Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Neparedzēti remontdarbi uz Salu tilta nekavēs būvniekus līdz novembra beigām pabeigt Salu tilta rekonstrukciju.

Kā paskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere, Salu tilta renovācijas projektā sākotnēji nebija paredzēts veikt tilta pārejas plātņu nomaiņu vai remontu. Veicot aku remontu netālu no pārejas plātnēm, tika konstatēts, ka zem vienas no pārejas plātnēm ir izskalojumi. Veicot objekta apsekošanu, tika atklāts, ka zem visām pārejas plātnēm ir nosēdusies grunts. Pilnīgai situācijas izzināšanai tika veikta videoinspekcija, kas parādīja, ka tukšumi zem pārejas plātnēm ir visa tilta platumā.

Pašlaik visas šīs nepilnības ir novērstas un darbi uz tilta turpinās pēc grafika, taču ir nelielas laika nobīdes no darbu grafika, norāda Dišlere. Būvnieki paredz, ka līdz būvsezonas beigām visi darbi tiks pabeigti, kā plānots, un renovētais Salu tilts kā autovadītājiem, tā gājējiem tiks pilnībā atklāts, informēja Dišlere.

Otrdien, 17.novembrī, uz rekonstruētā Salu tilta atjaunota transportlīdzekļu satiksme visās sešās braukšanas joslās, noņemot pēdējos ierobežojumus. Savukārt tilta pārbūves pirmās kārtas būvdarbi pilnībā tiks pabeigti līdz šā gada beigām, informē Rīgas dome. Kopējās Salu tilta pirmās kārtas renovācijas izmaksas ir 12,38 miljoni eiro.

Tilta rekonstrukcija tika uzsākti pagājušā gada vasarā. Būvnieki šajā laikā strādāja bez tehniskā pārtraukuma, pilnībā atjaunojot brauktuves segumu Salu tiltam un tiltam pār Mazo Daugavu. Sakārtota lietus ūdens novades sistēma, pilnībā nomainītas tilta margas, izbūvētas deformācijas šuves, uzstādīts LED apgaismojums gan uz tilta, gan gājēju tunelī, tāpat atjaunoti tilta balsti.

Gada sākumā zem tilta balstiem atklāja nepilnības, kuras radušās jau Salu tilta sākotnējās būvniecības laikā. Būvnieki, veicot aku remontu netālu no pārejas plātnēm, konstatēja izskalojumus. Veicot objekta apsekošanu, atklājās, ka zem visām pārejas plātnēm ir nosēdusies grunts. Pilnīgai situācijas izzināšanai tika veikta videoinspekcija, kas parādīja, ka tukšumi zem pārejas plātnēm ir visa tilta platumā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka no pirmdienas, 29.jūnija, Salu tilta braukšanas joslām virzienā uz centru tiks ieklāts asfaltbetona segums, līdz ar to satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu.

Asfaltbetona segumu ieklāšanas darbi Salu tilta posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai notiks nakts laikā no plkst.20.00 – 6.00. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem virzienā uz centru līdz pat 3.jūlijam.

Savukārt virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām braukšanas joslām.

Ņemot vērā būvdarbu plānu, no 5.jūlija satiksme tiks pārorganizēta pa četrām jaunizbūvētajām braukšanas joslām uz Salu tilta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt pēdējā posma būvniecības darbus – brauktuvju seguma atjaunošanu virzienā uz Pārdaugavu.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Teju kā izsludināts konkurss par Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas projektēšanu, Rīgas dome prāto arī par Gaisa un Vanšu tiltu remontu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz septembra beigām uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā konkursā Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas projektēšanai un būvuzraudzībai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Otrās kārtas laikā iecerēts pārbūvēt estakādi un tiltu pār Bieķengrāvi, kā arī satiksmes pārvadus pār Krasta ielu un Lucavsalā.

DB jau ziņojis, ka konkursu par otrās kārtas projektēšanas darbiem departaments provizoriski plānoja izsludināt šā gada sākumā.

Ar ES naudu

Potenciālajam Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas projektētājam pēdējo trīs gadu laikā jābūt izstrādājušam vismaz viena tilta vai satiksmes pārvada, tuneļa, viadukta būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas projektu, turklāt šī objekta viena laiduma garumam jābūt vismaz 24 metriem, izriet no konkursa nolikuma. Ja ir iepriekšēja pieredze pārbūves vai atjaunošanas būvprojekta izstrādē, tad ir jābūt projektētai brauktuves konstrukcijai, tajā skaitā hidroizolācijas un deformācijas šuvju nomaiņai un dzelzsbetona konstrukciju pārbūvei vai renovācijai. Tāpat tiek prasīts, lai pretendenta finanšu apgrozījums iepriekšējos trīs gados būtu vismaz 300% apmērā no piedāvātās līgumcenas (bez PVN). Būvprojektu izstrādes termiņš nevar būt ilgāks par gadu.

Piektdienas vakarā,18.septembrī, no plkst. 21. līdz 19.septembra rītam tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme uz Salu tilta virzienā uz Pārdaugavu. Salu tilta brauktuvei tiks ieklāts asfaltbetona segums, līdz ar to satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu posmā un virzienā no Krasta ielas līdz Lucavsalai, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Savukārt virzienā no Pārdaugavas uz centru satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām brauktuves joslām.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.

Salu tilta pār Daugavu un mazo Daugavu renovācijas izmaksas pēc iepirkuma procedūras rezultātiem ir 8,7 miljoni eiro, darbus veic pilnsabiedrība LNK Industries Group. Tilta renovācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tilta rekonstrukcija jāpabeidz līdz šā gada beigām.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka sakarā ar slogošanas darbiem no 10. līdz 13.oktobrim nakts stundās no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 uz Salu tilta tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme.

Lai pārbaudītu Salu tilta faktisko nestspēju, periodiski, līdz 20 minūtēm, tiks slēgta satiksme posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.

Salu tilta pār Daugavu un mazo Daugavu renovācijas darbus veic pilnsabiedrība LNK Industries Group. Tilta renovācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tilta rekonstrukcija jāpabeidz līdz šā gada beigām.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Aizvadītajā nedēļā Salu tilta remontdarbu laikā gājis bojā cilvēks, vēsta «Latvijas Avīze».

Nelaime notikusi 2.septembrī. Kā vēsta laikraksts, spriežot pēc Valsts darba inspekcijas negribīgi sniegtā apstiprinājuma, mirušais ir remontdarbu veicēju darbinieks. Viņš miris slimnīcā.

Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja, galvenā valsts inspektore Inese Erta norādījusi, ka inspekcija ir sākusi šī nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

Tāpat par notikušo nelaimes gadījumu ir informēta arī Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu. Tas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, līdz ar to, kā norādīja Valsts darba inspekcijā, tā materiāli skaitās izmeklēšanas noslēpums.

Salu tilta pārbūves otrās kārtas renovācijas darbus veic uzņēmums SIA «ACB un Tilts».

Salu tilta pārbūves darbu apjoms apsteidz plānoto darba apjomu – lai gan līgums paredz, ka būvdarbi jābeidz līdz 2020.gada beigām, būvnieks uzsver, ka lielāko daļu būvdarbu plānots pabeigt jau līdz šā gada beigām.

Uzņēmuma SIA ACB un Tilts būvdarbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis teica, ka, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, līdz oktobrim būs pabeigti jau 90% darbu, nākamajam gadam atstājot asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos un labiekārtošanas darbus. «Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi,» sacīja A.Sviķis.

Salu tiltam pašlaik tiek īstenota pārbūves otrā kārta, kura paredz demontēt pārvada segumu, izbūvēt jaunas hidroizolācijas, nostiprināt un atjaunot laiduma konstrukciju betona virsmas, kā arī izbūvēt jaunas deformācijas šuves.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs atzina, ka paveiktajos darbos netrūkst arī nepilnības - neesot pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē varot sadrupt daudz ātrāk, augsnei zaļajā zonā konstatēti dažādi piemaisījumi, kā stikls, akmeņi u.c. V.Reinbahs pauda bažas, ka lietus laikā tas ar laiku varētu veidot izskalojumus, bet sausā laikā radīt nevajadzīgus putekļus.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Joprojām nav beidzies konkurss par Salu tilta rekonstrukcijas turpināšanu, kas tika izsludināts jau pērnā aprīlī; būvdarbus sola sākt šovasar, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd tiek veikta iepirkuma dokumentācijas vērtēšana, tai bija nepieciešams papildus laiks, jo esam saņēmuši arī pieteikumus no pretendentiem ar ārvalstu kvalifikācijas pieredzi, kas prasa papildus laiku iepirkuma dokumentācijas izvērtēšanai. Prognozējoši – atbilstošie pretendenti varētu būt zināmi mēneša laikā, ja nebūs pārsūdzības vai papildus jautājumi. Izvēlētajiem pretendentiem tiks iesniegts plānotais pārbūves projekts, lai pretendenti varētu to izvērtēt un piedāvāt pārbūves darbu cenu,» DB saka Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Kamēr konkurss par Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas būvprojektēšanu kavējas, beidzot varētu sākties Ziemeļu koridora pirmā posma tehniskā projekta izstrāde, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd top Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas projektēšanas konkursa nolikums, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tiek cerēts, ka pārskatāmā laikā tas būs gatavs un varēs izsludināt konkursu. Departamenta paša plānos gan bija konkursu izsludināt jau pērnā gada nogalē.

Otrajā kārtā plānots sakārtot infrastruktūru abpus tiltam – estakādes, pārvadus pār Krasta ielu un Lucavsalu, tiltu pār Bieķengrāvi (augštecē). Tilta pār Bieķengrāvi lejtecē rekonstrukcija iekļauta jau pirmajā projekta kārtā, kurā tiek rekonstruēts arī tilts pār Daugavu, Mazo Daugavu un Zaķusalas uzbērums.

Cik izmaksās otrās kārtas rekonstrukcija, šobrīd vēl pāragri spriest. Tas varētu būt zināmas vien pēc tehniskā projekta izstrādes un būvniecības konkursa noslēgšanās. Iepriekš figurējis, ka šīs izmaksas varētu pārsniegt 10 milj. eiro, līdz ar to kopējās Salu tilta kompleksa rekonstrukcijas izmaksas būtu ap 25 milj. eiro.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Pakāpeniski tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, lai uzsāktu Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas pirmo etapu. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Satiksmes ierobežojumi tiks uzsākti sākot no otrdienas, 26.jūnija un sākotnēji tiks ieviesti posmā no satiksmes pārvada pār Lucavsalu līdz Bauskas ielai, būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, satiksmi nodrošinot divās braukšanas joslās katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz 50 km/h.

Pārbūves laikā demontēs pārvadu segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Salu tilta pārbūves 2.kārtas pirmajā etapā tiks renovēts satiksmes pārvads pār Krasta ielu 178 metru garumā, satiksmes pārvads Lucavsalā 321 metri, tajā skaitā četras estakādes Zaķusalā 519 metri, tilts pār Bieķengrāvi augštecē 56 metri, tajā skaitā Mūkusalas aplis 584 metri un uzbrauktuve no Mūkusalas apļa centra virzienā 150 metri, estakāde pār Bieķengrāvi 1118 metri.

Sastrēgumi un traucēta satiksme, protams, atstāj ietekmi uz jebkuru loģistikas kompāniju, portālam DB atzīst Eugesta Latvia loģistikas direktors Agris Treiguts.

«Ja apgrūtināta satiksme kādā vietā ir ilglaicīga un prognozēta, tad pielāgojamies esošajai situācijai, pārplānojot maršrutus, apbraukšanai paredzot brīžus, kad satiksme nav tik intensīva, saskaņojot ar klientiem citus piegādes laikus, un nodrošinot, lai problemātiskos ceļa posmus nav jāmēro vairākas reizes dienā. Vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredze nozarē un tehnoloģijas mums ļauj to darīt pietiekami efektīvi,» saka A. Treiguts.

«Atbildīgajām institūcijām par satiksmes organizāciju pilsētā novēlam vairāk pievērst uzmanību kopskatam - šobrīd vienlaicīgi tiek remontēts Salu tilts, Krasta iela, Daugavgrīvas un Ūdens ielas krustojums, Brasas tilts virzienā uz centru un ir slēgts Deglava tilts. Pilnībā saprotam Deglava tilta slēgšanas nepieciešamību līdz stingram atzinumam par tā drošību, drošība ir svarīgāka par visu, tomēr uz slēgšanas laiku, iespējams, varēja ierobežot vai apturēt kāda cita objekta remontu, tādējādi samazinot potenciālo sastrēgumu skaitu,» iesaka A. Treiguts.

Jelgavas centra iekškvartālos Driksas ielas abos galos atrodas zīmīgi objekti, kas palielina cilvēku plūsmu un rada pievilcīgu biznesa vietu tirgotājiem un apkalpojošā sfērā strādājošiem uzņēmumiem, kādu te ir visvairāk

Driksas iela novietota perpendikulāri Pasta ielai, pretī atrodas autoosta ar pievienoto vērtību – tālbraucēju šoferiem, taksometru vadītājiem un pilsētas viesiem. Savukārt otrā galā pāri Driksas upei slejas 200 metrus garais 2012. gadā atklātais Mītavas tilts, kas savieno pilsētas centru ar Pasta salu. Tā pēc rekonstrukcijas ir kļuvusi par atpūtas, svētku un festivālu norises vietu. Savukārt Mītavas tilts ir viens no garākajiem gājēju un velosipēdistu tiltiem Latvijā. Īpaši svētkos un labos laika apstākļos šī sapostā vieta pulcē cilvēku pūļus, kas cita starpā pamana arī uzņēmēju rūpalu.

Pati Driksas iela arī nav garlaicīga, ir dalāma divos posmos. Tā sākas ar 120 metrus garu gājēju promenādi un atrodas sabiedriskajā un darījumu apbūves zonā. Tālākais ielas posms 278 metru garumā paredzēts arī transportlīdzekļu kustībai, un te Driksas iela šķērso Jelgavai ne tās maznozīmīgākās ielas – Akadēmijas un Katoļu ielu. Divvirzienu brauktuvi ieskauj jauktā – dzīvojamās un darījumu apbūves zona. Apkārt ir daudzstāvu dzīvojamās mājas, biroju telpas.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" plāno nākamgad sākt projekta "Krasta City" būvdarbus Zvirgzdu salā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu.

Puskilometru gara publiskā promenāde gar Daugavu, pilnveidota sabiedriskā transporta kustība, gājēju tilts, labiekārtota veloinfrastruktūra, A klases biznesa komplekss, kas sastāvēs no biroju ēkām un multifunkcionāla centra, kur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas – šie ir projektā “Krasta City” plānotie objekti, kas, papildinot viens otru, Rīgā veidos jaunu dzīvesstila kvartālu.

A klases biznesa kompleksu veidos septiņas pamatēkas, kuru augstums būs līdz 15 stāviem, un vienas multifunkcionālas ēkas, kuras pirmie stāvi pildīs publisku funkciju. Tur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tāpat projekta teritorijā būs pieejama arī zaļā zona ar skvēriem.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Ierobežotu budžeta iespēju dēļ dažādu ieceru īstenošanai Rīgas dome aizņemsies miljonus, tostarp projektiem, kurus iepriekš realizējusi par pašu līdzekļiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par aizņēmumu līdzekļiem turpinās arī Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta, kam jau apsolīti Eiropas Savienības miljoni.

Pašvaldība pieņēmusi lēmumu aizņemties līdzekļus arī Ziemeļu koridora pirmā, trešā un ceturtā posma tehniskā projekta izstrādei vairāk nekā 5,8 milj. eiro un četru skolu vienkāršotai renovācijai 3,75 milj. eiro apmērā. Lai gan lēmums paredz, ka pašvaldība naudu aizņemsies Valsts kasē vai no cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse saka – nauda tiks meklēta Valsts kasē, jo tās piedāvātās likmes šobrīd ir ļoti izdevīgas, komercbankās tām nespēj turēt līdzi.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.