Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Lai rastu jaunus mājokļa risinājumus dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA plāno vairākas sadarbības ar globāliem zīmoliem - LEGO, adidas, H&M un Byredo, paziņojis uzņēmums.

Apvienojot IKEA prasmes mājokļa uzlabošanā un citu nozaru uzņēmumu zināšanas, mērķis ir radīt jaunus un praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras cilvēki visur pasaulē: sākot ar nekārtību, ko bērni mājās rada, spēlējoties ar LEGO klucīšiem, līdz pat globālām problēmām, kā atkarība no naftas izcelsmes materiālu izmantošanas audumu ražošanā.

Kopā ar sporta preču zīmolu adidas IKEA vēlas rast jaunus un gudrus risinājumus, kas ļautu cilvēkiem – īpaši domājot par pusaudzēm un māmiņām ar maziem bērniem – piekopt aktīvu dzīvesveidu. Tiek izstrādāti produkti, kas ļaus sportot mazos mājokļos, netraucējot kaimiņus vai citus ģimenes locekļus, un kas padarīs vingrošanu jautru – īpaši iedvesmojot iesaistīt arī bērnus. Gaidāms, ka pirmie šīs sadarbības laikā radītie produkti tiks prezentēti 2021. gadā.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Maksājumu operators "Mastercard" patlaban pēta jaunus un inovatīvus biometrijas rīkus, kas nākotnē varētu tikt izmantoti norēķiniem, raksta MarketWatch.

Starp tām ir cilvēka gaita, sejas vaibsti, sirdsdarbība un vēnas. Tādējādi nākotnē cilvēks varētu iekļūt un izkļūt no sabiedriskā transporta, nepīkstinot vai neuzrādot biļeti, jo viņu pēc tā, kā viņš sper soļus, identificēs tehnoloģija.

Patlaban "Mastercard" sadarbojas ar transporta kompānijām, lai attīstītu šādu sistēmu, kas spētu autentificēt pasažierus pēc viņu gaitas.

Kompānijas pārstāvji sacījuši, ka katram cilvēkam ir sava unikālā gaita, un kompānija patlaban pēta vairākus biometriskus instrumentus, ko potenciāli varētu izmantot. "Veids, kā cilvēks tura tālruni, pie kuras auss to liek un kā ar pirkstiem pieskaras tālrunim - tas viss ir unikāls. Tādēļ mēs testējam sirdspukstus, vēnu tehnoloģiju un veidu, kā cilvēks iet, lai autentificētu konkrēto cilvēku," skaidrojis "Mastercard" eksperts Adžajs Bhalla.

Latvijā banku sektorā konsolidācija ir iespējama starp mazākā izmēra bankām, atzina "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, vienlaikus piebilstot, ka arī "Signet Bank" pēta šādas iespējas.

"Lielajām bankām tikai teorētiski ir iespējami apvienošanās darījumi. Tomēr, visdrīzāk, Konkurences padome nedotu atļauju šādai apvienošanai, jo Latvijas banku tirgū konkurence nav tik liela, ja runājam tieši par lielām bankām. Savukārt, ja runājam par mazākā izmēra bankām, tad, jā, šeit ir iespējama konsolidācija," teica Idelsons.

Tostarp viņš atzina, ka arī "Signet Bank" pēta šādas iespējas. "Arī mēs skatāmies uz šādām iespējām, jo mums ir spēcīgi akcionāri, kuriem ir pieejams brīvs kapitāls, un viņi ir pauduši interesi izskatīt interesantus piedāvājumus, kas bankai ļautu stiprināt kapitālu un bilanci," sacīja Idelsons.

Pēc viņa skaidrotā, "Signet Bank" interesē aizdevumu portfeļa iegāde.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi nokļuvis uz ietekmīgā ASV ziņu žurnāla "Time" vāka, ceturtdien paziņojot par žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura vāka varoni, pavēstīja izdevums.

Žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura centrālā tēma ir Zelenska stāvoklis situācijā "starp Putinu un Trampu".

Izdevums pēta jautājumu par to, kā bijušais komēdijas žanra mākslinieks tiek galā ar valsts galvas lomu, kad ir ticis ierauts "pasaules lielākajā politiskajā drāmā".

Izdevums pēta Zelenska darbības situācijā, kad ASV prezidentam Donaldam Trampam "Ukraingeitas" dēļ draud impīčments, kā arī Zelenska stratēģiju sarunās ar Kremli par Donbasu.

Uz "Time" ASV versijas numura vāka būs attēlots Tramps. Šīs izdevuma versijas centrālā tēma būs Trampa iespējamais impīčments.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par bijušā ASV viceprezidenta un iespējamā demokrātu 2020.gada prezidenta vēlēšanu kandidāta Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.

Pēc tekstilizstrādājumu ražotāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Grupo Karim’s" pasūtījuma itāļu arhitekta Stefano Boeri birojs izstrādājis projektu viedās meža pilsētas izveidei Kankūnas pilsētas apkaimē Meksikā.

Vide pārdomāti veidota tā, lai daba būtu pilnīgā harmonijā ar zaļajām zonām un arhitektūru. Plānots, ka zaļajā pilsētā, kur būs arī iepirkšanās rajoni, 557 hektāru platībā augs aptuveni 7,5 miljoni augu un dzīvos aptuveni 130 000 cilvēku. Ainavu arhitekti rūpīgi pārbaudījuši 400 stādāmās sugas, nodrošinot pārdomātu augu dzīves sajaukumu. Šie koki, krūmi un ziedi ne tikai apdzīvos publiskos parkus un privātos dārzus, bet arī darbosies kā zaļie jumti un fasādes, padarot pilsētu energoefektīvu.

Pilsētu ieskaus saules paneļu gredzens un lauksaimniecības lauki, ko apūdeņo kanāls, kas savienots ar zemūdens cauruli jūrā. Ūdens ir viens no galvenajiem projekta elementiem - tas tiek savākts pie pilsētas ieejas milzīgā baseinā, kur ir arī atsāļošanas tornis, un to visā apdzīvotajā vietā izplata kuģojamu kanālu sistēma.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Latvija ir maza un atvērta tautsaimniecība, kas nozīmē, ka to ne tikai ietekmē mūsu pašu vietējās problēmas, bet arī tas, kas notiek uz globālās ekonomikas skatuves.

Pēdējā laikā bilde tur kļuvusi drūmāka, un ekonomikas dati šķietami liecina, ka recesijas stadijai tuvojas vairākas lielas pasaules tautsaimniecības. Neskatoties uz vājākiem datiem, zināmu optimismu par nākotni noturējis tas, ka centrālās bankas solījušas, šķiet, par katru cenu pildīt ekonomikai neatliekamās pirmās palīdzības lomu. Tāpat bijusi cerība, ka drīzāk atrisināsies ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš. Šā mēneša pirmajā pusē šī otra vienādojuma daļa tika pamatīgi paārdīta – dienas kārtībā nupat ir jauni tarifi, kas nozīmē, ka tas metīs ēnu pār pasaules ekonomikas izaugsmi. Tiek spriests – pat gadījumā, ja kāda vienošanās formāli tiks panākta, strīdi par detaļām turpināsies. Notiekošais ietekmēs arī eksportējošo Eiropu, kur jau tā ekonomikas aktivitāti nevar uzskatīt par diez ko pārliecinošu. Tāpat dienas kārtībā kādā brīdī var būt ASV – Eiropas tirdzniecības strīds.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Ķīnā ar jauno koronavīrusu mirušo cilvēku skaits ir pieaudzis līdz 25, bet apstiprināto infekcijas gadījumu skaits palielinājies līdz 830, piektdien paziņoja valdība.

Nacionālā veselības komisija pavēstīja, ka varas iestādes arī pēta 1072 iespējamus infekcijas gadījumus.

No 830 cilvēkiem, kuru inficēšanās ir apstiprināta, 177 bija nopietnā stāvoklī, bet 34 ir "izārstēti un izrakstīti" no slimnīcām.

Par apstiprināto infekcijas gadījumu skaita un mirušo skaita palielināšanos tika paziņots dažas stundas pēc tam, kad ANO Pasaules veselības organizācija (WHO) nolēma neizsludināt globālu veselības trauksmi saistībā ar šo vīrusu.

Ķīnas varasiestādēm cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, būtiski satiksmes un sabiedriskā transporta ierobežojumi noteikti gan Hubei provinces administratīvajā centrā Uhaņas pilsētā, no kuras sāka izplatīties šis vīruss, gan vairākās citās šīs provinces pilsētās. Tie skar apmēram 20 miljonus cilvēku.

Ja pieņemts lēmums par dzīvokļa iegādi, priekšā gaidāms visai ilgs piedāvājumu aplūkošanas, izvērtēšanas un salīdzināšanas ceļš, kuram ir vērts laicīgi sagatavoties. Ir vērts procesu uzsākt ar savu nepieciešamību izvērtēšanu un arī neliela prioritāšu kontrolsaraksta sagatavošanu.

Tas noderēs, lai neaizmirstu izpētīt visus sev interesējošos faktorus un justos droši par izvēli.

- Aplūkojot mājokli nav jāsteidzas. Esiet tur vismaz 20-30 minūtes, lai pagūtu gan visu apskatīt, gan arī izjust telpas. Pieredze un atsevišķi pētījumi rāda, ka bieži vien tie, kuri īpašumu pēta ilgāk, visbiežāk to iegādājas lētāk par sākotnēji prasīto cenu. Iespējams, tas saistāms ar pamatotu iemeslu atrašanu kaulēšanās procesam, tāpat arī pārdevējs šādus interesentus uztver nopietnāk.

- Izpētiet īpašuma konstrukciju un vispārējo stāvokli arī no ārpuses. Ja pamanāmas plaisas vai kādas īpašas nolietojuma pazīmes, noteikti prasiet par to izcelsmi un vai ir plānots defektus novērst. Jāpiebilst, ka, pamanot defektus būvē, ir vērts piesaistīt kādu būvniecības pārstāvi, kurš konsultēs un varēs izstāstīt par situācijas nopietnību smalkāk.

Tele2, kas šobrīd ir viens no Latvijas iedzīvotāju iemīļotākajiem mobilajiem operatoriem, ienāca Latvijas mobilo sakaru tirgū jau 2000. gadā un tūlītēji uzsāka jaunu valsts mobilo sakaru attīstības posmu, padarot šo iepriekš elitāro jomu pieejamu daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Šodien, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, uzņēmuma mērķis ir izmantot digitālās vides priekšrocības un nodrošināt viegli pieejamu informāciju un ātru atbalstu klientiem ērtā veidā, tostarp – savā mobilajā lietotnē Mans Tele2, kas tagad lietotājiem ir pieejama arī Huawei lietotņu veikalā AppGallery.

Mobilā vide kā izaugsmes stūrakmens

Mans Tele2 mobilās lietotnes ieviešanas process noritēja vairākos posmos. Kā stāsta Tele2 digitālās attīstības vadītājs Edgars Fortiņš, pirmais bija testa posms, kura laikā galvenais uzdevums bija pārbaudīt dažādus risinājumus un pakāpeniski audzēt lietotāju skaitu. “Otrais posms faktiski sākās šogad, kad investējām 150 000 EUR lietotnes attīstībā. Mūsu mērķis ir panākt, ka nākotnē aptuveni 20% klientu pašapkalpošanos veiktu aplikācijā,” viņš piebilst.

Tele2 mērķis nav visu klientu apkalpošanu novirzīt uz interneta vidi, jo savas priekšrocības ir arī apkalpošanai klātienē. Taču faktu, ka pēdējā pusgada laikā Mans Tele2 lietotāju skaits palielinājies par aptuveni 500%, nevar neņemt vērā. “Protams, ka lietotāju skaita strauju pieaugumu ietekmēja arī pandēmija un tas, ka gandrīz divus mēnešus mūsu klientu apkalpošanas centri bija slēgti, taču varam novērot, ka arī pēc klientu centru atvēršanas mūsu lietotāji turpina aktīvi izmantot mobilo lietotni un novērtē tās sniegtās iespējas un pieejamos pakalpojumus,” komentē E. Fortiņš.

Foto: pixabay.com

Paši par savu digitālu valūtu radīšanu domā gan monetārās politikas noteicēji, gan pasaules tehnoloģiju sektora milži.

Centrālās bankas arvien aktīvāk pēta savas digitālās naudas ideju un pat veic eksperimentus. Par šādas sistēmas ieviešanu domā, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) un ASV, Ķīnas, Šveices, Zviedrijas u.c. banku institūcijas.

"Eiropieši arvien vairāk pievēršas digitālajiem risinājumiem, kā tērēt, krāt un ieguldīt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt uzticību naudai. Tas nozīmē, ka jāpārliecinās, vai eiro ir piemērots digitālajam laikmetam. Mums vajadzētu būt gataviem izdot digitālo eiro, ja radīsies tāda nepieciešamība," atklāta bijusi ECB vadītāja Kristīna Lagarda.

Uzlabotais digitālisms

Elektronisko naudu vismaz daļēji var uzskatīt par visai digitālu. Parasti elektroniski tā tiek piešķirta komercbankām. Savukārt komercbankas to elektroniski atkal aizdod mājsaimniecībām un biznesam, kā arī ļauj veikt digitālus maksājumus. Šajā pašā laikā tā reprezentē reālu fizisko naudu. Pamatā gan šādas jaunās elektroniski emitējamas uzlabotās digitālās valūtas paredz to, ka katram šādam eiro, dolāram, mārciņai vai juaņai ir savs unikāls identifikators – kods, kas attiecīgi tās emitētājam var ļaut saprast, kur konkrētajā brīdī atrodas katra konkrētā šāda valūtas vienība. Vajadzības gadījumā tas ļauj spert attiecīgos soļus un, piemēram, ātri vien bloķēt šādu digitālo maciņu.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Strauji pieaugošās svaigpiena iepirkuma cenas pārstrādātājiem liek apsvērt tālākas investīcijas ražošanas automatizācijā un jaunās iekārtās.

Tas ir saprātīgākais ilgtermiņa risinājums, kā saglabāt konkurētspēju eksporta tirgos un turpināt ražot pieprasītus nišas produktus, uzskata Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mēs pavisam nesen jau uzstādījām jaunu ražošanas līniju halumi tipa grilsiera ražošanai, taču jau tagad saprotam, ka automatizācijas līmenis uzņēmumā joprojām ir nepietiekams izmaksu kāpuma kompensēšanai. Ja vēlamies saglabāt konkurētspēju, mums, visticamāk, nāksies pārskatīt investīciju plānus un palielināt ieguldījumu apjomu,” atzīst Eģītis.

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

Proti, ražotnei ir jābūt tik efektīvai, lai uzņēmums spētu samaksāt zemnieku prasīto cenu pat tad, ja tā kļūs vēl augstāka. Globālo tendenču ietekmē iepirkuma cenas pieaug visā Eiropā, taču uzņēmēju bažīgu dara fakts, ka Latvijā kāpums ir straujāks nekā tajās valstīs, ar kuru ražotājiem “Sērenes piens” konkurē savos mērķtirgos.

Tā Latvijā pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkuma cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 45%. Martā kilograms piena maksāja 0,434 eiro, tas ir viens no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Savukārt, piemēram, Čehijā tas bija par 12,3% lētāks un kilograms maksāja 0,389 eiro, Ungārijā – par 23,93% lētāks un maksāja 0,352 eiro, bet Bulgārijā - par 14,29% lētāks un maksāja 0,382 eiro.

“Sērenes piena” valdes priekšsēdētājs norāda, ka maksa par svaigpienu ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām siera un citu produktu ražošanā, tādēļ arī no tās vislielākajā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja eksporta tirgos. Ja Premium kategorijas sieru tirgū vēl var domāt par adekvātu piecenojuma palielināšanu, tad masu produkcijas tirgū konkurence ir pārāk sīva un pārdošanas cenas celt faktiski nav iespējams.

Sērenes pienam jauni eksporta tirgi 

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus...

“Šo tendenci labi var redzēt mūsu reģionā, kur jau kādu laiku notiek stīvēšanās par to, kurš no piena pārstrādē iesaistītajiem– lauksaimnieki, ražotāji vai tirgotāji – cenu pieaugumu “paņems uz sevi”. Jo visiem ir skaidrs, ka izmaksu palielinājumu pārlikt uz patērētājiem nebūs iespējams un galaproduktu cenas nevarēs pieaug bezgalīgi,” skaidro Eģītis.

Tieši tādēļ “Sērenes piens” patlaban pēta vairākus iespējamos risinājumus, tostarp jaunu investoru piesaisti, kas uzņēmumam ļautu kļūt vēl efektīvākam, nodrošināt eksporta konkurētspēju un saglabāt līdz šim sasniegto Tālo Austrumu valstīs. Cita starpā 2022. gadā uzņēmums ir nostiprinājis pozīcijas Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kā arī uzsācis akavi siera virzīšanu Ziemeļvalstīs. Šogad plānots saražot produktus vismaz 2,5 miljonu eiro apjomā.

SIA “Sērenes piens” ir dibināts 2019.gadā ar mērķi atjaunot Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro. SIA “Sērenes piens” īpašnieks ir Andris Eģītis.

Uzņēmumu reģistra juristi sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju pēta Eiropas Savienības (ES) Tiesas pilno spriedumu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, izvērtējot, vai fakts, ka ES Tiesa konkrētu direktīvas pantu ir pasludinājusi par spēkā neesošu, prasa arī mainīt Latvijas nacionālo regulējumu patieso labuma guvēju jomā, pavēstīja Uzņēmumu reģistra pārstāvji.

Šobrīd patieso labuma guvēju atklāšana un pieejamības nodrošināšana notiek saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Latvijas nacionālo regulējumu, tas ir, tiek turpināta kā līdz šim.

Tiesa: Informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem nav publiskojama 

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

Jau ziņots, ka ES Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam varētu sasniegt 267 megavatus (MW).

To, atsaucoties uz Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, atklāj AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, piebilstot, ka vējš ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu (AER) veidiem elektroenerģijas ražošanas segmentā. Jau ziņots, ka Latvenergo tuvāko trīs gadu laikā ir iecerējis realizēt vēja parka pilotprojektu, bet ap 2025. gadu energokoncerns varētu sākt domāt arī par lielāku vēja parku izveidi. Nozares pārstāvji šo ieceri pagaidām vērtē piesardzīgi.

Gatavi ieguldīt

Racionāla VES jaudu integrācija kopējā Latvenergo ģenerācijas portfelī ir viens no konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas pamatnosacījumiem, skaidro M.Balodis, atgādinot, ka uzņēmuma īpašumā jau šobrīd ir VES Ainažos. «Šajā stacijā uzstādītā jauda ir ap vienu megavatu. Arī pilotprojekta ietvaros esam iecerējuši izbūvēt salīdzinoši nelielas stacijas ar kopējo jaudu apmēram 10MW. Šobrīd plānots, ka stacijas tiks izvietotas Kurzemē, taču tiek izskatītas arī citas teritorijas. Tāpat pašlaik veicam ieguldāmo līdzekļu aplēsi un iespējamo risku novērtēšanu. Jāatzīmē, ka liela mēroga projektos, izmantojot aprobētas un plaši pielietotas tehnoloģijas, īpatnējās ražošanas izmaksas iespējams ievērojami samazināt, taču pilotprojekta gadījumā šīs izmaksas ir lielākas, jo, neraugoties uz augstu darbības efektivitāti, atdeves rādītāji var būt zemāki. Tajā pašā laikā, realizējot šādus projektus, tiek būtiski mazināti lielu investīciju riski,» pauž M.Balodis, uzsverot, ka uzņēmums sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas: