Jaunākais izdevums

Ukraina ir ieviesusi pagaidu aizliegumu dažādu dārzeņu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz netiks saņemts oficiālas izmeklēšanas rezultāti par E.coli baktērijas epidēmiju, vēsta LIGA.

Aizliegto dārzeņu sarakstā iekļuvuši kartupeļi, tomāti, sīpoli, kāposti, burkāni, bietes, gurķi un pupas. Saskaņā ar Ukrainas lauksaimniecības politikas ministrijas un Galvenās augu karantīnas Valsts inspekcijas norādīto, valstīm, kas uz Ukrainu eksportē dārzeņus, jāiesniedz dokumenti par veiktajām pārbaudēm, kas apliecinātu, ka produkcija nav inficēta.

Jūnija sākumā Ukraina bija norādījusi, ka neredz vajadzību aizliegt dārzeņu importu, jo uz Ukrainu netiek eksportēts ievērojams daudzums dārzeņu. Tomēr patlaban valsts savas domas ir mainījusi.

Jau vēstīts, ka, pateicoties nāvējošās E.coli infekcijas uzliesmojumam Eiropā, Krievija jūnijā bija aizliegusi dārzeņu importu no ES. Tas izsauca plašus ES protestus – bloks norādīja, ka importa aizliegums ir nesamērīgs un pieprasīja to nekavējoties atcelt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB,04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novākti vien 5-7% kartupeļu; ražas novākšanas darbus kavē ūdens uz laukiem

LETA,06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir novākti aptuveni 5-7% kartupeļu, un ražas novākšanas darbi varētu turpināties arī oktobrī, jo tos kavē lietus ūdens uz laukiem, aģentūrai LETA teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Ļoti daudz darba ir atlicis, jo būtībā nevar parakt, ir pārāk slapjš. Nav tā, ka nenotiek rakšana, bet tā nav sākusies masveidā. Pie gana liela mitruma atkal ir uzlijis lietus, un kombaini neiet, teica Kraukle. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Latvijā ir novākti tikai 5-7% no kopējās kartupeļu ražas, neskaitot vasarā tūlītējam patēriņam novāktos kartupeļus. Daudzviet ražas novākšanas darbus kavē uz lauka sakrājies lietus ūdens, bet vēlākām šķirnēm vēl ir jānobriest.

Kraukle pastāstīja, ka vietām, kur ir smilšaināki tīrumi, ievākts nedaudz vairāk kartupeļu, bet mitrākās vietās - mazāk, jo darbi kavējas. Ar ražas novākšanu raitāk sokas Zemgalē, tāpat kartupeļu raža aktīvāk tiek vākta Vidzemē, kur ir koncentrējusies kartupeļu pārstrāde. Savukārt Latgalē masveida ražas novākšana vēl nav sākusies. Kopumā kartupeļu novākšanas procesam visā Latvijā vajadzētu būt aktīvākam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kartupeļu imports no Zviedrijas pieaug

Sandra Dieziņa,01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieks: ostā ienākuši kartupeļi par 4 santīmiem kilogramā; PVD neko nevarot darīt

Sandra Dieziņa,28.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl importēto kartupeļu ienākšanu Latvijas tirgū nav iespējams aizkavēt, jo Eiropas Savienības teritorijā pastāv brīvs ekonomiskais tirgus. Katru gadu tirdzniecībā tiek izplatīti ārvalstīs ražotie kartupeļi.»

Tā, atbildot uz zemnieku sūdzībām, ka Latvijā ieplūduši lēti kartupeļi no Zviedrijas, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu, skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

Tomēr PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis atzina, ka visu informāciju par ievestajiem kartupeļiem uzzinājis no masu medijiem piektdien un pēc tam PVD inspektori devušies uz lielveikaliem, lai pārbaudītu situāciju. Pārbaužu rezultātus viņš sola pirmdien.

Latvijas radio piektdien vēstīja, ka Latvijā pēdējos mēnešos lielos apjomos ievesti ļoti lēti kartupeļi, kas, iespējams, tiek realizēti Prisma veikalos. Pēc kartupeļu audzētāju vērtējuma tas grauj šo nozari, apšaubāma ir arī ievesto kartupeļu kvalitāte, vai tie tik tiešām sākotnēji domāti pārtikai. Pievērst uzmanību cenām SIA Ruģēni kartupeļu ekspertu Ritvaru Leitenu rosinājusi dzirdētā reklāma. Kartupeļi reklamēti kā Latvijā audzēti un saprotot, ka tos nebūt šeit nevar tik lēti izaudzēt - par 9 santīmiem kilogramā - Ritvars Leitens sācis interesēties par šo kartupeļu izcelsmi dažādās institūcijās. Pēc zemnieka rīcībā esošās informācijas, Rīgas ostā ienācis kuģis no Zviedrijas ar kartupeļu kravu par četriem santīmiem kg. Izteikti zemā cena un arī kartupeļu vizuālais izskats raisot aizdomas arī par to kvalitāti. Ievesto kartupeļu paraugus šobrīd Ritvars Leitens ir nodevis pārbaudes veikšanai laboratorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Kartupeļu cena šogad varētu nedaudz augt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

LETA,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā lietavu dēļ Latvijā kartupeļu ražas vākšana šogad bija apgrūtināta un vietējo kartupeļu ievākts mazāk, to cenas šogad varētu nedaudz augt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pieļāva Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

«Pirms laika saimnieki teica, ka kartupeļu cenas ir nedaudz pakāpušās, bet ievērojams kāpums līdz šim nav bijis jūtams,» sacīja Kraukle. Par kartupeļu cenām turpmāk ir grūti spriest, bet pēc loģikas tās varētu nedaudz pieaugt, jo preces ir mazāk, piebilda Kraukle. Laiks rādīs, kāda būs situācija, jo zemnieki nenosaka cenu. Kartupeļi iepircēji ņem vērā to, kāda ir kartupeļu cena citur Eiropā.

Kraukle sacīja, ka patlaban ražas novākšana Latvijā turpinās un noritēs tik ilgi, kamēr būs iespēja doties tīrumā. «Lai arī pirmās sniega pārslas ir bijušas, tās nebūs uz palikšanu, līdz ar to zemnieki vēl cer novākt ražu,» viņa sacīja, piebilstot, ka daļa ražas tā arī paliks uz lauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu novākšanas problēmu dēļ apdraudēta bioloģiskās cietes ražošana Baltijā lielākajā kartupeļu cietes ražotājuzņēmumā SIA Aloja-Starkelsen, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Cietes ražošana ir apdraudēta, jo situācija ir kritiska. Ražošanai nepieciešamie kartupeļu krājumi beidzas šonedēļ,» atklāj SIA Aloja-Starkelsen galvenā agronome, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Diennaktī uzņēmumam pārstrādei nepieciešamas apmēram 300 tonnu kartupeļu, taču nedēļas beigās šis apjoms, visticamāk, nebūs pieejams, un līdz ar to nāksies ražošanu apstādināt.

A. Kraukle stāsta, ka pavisam Aloja-Starkelsen šogad noslēgusi 102 līgumus ar kartupeļu piegādātājiem un no tiem 62 jau sākuši piegādes, bet 40 saimniecības tās nav pat sākušas. «Skats ir diezgan bēdīgs. Līdz šim mums ir piegādāta aptuveni puse no nepieciešamā apjoma. Vēl var cerēt uz kādiem 10%, bet tas arī viss. Šobrīd apzvanu saimniecības un vācu informāciju, cik daudz ir bezcerīgo platību,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa sacīja, ka ražas samazinājums, salīdzinājumā ar citiem gadiem, šogad ir ļoti atkarīgs no konkrētās vietas meteoroloģiskajiem apstākļiem un stādīšanas laika. "Neviens nevarēja iedomāties, ka vēlāk stādītie lauki būs labāki," norādīja Kraukle.

Skaidrojot laikapstākļu ietekmi uz kartupeļu ražu, savienības priekšsēdētāja minēja, ka šogad karstuma un sausuma ietekmē kartupeļu veģetācija apstājās. Kad augi saņēma mitrumu, veģetācija atsākās vai kartupeļu laksti nokalta. Tāpat zaudējumus radījis arī kartupeļu lapgrauzis jeb kolorado vabole, kas it īpaši skāris bioloģiskās kartupeļu platības - daudzviet no lakstiem pāri palika tikai stublāji un bumbuļu augšana apstājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Sīpolu marmelāde SIA Waras ula

Žanete Hāka,19.08.2016

Sīpolus un tomātus I. Vilciņa jau no pirmsākumiem iegādājas zemnieku saimniecībā Zūmaņi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas SIA Waras ula, kur top sīpolu marmelāde un citi dārzeņu džemi.

Sīpolu marmelādi uzņēmuma īpašniece Ineta Vilciņa sāka gatavot 2011.gada vasarā, bet tā paša gada rudenī jau nodibināja uzņēmumu. Kopš tā laika uzņēmuma ražotās sīpolu marmelādes ieguvušas atpazīstamību tirgū.

«Agrāk strādāju ar pārtikas uzņēmumiem un braucu uz ārzemēm, kur organizēju Latvijas kopstendus pārtikas izstādēs. 2011.gadā, kad radās ideja šo biznesu sākt, šādu produktu vietējā tirgū neviens neražoja. Recepte man jau bija, pat īsti nezinu, kur es to dabūju. Man ir tradīcija, aizbraucot uz ārzemēm, iegādāties tajā valstī konkrētā datuma avīzi, un pieļauju, ka recepti atradu kādā no tām. Pirms tam vadīju Zaļās karotītes projektu Mārketinga padomē un man īsti nebija sveša joma, kas saistāsar to, kā produktam ir jāizskatās, kas jādara šajā biznesā. Līdz ar to nevarēju atļauties uz burciņas uzlikt rūtiņu papīru. Tādēļ izveidoju produktu, radītājām etiķetes, mājaslapu, un tad pēc tam viss kaut kā nāca pats par sevi. Viss notika ārkārtīgi strauji, daudzus ieinteresēja šis produkts. Gribēju iegūt arī finansējumu, lai varētu izveidot ražotni, devos uz dažādām komisijām, inkubatoriem, stāstīju par produktu un visi bija sajūsmā. Tādēļ vienā brīdī biju tādā kā virpulī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kartupeļu laukus jau skārusi lakstu puve

Sandra Dieziņa,25.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieturoties mitram, siltam un saulainam laikam, atsevišķos laukos jau parādījusies kartupeļu lakstu puve.

Šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes konstatētas Latgales reģionā, Rēzeknes novadā, informē Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD). Tieši siltums un mitrums slimības attīstībai ir vislabvēlīgākie apstākļi, kas var rosināt šīs slimības pirmo pazīmju parādīšanos mazdārziņos un lielajos kartupeļu stādījumos.

VAAD atgādina, ka šo slimību rosina sēne Phytophthora infestans, kas inficē kartupeļu lapas, stublājus, bumbuļus, dīgstus. Pirmie slimības simptomi parādās uz lapām vasaras otrajā pusē, parasti kartupeļu ziedēšanas sākumā. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši pelēcīgi brūni plankumi un mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzama pelēki balta apsarme. Sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaiša olīvzaļa apmale. Plankumiem palielinoties, sarmainā apmale virzās uz lapas veselo audu pusi. Uz stublājiem un lapu kātiem slimība parādās garu, brūnu joslu veidā. Sausā laikā slimības attīstība apstājas, plankumi kļūst drūpoši, bet mitrā laikā tie atkal turpina paplašināties, un augi pūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latfood šonedēļ sāk jaunās kartupeļu ražas novākšanu

Sandra Dieziņa,02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ kartupeļu čipsu ražotājs a/s Latfood sācis novākt jauno kartupeļu ražu.

Pirmās novāktas kartupeļu šķirnes Lady Rosetta un Marlen. No agrajām kartupeļu šķirnēm plānots iegūt aptuveni 1000 tonnu jauno kartupeļu. Agrās ražas novākšana tiek pieskaņota ražošanas vajadzībām, un novāktie bumbuļi tiks pārstrādāti Ādažu čipsos jau šodien, ziņo kompānija. A/s Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš atzīst, ka, neskatoties uz nokrišņiem piesātināto vasaru, kartupeļu audzēšanai apstākļi šosezon vērtējami kā labi. Bumbuļu briešanas periodā nokrišņi lielākajā daļā lauku ir pietiekami, kas savukārt ļauj prognozēt bagātīgu ražu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā īpaši aktivizējušies uzpircēji no Rumānijas un Holandes, kas par zemniekiem izdevīgām cenām masveidā uzpērk kartupeļus, līdz ar to pavasara pusē var veidoties deficīts, vēsta nozare.lv.

«Saņemam zvanus no zemniekiem, ka pēdējās nedēļās tonnām tiek uzpirkti kartupeļi Zemgales un Vidzemes saimniecībās. Rumānijas un Holandes uzpircēji ar fūrēm brauc tieši pagalmā, ir gatavi paņemt uzreiz visus kartupeļus, turklāt acīmredzot maksā skaidrā naudā,» sacīja kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka zemniekiem piedāvātās cenas ir izdevīgas, jo par vienu kilogramu tiek maksāti vismaz desmit santīmi, kamēr vietējās iepirkuma cenas nepārsniedz astoņus santīmus

«Ja tā turpināsies, varētu atkārtoties jau pirms pāris gadiem pieredzētā situācija, kad Krievijas uzpircēju dēļ pavasarī piedzīvojām pamatīgu vietējo kartupeļu deficītu,» atzina uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Precizēti kvalitātes nosacījumi sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Monta Glumane,03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumos, informē ZM.

Grozījumi precizē sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšanas metodiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ar kuriem nosaka kartupeļu bumbuļu bojājumus. Tādējādi, lietojot precizēto metodi bumbuļu kvalitātes rādītāju noteikšanai sēklas kartupeļu partijām, būs skaidrāk saprotami nosacījumi kartupeļu bumbuļu bojājumu noteikšanai.

Grozījumi arī precizē kvalitātes rādītājus sēklas kartupeļu partijām, kvalitātes rādītājus nosakot līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Noteikumi «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.12 «Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi» stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaka jaunas prasības sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Žanete Hāka,05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, informē ZM.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka ES kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen

Žanete Hāka,02.10.2015

Sākotnēji zemnieki uzņēmumam atved pilnībā neapstrādātus un nešķirotus kartupeļus. Tādēļ arī cietes kartupelis ir lētākais no kartupeļu veidiem, jo tos uzreiz, kā novāc, ved nodot.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!

Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja Starkelsen" plāno par 600 000 eiro iegādāties jaunas iekārtas kartupeļu cietes ražošanas līnijai, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās iekārtas plānots integrēt esošajā kartupeļu cietes ražošanas līnijā, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu līdz 30 tonnām stundā.

Iepirkumā plānots iegādāties pirmsrīvēšanas kartupeļu akumulācijas tvertni ar svaru kontroli, pirmsrīvēšanas kartupeļu tvertnes uzlādes sistēmu, kurai produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā, un rīves, kurām rīvēšanas produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā. Tāpat plānots iegādāties kartupeļu padeves sistēmu uz rīvēm, kā arī kanālu sistēmu ar atbilstošām iekārtām sarīvētās masas transportam ar ūdeni, tostarp smilšu atdalīšanas ciklonu.

Līguma izpildes laiks ir 2025.gada 30.jūnijs.

Pretendentiem piedāvājumus iepirkumā ir jāiesniedz līdz 2024.gada 20.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latfood sāks jaunas kartupeļu šķirnes audzēšanu

Lelde Petrāne,29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latfood kā pamatšķirni sāks audzēt pagājušajā gadā izmēģināto kartupeļu šķirni – Lady Claire, kas tiks izmantota Ādažu čipsi produkcijas ražošanai, informēja AS Latfood Agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš.

Patlaban Ādažu čipsi ražošanai tiek atlasītas kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai.

«Nemainīgi kā līdz šim Ādažu čipsu ražošanai tiks izmantotas trīs pamata kartupeļu šķirnes – Saturna, Marlen, Lady Rosetta. Papildus šogad sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām lielās platībās tiks audzēta jaunā šķirne Lady Claire, kas pēc pagājušās sezonas piredzes solās būt labāka par esošo šķirni Saturna. Tā ir Eiropā atzīta kartupeļu šķirne, kas ir piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Lady Claire raksturo ļoti zems cukura saturs un ļoti gaiša un stabila čipsu krāsa,» stāstīja I. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielie kartupeļu audzētāji vēlas palielināt stādījumu platības, tajā pašā laikā ne visi mazie audzētāji šogad turpinās darbību, pauda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Agita Kraukle.

Tāpat viņa norādīja, ka iepriekšējais gads Eiropā kartupeļu sēklaudzētājiem bija skarbs, tādējādi augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga. Vienlaikus kartupeļu stādījumu platības lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik daudz ir pieejama sēkla.

Ņemot vērā, ka šogad augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga, daudzi kartupeļu audzētāji iztiks ar pašaudzēto sēklu, piebilda Kraukle.

Viņa arī minēja, ka lielākās sēklaudzēšanas platības ir šķirnēm "Soraya", "Paroli", "Wega". Tāpat, taču daudz mazākās platībās, joprojām audzē "Vinetu", "Lauru" un "Bellarosu", kā arī pēdējajos gados tiek izmantotas arī "Larissa", "Corinna", "Albertine", "Adorata", "Baltic Fire", "Levante" un "Paradiso" šķirnes. Audzētāji iecienījuši arī "Alouette" šķirni, kurai raksturīga ne tikai laba izturība pret lakstu puvi, bet tā arī ir arī piemērota audzēšanai mazdārziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aloja-Starkelsen palielinās bioloģiskās cietes ražošanu; audzēs arī sliekas

Nozare.lv,16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums SIA Aloja-Starkelsen turpmāk specializēsies bioloģiskās cietes ražošanā, plānojot palielināt apjomus par 50%, norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Garančs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums šovasar sāks jaunu sadarbības projektu, ar slieku starpniecību no pārstrādes atkritumiem ražojot dabīgus mēslojumus bioloģisko kartupeļu audzēšanai.

«Tradicionāli audzēto kartupeļu cietes patēriņš nepieaug, šajā nozarē Eiropā ir ļoti sīva konkurence. Tādēļ šajā tirgū vairs nepiedalīsimies. Akcentēsim bioloģiskās cietes ražošanu, pēc kuras pieprasījums strauji pieaug, un integrēti audzētu kartupeļu cietes ražošanu, ko fasēsim ierastajās zilajās Alojas cietes paciņās. Tās ir nišas, kurā turpmāk attīstīsimies,» sacīja Garančs.

Viņš norādīja, ka jau patlaban bioloģiskās cietes segmentā Aloja-Starkelsen ir otrais lielākais pasaulē pēc kāda Austrijas uzņēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru