Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

2021. gadu Latvijas bankas noslēdza ar labiem rezultātiem, palielinot gan aktīvu vērtību, gan izsniegto kredītu apjomu, gan peļņu. Izsniegtie kredīti uzņēmumiem pērn veidoja 57% no kopējā kredītu apjoma jeb 8,28 miljardus eiro, un portfeli palielināt drīzāk kavēja uzņēmumu vēlme aizņemties.

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā situācija mainās un investīciju projekti tiek atlikti.

Kreditēšanas nepieciešamība ir tagad!

Ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pat visā pasaulē turpinās sava veida nenoteiktības laikmets, ko pirms diviem gadiem aizsāka Covid-19 pandēmija un dažādu valstu pasākumi tās ierobežošanai. Pašlaik šādu funkciju pilda Krievijas invāzija Ukrainā. Gan viens, gan arī otrs ir faktors, kas atstājis ietekmi uz piegāžu ķēdēm (it īpaši garākām), tās pārtrūkušas, kļuvušas dārgākas, turklāt piegāžu kavēšanās no izņēmuma ir kļuvusi par ierastu parādību. Seko preču sadārdzināšanās, un iemesls tam meklējams ne tikai pandēmijā un ierobežojumos. Tam seko vēlme sildīt valstu ekonomikas, kas komplektā ar iedzīvotāju vēlmēm raisīja papildu pieprasījumu, ko nebija gatavi apmierināt attiecīgo preču ražotāji.

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 15,4 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No šīs summas 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti, vairāk nekā 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Nozaru griezumā visvairāk finansēti uzņēmumi, kas pārstāv nekustamo īpašumu, enerģētikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomu.

Savukārt lielākais kreditēšanas apjomu pieaugums pērn vērojams lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem, kas piesaistījuši par 24% vairāk finansējuma salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tam seko tirdzniecības uzņēmumi, kas piesaistītā finansējuma apjomu kāpinājuši par 21%, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie uzņēmumi, kam izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 16%. Kopumā uzņēmumiem pērn izsniegto kredītu apjoms bija par 9,4% lielāks, nekā 2021. gadā.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*.

No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Ļoti gausā un stagnācijai tuvā situācija tautsaimniecībā bremzējusi arī naudas rādītāju izaugsmi. Tomēr atkopšanās, lai arī lēna, turpinās un gan kreditēšanas, gan noguldījumu piesaistes kāpuma tempi pat nedaudz apsteidz ekonomikas kopējo dinamiku.

Noguldījumu jomā izteiktāks kāpums bijis uzņēmēju banku kontos, savukārt kreditēšanā dominē mājsaimniecības ar mērenu, bet stabilu mājokļa kredītu un nedaudz straujāku patēriņa kredītu izaugsmi. Pozitīvajā sektorā stabili atgriezušies arī mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma tempi, iedzīvotāju uzkrājumiem bankās augot jau četrus mēnešus pēc kārtas.

Noguldījumu procentu likmju stabilizēšanās nedaudz zem pērnā gada relatīvi augstā līmeņa palēninājusi termiņnoguldījumu kāpumu, tomēr pat nelielais ekonomikas kāpums un būtiskāks reālās darba samaksas pieaugums ļāvis veikt augošus ieskaitījumus norēķinu kontos. Vien nefinanšu uzņēmumu kreditēšana turpina stagnēt, kredītportfeļa atlikumam gandrīz nemainoties un arī gada pieauguma rādītājam saglabājoties tuvu nullei (maijā +0.5 %). Uzņēmēju atturību pret jaunu kredītsaistību uzņemšanos un arī banku zemo riska apetīti pret uzņēmumu kreditēšanu apstiprina arī rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanās ekonomiskā sentimenta maija aptaujā Latvijā. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies, sasaucoties ar augošiem mājsaimniecību kreditēšanas rādītājiem.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.

Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Kreditēšana atkal vājinās

Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes - 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.