Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.
Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.
«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».
Lai apmierinātu pieprasījumu pēc marihuānas, valstī, kurā dzīvo trīs miljoni cilvēku, valdībai būs nepieciešami aptuveni 150 hektāri marihuānas plantāciju. Tiek lēsts, ka Urugvajā ir aptuveni 18 tūkstoši regulāru marihuānas lietotāju. Patlaban lielākā daļa no marihuānas tiek piegādāta nelegāli no kaimiņos esošās Paragvajas.
Valdība arī veikusi aprēķinus, ka maksimālais apjoms, ko vienā mēnesī varēs iegādāties marihuānas lietotājs, būs 40 grami. Ārvalstniekiem Urugvajā, atšķirībā, piemēram, no Nīderlandes, būs liegts iegādāties marihuānu. «Šis lēmums domāts, lai risinātu problēmu Urugvajā. Ar marihuānas palīdzību mēs nedomājam attīstīt tūrismu,» norāda arī valsts prezidents Hosē Muhika (Jose Mujica).
«Problēma nav marihuāna kā tāda, bet gan tās nelegālā ievešana un vardarbība, kas saistīta ar melno tirgu,» norāda prezidents. Lai arī Urugvajā lielākā daļa interešu grupu atbalsta marihuānas biznesa monopolizāciju, dažas starptautiskās institūcijas norāda, ka, valstij kļūstot par oficiālu marihuānas tirgotāju, tiktu pārkāptas globālas konvencijas.
Urugvaju bieži vien aizēno tās kaimiņvalstis ar daudz lielāko ekonomiku – Brazīlija un Argentīna, tomēr valsts ir tradicionāli izcēlusies ar pastiprinātu pievēršanos sociālo jautājumu risināšanai, piemēram, 1918. gadā, Urugvaja kļuva par vienu no pirmajām reģiona valstīm, kas nodalīja valsts pārvaldi no katoļu baznīcas, tā ir arī pirmā valsts Latīņamerikā, kurā tika ieviesta obligātā pensiju sistēma, savukārt šogad gaidāms, ka Urugvaja legalizēs abortu veikšanu.
Marihuānas biznesa monopoliziācijas oponenti norāda, ka pastāv bažas, ka cilvēki, kas nelieto marihuānu, to iegādāsies no valsts un pārdos, gūstot «ātru peļņu». Pārsteidzoši, ka tie aktīvisti, kas līdz šim pieprasījusi marihuānas legalizāciju, iestājas pret valdības izteikto iniciatīvu. Viņi norāda, ka marihuānas biznesa monopolizācija, ir pārāk totalitāra. «Valdībai vajadzētu regulēt marihuānas audzēšanu, nevis pašai kļūt par marihuānas audzēšanas un pārdošanas monopolisti,» norāda idejas pretinieki.