Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2014. gadā kažokzvēru audzētavu attīstībā investējuši 13,2 miljonus eiro. Kopumā četru gadu laikā nozares paplašināšanā investēti 45,5 miljoni eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Latvijas zvēraudzētāji arvien lielāku uzmanību pievērš kvalitātei, nevis kvantitātei, vairāk līdzekļu ieguldot dzīvnieku labturībā, modernizējot zvēraudzētavu aprīkojumu un piesaistot ekspertus. Esam pirmie Eiropā sākuši ieviest starptautiski izstrādāto dzīvnieku labturības programmu "WelFur", kas ir priekšnosacījums tam, lai Latvijas zvēraudzētavu produkcija spētu ilgtermiņā konkurēt globālajā tirgū, » uzsver Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa.

Pērn nodokļos valsts budžetā samaksāti 3,5 miloni eiro, kas ir par 300 tūkstoši eiro vairāk nekā 2013. gadā. LZAA biedru apgrozījums pērn bija 17,4 milj. eiro, savukārt eksporta apjoms sasniedza 16,5 miljonus eiro. 2014.gadā tika realizētas 690 tūkstoši ūdeļu un lapsu kažokādu.

Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir vismaz 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu, kas apliecina nozīmīgo nozares pienesumu Latvijas ekonomikā, šodien Atvērto durvju dienā Iecavas novada ūdeļu fermā Baltic Devon Mink atzina Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

«Kažokzvēru audzēšana ir viena no lauksaimniecības nozarēm un eksportē 90% produkcijas. Ir iespējams palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk, jo noieta tirgus pasaulē ir un visas ādas tiek pārdotas. Svarīgi, ka nozare patērē pārtikā nederīgos produktus - vismaz 4000 tonnu gadā, kas citādi būtu par maksu jāiznīcina, turklāt dzīvnieku barībai ik gadu tiek iepirktas vismaz 3000 tonnas graudu, ko audzētājiem pārdod vietējie zemnieki,» sacīja Vilciņa.

Savukārt Baltic Devon Mink valdes loceklis Leifs Mogensens atzina, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus garantējot darba iespējas daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2013. gadā ievērojami kāpinājuši finanšu rezultātus - eksporta apjoms un apgrozījums ir divkāršojies attiecībā pret 2012. gadu, liecina šodien sniegtā informācija.

«Straujo eksporta un apgrozījuma kāpumu ir veicinājušas iepriekšējo gadu investīcijas konkurences stiprināšanā, iegādājoties mūsdienīgu aprīkojumu, barības virtuves un ādu apstrādes tehniku, kā arī pamata ganāmpulka papildināšana ar kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem. Pērn 96% mūsu produkcijas eksportējām, kas nozīmē, ka lielākajos Eiropas kažokādu izsoļu namos ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotām kažokādām un šai nozarei piemīt liels potenciāls,» skaidro LZAA valdes locekle Sandra Vilciņa.

LZAA biedru kopējais apgrozījums 2013. gadā sasniedzis 31,7 miljonus eiro, savukārt 2012. gadā tas bija 14,6 miljoni eiro, tādējādi gada laikā pieaugot par 116%. Pērn eksporta apjoms attiecībā pret 2012. gadu pieauga par 128%, sasniedzot 30,7 miljonus eiro. Eksportētās produkcijas īpatsvars pieauga par 5,5% procentiem, no 91,5% 2012. gadā pakāpjoties līdz 96,6%. Nodokļu iemaksas valsts budžetā veidoja 3,2 miljonus eiro.

Kažokzvēru audzētājs «Grobiņa» iesniedzis Kurzemes rajona tiesā maksātnespējas pieteikumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesa par «Grobiņas» maksātnespēju plāno lemt rakstveida procesā ceturtdien, 31.oktobrī.

Vienlaikus oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» minēts, ka, ņemot vērā ieilgušo krīzi kažokādu realizācijas tirgos, «Grobiņas» 2017.gada 23.novembrī tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumos prognozētās pārdošanas cenas netika sasniegtas, tādējādi «Grobiņa» 2019.gada 17.septembrī izstrādāja grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa plānā, bet, tā kā netika saņemta nepieciešamā piekrišana, šie grozījumi nebija realizējami.

Reaģējot uz attiecīgo situāciju, «Grobiņas» valde iesniegusi tiesā kompānijas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot tiesu izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, jo «Grobiņa» nespēj nokārtot šobrīd spēkā esošajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Divi tūkstoši ūdeļu un 600 lapsas, iespējams, jau gada beigās iejutīsies jaunajā mājvietā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā, tās sakārtošanai piesaistot ārzemju investīcijas, jau šā gada beigās no Somijas un Dānijas varētu tikt atvesti 2 tūkstoši ūdeļu un 600 lapsu. Šobrīd firmas Letes FURS zvērkopības speciālisti no Somijas veic apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas darbības atjaunošanai.

«Es pati, kā arī tehniskais direktors Jānis Zariņš jau daudzus gadus esam saistīti ar kažokzvēru audzēšanas biznesu. Esam tie cilvēki, kuri strādā tieši ar dzīvniekiem. Finansiālos jautājumus kārto citi,» saka menedžere Jolanta Brikovska. Viņa stāsta, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, vai Letēs būs Somijas audzētavas filiāle, jo starp esošo un bijušo firmu saimniekiem notiekot sarunas. Iespējams, tikšot piesaistītas arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Neesot notikusi arī īpašnieku maiņa. «Cik noprotams, zvērsaimniecības līdzīpašniekam Uldim Meļķisim ir cilvēks, kurš būtu gatavs visu šo firmu pārņemt. Šobrīd mēs nezinām, vai tie būs Somijas vai arī Latvijas investori,» saka menedžere. Viņa uzskata, ka Letēs ir ļoti piemēroti apstākļi šim biznesam.

Ārlavas pagasta Lubezeres zvēraudzētavā septiņu hektāru teritorijā ir īstenota pirmā fermas kārta, kuras ganāmpulku veido 6500 vaislas mātes. Tuvāko gadu laikā plānots attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku, stāsta fermas vadītājs Valdis Ernstsons.

Lubezeres zvēraudzētava darbojas kopš 2014.gada. Tajā nodarbināti vairāk nekā 30 cilvēki.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Pēdējo divu gadu griezumā eksporta apjoma kāpums gada laikā ir palielinājies par 42% no 13,5 miljoniem līdz 32 miljoniem eiro. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.