Aizvadītā gada beigās Vācijā dzīvoja vairāk nekā septiņi miljoni ārzemnieku, kas veidojis astoņu procentus no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, aplēsis federālais statistikas birojs.
Salīdzinājumā ar gadu iepriekš imigrācija Vācijā pērn palielinājusies par 282,8 tūkstošiem cilvēku, kas bijis lielākais kāpums pēdējo divdesmit gadu laikā. Lielākā daļa (80%) no šiem cilvēkiem nākuši no tādām valstīm kā Polija, Rumānija, Grieķija, Spānija un Itālija.
Tā, piemēram, poļu skaits Vācijā gada laikā palielinājies par 13,6%, grieķu – par 5,1% un spāņu – par 9,1%. Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda uzskatu, ka Vācijai nepieciešami prasmīgi strādnieki no citām Eiropas Savienības valstīm. Tāpat Vācija saņēmusi arī kritiku, ka prasmīgi izmanto augsto bezdarba līmeni Eiropā, lai pievilinātu strādniekus no citām valstīm.
Lielākā minoritāte Vācijā joprojām ir turki, kuru skaits šajā valstī veido aptuveni 1,6 miljonus cilvēku. Tomēr pēdējā gada laikā turku skaits samazinājies par 30 tūkstošiem. Imigrantu vidū, kuru izcelsmes vieta nav bijusi Eiropas Savienība (ES), lielāko īpatsvaru veidojuši sīrieši, ķīnieši, indieši un krievi. Sīrijas imigrantu skaits palielinājies par 23%, kas saistāms ar pilsoņu karu šajā valstī.
Vienlaikus Vācija saņēmusi cilvēktiesību aktīvistu kritiku, kas saistīta ar to, ka valsts neievēro Eiropas Savienības (ES) prasības cilvēku kontrabandas apkarošanā. Cilvēktiesību aktīvistu sašutumu izpelnījusies Vācijas likumdošana, saskaņā ar kuru cilvēktirdzniecības upuri vai viesstrādnieki, kas tiek nodarbināti bez atalgojuma, nevar pretendēt uz uzturēšanās atļaujām, ja tiesā neliecina pret saviem pāri darītājiem.
Aizvadītajā gadā pret cilvēktirdzniecības organizētājiem Vācijā tika uzsāktas 600 izmeklēšanas. Tomēr upuru skaits varētu būt daudz lielāks, jo daudzi cietušie izvairās no kontaktiem ar Vācijas policiju, uzskata šīs valsts sociālie dienesti.