – par 9,1%. Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda uzskatu, ka Vācijai nepieciešami prasmīgi strādnieki no citām Eiropas Savienības valstīm. Tāpat Vācija saņēmusi arī kritiku, ka prasmīgi izmanto augsto bezdarba līmeni Eiropā, lai pievilinātu strādniekus no citām valstīm.

Iegādājusies tekstila rūpnīcu Vācijā, Latvijas ražotāja Lauma Fabrics cer vienlaikus rietumos iegūt elitāro veļas zīmolu pasūtījumus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Lauma Fabrics beidzot publiski apstiprinājusi pērn rudenī noslēgto darījumu par 100% kapitāldaļu iegādi Vācijas tekstila ražošanas uzņēmumā Elastic Textile Europe GmbH, kas ir viens no vadošajiem elastīgo materiālu ražotājiem Eiropā. Saglabājot pasaulē pazīstamu zīmolu ar pusgadsimtu ilgu vēsturi Elastic, izveidots jauns uzņēmums LE Textile.

Arī Elastic Textile Europe saistītajā uzņēmumā Elastic & Weskott Latvijas ražotājs ieguvis 51% kapitāla. Darījuma, kas ilga visu pagājušo gadu, rezultātā Vācijā izveidota jauna Latvijas kapitāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību LE Textile. Vācijas uzņēmums turpina pārstāvēt zīmolu Elastic, kas tirgū pazīstams jau kopš 1958. gada. Uzņēmumi Latvijā un Vācijā strādā pēc stratēģiskās alianses principa, un sadarbības rezultātā Lauma Fabrics cer iegūt vairāk klientu rietumu tirgū, jaunas zināšanas un papildu ražošanas apjomus, DB atklāj SIA Lauma Fabrics valdes loceklis Edijs Egliņš, kurš mātesuzņēmuma vārdā pārrauga arī LE Textile. Līdz ar jauna uzņēmuma iegādi arī Lauma Fabrics veiktas izmaiņas vadības komandā – kopš 2013. gada septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Indreks Rahumā, valdes locekļi ir Edijs Egliņš un Tatjana Tužilkina.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Lai arī Vācija ir daudzu Eiropas Savienības (ES) valstu darba meklētāju iecienīts galamērķis, lielākā daļa viesstrādnieku, kas ierodas Vācijā no krīzes skartajām valstīm, neuzturas tur ilgāk par gadu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation and Development, OECD) apkopotie dati.

Vācijā ilgāk par vienu gadu palikusi vien puse no Grieķijas viesstrādniekiem, savukārt no spāņu imigrantiem Vācijā ilgāk par 12 mēnešiem palikusi vien trešā daļa, citējot statistikas datus, raksta thelocal.de.

Laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam imigrantu skaits no Grieķijas Vācijā ir audzis par 73%, savukārt tādā pašā laika posmā imigrantu skaits no Spānijas pieaudzis par 50%. Portugāļu un itāļu imigrantu skaits Vācijā analoģiskā periodā palielinājes par 35%.

Vācijā novērots straujākais imigrantu pieplūdums no visām OECD valstīm. 2011. gadā vien uz Vāciju darba meklējumos ieradās 300 tūkst. cilvēku no citām valstīm, kas ir par 68 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.

Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.

"Intel" paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.

Vācijā "Intel" rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.

Vācijas amatpersonas un "Intel" mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.

Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.