Jaunākais izdevums

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot šo, pagājušo un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērtojama pirms 19 - 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pērn – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Ir viedoklis, ka Latvijā bija «saražoti» daudzi uzņēmumi, kuri nekādu ekonomisko darbību neveica, un ir tikai loģiski, ka tie tiek likvidēti. No kopējā nelikvidēto uzņēmumu skaita ir pietiekami daudz tādu, kuri eksistē tikai uz papīra, nevis dabā, un ir labi, ka ir «patīrītas» datu bāzes, atsijājot graudus no pelavām. Savukārt citi uzskata, ka uzņēmumu likvidācijas pieauguma un jaundibinātu uzņēmumu skaita sarukuma cēloņi ir kopīgi un tie meklējami ne tikai likvidēto uzņēmumu saimnieku kļūdās, bet arī valsts politikas «miglā», kā arī neprognozējamā ekonomiskā stāvokļa dēļ. Ir viedoklis, ka viens no uzņēmumu likvidācijas stimulatoriem esot arī 50 eiro noteiktais nodoklis par tukšu uzņēmumu. Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, devās uz Uzņēmumu reģistru un iesniedza pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai.

Visu rakstu Likvidācijas «sērga» vēršas plašumā lasiet otrdienas, 16.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 31. marta.

Eksperti norāda, ka nepārdomāta un steidzīga OIK likvidēšana būtu smags trieciens gan Latvijas tautsaimniecībai un atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, gan valsts prestižam investoru acīs, kā rezultātā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas tikai sadārdzināsies. DB jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Iepriekš EM OIK bija iecerējusi likvidēt trīs gadu laikā.

Jau šobrīd piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā ik gadu samazinās, tāpēc šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Šis lēmums arī būtiski apdraudētu AER mērķu izpildi. Zināms, ka Latvija iecerējusi panākt, lai 2030. gadā AER īpatsvars enerģijas kopējā gala patēriņā būtu 45%, kas patiesībā ir ļoti neliels pieaugums, jo Lietuva un Igaunija tajā pašā laikā no daudz zemākām pozīcijām apņēmušās sasniegt 50%. Tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka tas, kas pašlaik notiek, nav pareizi,» atzīmē E. Vīgants, atgādinot, ka joprojām nav izvērtēts, cik Latvijai izmaksās OIK atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere,17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors,29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši 880 uzņēmumi.

Lai gan šobrīd Energoefektivitātes likuma prasības izpildījusi lielākā daļa komersantu, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, teju 300 uzņēmumi attiecīgos pasākumus vēl nav veikuši. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka uzņēmumiem, kas līdz 2018. gada 1. aprīlim likuma prasības nav izpildījuši, var tikt piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā. Līdz šim EM pieņēmusi piecus lēmumus par energoefektivitātes nodevas piemērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šobrīd valsts budžetā iemaksāti 182 tūkstoši eiro, kas tiks izmantoti Valsts energoefektivitātes fonda mērķu īstenošanai, pārējiem komersantiem nosūtīti atgādinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pensionāru federācija zāļu cenu reformu sauc par sasteigtu un sabiedrības gaidām neatbilstošu

LETA,15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv,18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija «Bayer» ceturtdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar ASV lauksaimniecības uzņēmumu «Monsanto» īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kuras laikā tiks likvidēti 12 000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka šie pasākumi tam nodrošinās iespēju no 2022.gada ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā.

Plānotā darbvietu likvidēšana ietekmēs aptuveni katru desmito no grupas 118 200 strādājošajiem.

«Bayer» jūnijā pārņēma «Monsanto», īstenojot vienu no Vācijā visu laiku lielākajiem pārņemšanas darījumiem, tā summai veidojot 63 miljardus dolāru.

Paziņojot par restrukturizāciju, «Bayer» pavēstīja, ka plāno likvidēt dzīvnieku veselības aprūpes biznesu, lai resursus koncentrētu uz pamata biznesiem, tostarp farmāciju, cilvēku veselības aprūpi un augkopības zinātni.

Tāpat uzņēmums plāno atteikties no «Coppertone» sauļošanās līdzekļu zīmola un «Dr. Scholl's» pēdu kopšanas līdzekļu līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas autobūves kompānija Jaguar Land Rover pasaulē likvidēs 4500 darbvietas, ņemot vērā automašīnu tirdzniecības kritumu Ķīnā un dīzeļautomobiļu pieprasījuma samazināšanos, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Jaguar Land Rover pasaulē nodarbina 44 000 cilvēku, no kuriem 42 500 strādā Lielbritānijā. Plānotā darbvietu likvidēšana ir daļa no izmaksu samazināšanas programmas 2,5 miljardu sterliņu mārciņu (2,75 miljardu eiro) apmērā, ko paredzēts īstenot nākamo 18 mēnešu laikā.

Uzņēmumu negatīvi ietekmējis pārdošanas apjoma kritums Ķīnā, dīzeļautomašīnu tirdzniecības samazināšanās un bažas par Lielbritānijas konkurētspēju pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jaguar Land Rover norāda, ka uzņēmuma ražoto automašīnu tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn samazinājies par 21%.

Vienlaikus gan kompānija ir parūpējusies par to, lai tai būtu rūpnīca ES pēc Lielbritānijas plānotās izstāšanas no bloka 29.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu avāriju dzelzceļa līnijā «Rail Baltica», paziņojis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai».

Mācībās, kas notikušas Mockavas dzelzceļa stacijā Lietuvas dienvidrietumos, inscenēta dzelzceļa cisternas noskriešana no sliedēm un trenētas prasmes to apdzēst, hermetizēt un uzcelt atpakaļ uz sliedēm.

Pēc mācībām «Lietuvos geležinkeliai» un Polijas dzelzceļa uzņēmums «Polskie Linie Kolejowe» (PLK) parakstījuši vienošanos par sadarbību iespējamo «Rail Baltica» avāriju seku likvidēšanā.

Kā norādījis PLK valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Olkevičs, šīs kopīgās mācības ir tikai daļa no ciešas abu uzņēmumu sadarbības, gatavojoties intensīvai satiksmei pa dzelzceļu «Rail Baltica». Pēc viņa teiktā, drošība šai ziņā uzskatāma par svarīgāko prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,16.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru