Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Luksusa zīmols Hugo Boss izlēmis pakāpeniski pārtraukt kažokādu tirdzniecību savos veikalos. Šāds lēmums pieņemts pēc pārrunām ar starptautisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienību Fur Free Alliance, teikts paziņojumā medijiem.

Saskaņā ar Hugo Boss 2014.gada ilgtspējības pārskatu, sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, zīmols vairs netirgos nekādus kažokādu izstrādājumus, tostarp trušādas.

«Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, mēs vairs neizmantosim jenotsuņu un rex trušu kažokādas. Tādējādi nevienā no Hugo Boss kolekcijām nebūs atrodamas nekāda veida dzīvnieku kažokādas. Ar to mēs izsūtām nepārprotamu signālu… Turklāt mēs jau šobrīd veiksmīgi piedāvājam «draudzīgās kažokādas» un «draudzīgās ādas izstrādājumus». Mēs tos piedāvājam, jo vēlamies iedvesmot šo un nākamās paaudzes ar jauna veida luksusu,» uzņēmuma pēdējā ilgtspējības pārskatā paziņojis Hugo Boss zīmola un radošais sporta apģērbu nodaļas direktors Bernds Kellers.

ASV Kalifornijas štatā 2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums tirgot un ražot kažokādas un preces no kažokādām.

Kalifornija ir pirmais ASV štats, kas pieņēmis šādu aizliegumu.

Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstīja likumprojektu 12.oktobrī. Jaunais likums arī aizliedz dzīvnieku izmantošanu cirkos. Izņēmumi ir kaķi, suņi un zirgi. Uz rodeo šoviem šis aizliegums neattieksies.

Kalifornijā arī turpmāk būs atļauts valkāt kažokādas, tikai tās vairs nebūs iespējams iegādāties štata teritorijā. Izņēmums būs govs ādas un veselas briežu, aitu un kazu ādas, ko joprojām varēs tirgot Kalifornijā.

Aizliegums arī neattieksies uz apģērbiem un lietām, kas tiek izmantotas reliģiskās ceremonijās, piemēram, kažokādas cepurēm, ko mēdz valkāt hasīdisma piekritēji, ziņo ASV mediji.

Pateicoties investīcijām nozares attīstībā, Latvijā tiek saražots arvien vairāk augstākās kvalitātes kažokādu, kas ir pieprasītas pasaules tirgos, informē Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa.

Helsinku starptautiskā kažokādu izsoļu nama Saga Furs dati liecina, ka 2015. gadā 66% no Helsinku izsolēs pārdotajām Latvijā saražotajām ūdeļādām bija augstas un visaugstākās kvalitātes produkcija.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kvalitātes kažokādu apjoms pieaudzis par 16%. Ļoti strauja attīstība notikusi pēdējo piecu gadu laikā, jo 2010. gadā līdzvērtīgas kvalitātes produkcija bija tikai 12% no produkcijas kopskaita.

2014. gadā Latvijas kažokzvēru saimniecību attīstībā, galvenokārt dzīvnieku labturības nodrošināšanā, investēti 13,2 miljoni eiro, bet pēdējo četru gadu laikā – 45,5 miljoni eiro.

Pērn pasaulē saražoti 81,6 miljoni ūdeļādu, no kurām visvairāk pārdotas Ķīnā, kas ir visstraujāk augošais luksusa preču tirgus pasaulē. LZAA biedri 2014. gadā pārdeva 690 tūkstošus ūdeļu un lapsu kažokādu, un kopējais eksporta apjoms sasniedza 16,5 miljonus eiro. Apgrozījums bija 17,4 miljoni eiro, bet nodokļos valsts budžetā LZAA saimniecības pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Niks Jansons un Nora Legzdiņa strādā pie interneta platformas Janson, kur tirgot izstrādājumus no kažokādām; ideālajā scenārijā tas ir autonoms bizness, kas strādā bez īpašas viņu pašu iesaistes

Šobrīd viņi piedāvā bērnu un pieaugušo bebrādas cimdus. Līdz šim jaunieši produkciju ir pārdevuši internetā, kā arī izmēģinājuši spēkus Latvijas Universitātes Inovāciju stendā t/c Riga Plaza. Tomēr Niks neslēpj, ka pagaidām apjoms ne tuvu nav tāds, kādu viņš vēlētos. Šobrīd tie ir vien 2 līdz 3% no vēlamā. «Zinām, ka internetā var pārdot, jo tas jau ir noticis, un zinām, ka var pārdot arī klātienē, taču mūsu fokuss būs internets, jo uzskatām, ka tā mūsdienās ir mums piemērotākā vide. Tagad visu var nopirkt, izmantojot telefonu, un arvien vairāk cilvēku tā iepērkas,» viņš stāsta. Niks prāto, ka preces, piemēram, kažokādas somiņas, varētu pārdot ar sociālo tīklu starpniecību, proti, ievietojot skaistas bildes Instagram un sasaistot tās ar iepirkšanās iespējām. Viņam ir doma zīmola piedāvātās lietas pozicionēt kā luksus preces. «Rīgā ir vairāki visai veiksmīgi veikali, kur tirgo kažokādas. Domāju, ka mēs internetā to varētu darīt labāk,» spriež Niks.

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Itāļu modes mākslinieks Džordžo Armani otrdien atteicies no kažokādu izmantošanas zīmola Armani turpmākajās kolekcijās.

Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, modes nams Armani lietos tikai mākslīgās kažokādas.

Ar prieku paziņoju, ka Armani Group apņēmusies izbeigt dzīvnieku kažokādu izmantošanu savās kolekcijās, teica 81 gadu vecais dizainers. Pēdējos gadus tehnoloģiskais progress devis mums labas alternatīvas, tādēļ šī cietsirdīgā prakse kļuvusi nevajadzīga.

Dzīvnieku aizsardzības organizācija Free Fur Alliance norāda, ka lielākoties audzētavās tiekot piekoptas nežēlīgas dzīvnieku nogalināšanas metodes.

Ar šo lēmumu luksusa zīmols atbild uz patērētāju augošo prasību pēc ētiskas un ilgtspējīgas modes, teikts organizācijas paziņojumā.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju (VP) pēdējā mēneša laikā pastiprinājusi apdraudēto savvaļas sugu izstrādājumu tirdzniecības kontroli un šajā periodā ir izņemtas dažādas preces, kas veidotas no Latvijā un Pasaulē aizsargātiem dzīvniekiem, informē VP.

Pārbaudēs, kas notika sadarbībā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi izņemti izstrādājumi no Āfrikas ziloņa, brūnā lāča un Eiropas ūdra kopumā 2500 eiro vērtībā. Eksperti skaidro, ka šo izstrādājumu vērtība galvenajos to patēriņa tirgos - Rietumeiropā un Āzijā - varētu pieaugt vairākas reizes.

Saistībā ar deviņu Eiropas ūdru ādu nelegālo tirdzniecību, pēc ekspertīzes veikšanas tiks lemts par kriminālprocesa ierosināšanu, savukārt pret ziloņkaula ilkņa un brūnā lāča ādas tirgoņiem uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietvedības process.

Dabas aizsardzības pārvalde un VP atgādina, ka ir aizliegta tirdzniecība ar Latvijas īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un to izstrādājumiem, kā arī aizliegts tirgot CITES konvencijas (Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām) Pirmajā, jeb stingrākās aizsardzības pielikumā iekļauto sugu dzīvniekus.

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.