Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Gadumijā līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienās ir lielākais truša gaļas pieprasījums, bieži legāli no saimniecībām šai laikā iegādāties gaļu nevar, tad uzvirst pārdošana bez čeka. Tā ir lielākā nozares kaite, un būtu jācīnās ar tās cēloņiem, nevis ar sekām, kā tas ir pašlaik, kad nozares mugurkauls – nelielie audzētāji – dzīvo bailēs par kontrolpirkumiem un pārbaudēm. Nozari bremzē ne tikai sadrumstalotā trušu audzēšana mazās saimniecībās un bieži neatbilstošas tehnoloģijas, bet arī sarežģīta legāla gaļas realizācija kaušanas prasību dēļ. Truša gaļa iespiedusies pelēkajā zonā, tāpēc nav statistikas par gaļas vai trušādas pārdošanas apjomiem, jo liels saražotās produkcijas apjoms tiek patērēts savām vajadzībām vai pārdots nelegāli, daudzi audzētāji saimniecības nereģistrē. Vēl vienu pliķi nozarei iesit truša gaļas pagaidām nelielā popularitāte mūsu valstī – citu dzīvnieku un putnu gaļa galdā tiek celta ievērojami biežāk.
Vairāk mīl cūku
Latvijā agrāk izplatītās nedaudzās padomju šķirnes audzētāji vairs netur, to vietu ieņēmušas pēc neatkarības atgūšanas no Eiropas audzētājiem iegādātās šķirnes, kopumā vairāk nekā 40. Lielizmēra trušu šķirņu dzīvmasas svars pārsniedz 5,5 kg, bet pundurtruši var svērt tikai 700 g. Pēdējie iemantojuši popularitāti Rietumvalstu senioru vidū, kas tos audzē tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei, stāsta Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Fogele.
Visu rakstu Uz pusdienu šķīvja – trusis lasiet 6. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
#2/12
Mārītes un Ivara Vientuļu tīršķirnes trušu saimniecība Iecavā
#3/12
Mārītes un Ivara Vientuļu tīršķirnes trušu saimniecība Iecavā