Vai situācijai, kad darba e-pasta sarakstē kolēģis (paralēlas struktūrvienības vadītājs) ir lietojis necenzētu leksiku un personiskus apvainojumus, var būt kādas tiesiskas sekas?

Atbild Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts:

Jā, un šajā gadījumā pat nav būtiskas atšķirības, vai necenzēta leksika un personiskie apvainojumi lietoti sarakstē ar kolēģi, vai, piemēram, ar darba devēja klientu. Par šo situāciju būtu jāziņo darba devējam, kuram ir pienākums reaģēt. Pretējā gadījumā darba devējs pārkāptu Darba likuma 28. panta otrajā daļā minēto pienākumu nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, kas ietver arī darba devēja pienākumu nodrošināt uzņēmumā normālu psiholoģisko klimatu. Tā kā minētais fakts ir fiksēts e-pasta sarakstē, tad nevajadzētu būt grūtībām pierādīt, kādi apvainojumi un kad ir tikuši izteikti, kura persona tos ir izteikusi, kam tie ir adresēti. Šajā gadījumā darba devējam būtu tiesības vainīgajam darbiniekam izteikt piezīmi vai rājienu, jo ētikas un morāles normas saskarsmē ar kolēģiem un, protams, arī ar klientiem, ir jāievēro arī tad, ja šāds pienākums nav īpaši uzsvērts darbinieka darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Tāpat, iespējams, šajā gadījumā kolēģa veiktās darbības, izvērtējot visus apstākļus, varētu tikt uzskatītas par tādām, kas attaisnotu darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 3. punktu - darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu (Darba likuma 101. panta otrā daļa). Neatkarīgi no tā, vai darba devējs vēlētos darbiniekam piemērot disciplinārsodu, vai uzteikt darba līgumu, pirms tam no darbinieka jāpieprasa rakstveida paskaidrojums.

Jaunās tehnoloģijas plus sociālie tīkli, plus izpratne, ka atzinība, statuss ir viens no galvenajiem cilvēku darbības motivatoriem, ir radījis jaunu metodi – spēļošanu (gamification).

Var jau teikt, ka tas nav nekas pilnīgi jauns, jo balstās uz labi zināmām lietām: cilvēku vēlmi gūt panākumus, atzinību, iemantot statusu sociālajā grupā – no vienas puses, un uz sacensību – kurš pirmais, kurš ātrāk, kurš vairāk – no otras. Jaunums ir šo spēles elementu mērķtiecīga iekļaušana IT platformās, aplikācijās utt. Spēles elementu un tehniku izmantošana ārpus spēles vidē – arī tā mēdz teikt par šo metodi.

«Ar spēļošanu mēs vēlamies panākt, lai cilvēki dara tieši to, ko vēlamies,» saka Skots Šnārss (Scott Schnaars) kompānijas Badgeville pārstāvis Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīs. Palielināt darbinieku iesaistītību, ietekmējot viņu ikdienas uzvedību – šādi viņš definē gamification. Marta sākumā viņš viesosies Latvijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) konferencē Motivated by Happiness.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus neiesaistīties krāpnieciskos darījumos, grāmatvedības dokumentos uzrādot viltotus elektronisko kases aparātu čekus, jo par to var draudēt ne tikai administratīvā atbildība, papildu nodokļu uzrēķini, soda nauda un nokavējuma nauda, bet arī kriminālatbildība.

Lai pārliecinātos, ka iesniegtais attaisnojuma dokuments – elektronisko kases aparātu čeks nav viltots, VID aicina nodokļu maksātājus vispirms pārliecināties par čekā norādītajiem rekvizītiem, izmantojot VID Publiskojamo datu bāzi, kur var iegūt šādus datus:

- kases aparāta lietotājs;

- kases aparāta veids, marka un modelis;

- šasijas numurs;

- tehniskās pases sērija un numurs;

- kases sistēmas identifikators, reģistrācijas vieta un datums;

- kases aparāta uzstādīšanas adrese.

Ja pēc atlases kritēriju ievades parādās paziņojums: «Meklēšanas kritērijiem neatbilst neviens reģistrēts kases aparāts», tas liecina par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nav reģistrējis VID attiecīgo kases aparātu vai kases sistēmu, un, iespējams, ka šāds čeks ir viltots.

Kurš spēs pieņemt pareizos lēmumus katrā no situācijām un vairot savu bagātību, kurš ies ātrāko un riskantāko ceļu ievītu bankrota nogāzēs? Kāds esi Tu, it īpaši ja vēlies sasniegt panākumus dzīvē un naudas lietās, pārbaudi sevi spēlējot OLIGO, un atziņas no spēlēs Tev noderēs nākotnes izaicinājumos – pieņemot pareizus lēmumus!

Spēle sniedz ieskatu biznesa un finanšu darījumu pasaulē, ļauj izmantot iespējas, izbaudīt riska devu, aizņemties apdomīgi, pieņemt lēmumus par finanšu investīcijām, pirkt un pārdot īpašumus, piedalīties dabas resursu pārstrādē, iegūt izglītību un kandidēt uz labi apmaksātu darba vietu vai arī vadīt uzņēmumus, nesot atbildību par saviem lēmumiem. Un tam visam vēl cauri vijas ekonomiskie cikli ar augšupejām un krīzēm, nodokļu slogi un mafijas spiediens.

OLIGO dod iespēju izdzīvot finansiālu veiksmes stāstu (iejusties pārtikuša uzņēmēja ādā), piepildīt savus sapņus, nopelnīt pirmo miljonu, taču rīkojoties neapdomīgi var arī bankrotēt, līdz ar to, ļoti laba iespēja iepazīties ar veiksmes apdraudošiem faktoriem. OLIGO iedvesmos un motivēs spēlētājus sākt uzņēmējdarbību reālajā dzīvē.

Jūnijā, nedaudz augot gan iekšzemes finanšu, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelim, jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinājās kopējā rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums auga trešo mēnesi pēc kārtas.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1.4% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,5%. Nedaudz samazinājās vien kredīti mājokļa iegādei. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,4%, tostarp jūnijā tas kļuva pozitīvs arī kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (+0,02%), bet zem nulles (-3,3%) saglabājās vien kredītiem mājsaimniecībām.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0,8%, to gada kāpuma tempam veidojot 12,4%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 1,7% (gada pieauguma temps 7,3%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums jūnijā 18,9%).

Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.

Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?

Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?

Cherry picking gaismas virtenes ir rokām darināti, diega kupoli, kas savienoti gaismas virtenē, rada gaumīgu un mājīgu atmosfēru jebkurā interjerā. Virtenes ir viegli transformējamas – tās var lietot gan kā interjera akcentu, gan kā pieklusinātu apgaismojumu.

Veikalā – darbnīcā Baznīcas ielā 37, ir iespēja pašam izveidot savu gaismas virteni no 50 toņu krāsu paletes vai arī izveidot un pasūtīt savu personalizēto virteni kā arī uzņēmuma īpašnieču veidotās griestu lampas mājas lapā www.chepi.lv, savukārt visu novembri jau gatavu krāsu kombināciju virtenes ikviens t/p Alfa apmeklētājs virtenes varēs iegādāties Biznesa eskalatora stendā 2. stāvā.

Cherry Picking virtenes sevī ietver gaismu un krāsu sinerģiju, kuru iespējams kombinēt pēc savām sajūtām un gaumes. Krāsainu bumbiņu virtenes ir interjera dizaina elements un var novietot visdažādākajās vietās – uz gultas galvgaļa, pie aizkaru stangas, kādā dekoratīvā traukā uz galda, izmantot kā mazo naktsgaismiņu bērniem vai veidot svētku dekorācijas. Virtenes izmantojamas visu cauru gadu, turklāt bumbiņas var mainīt un virteni papildināt, tādējādi iegūstot jaunas gaismas un krāsu noskaņas.

Latvijas Gāze aicina savus akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām. Jaunais uzņēmums tiks veidots, atdalot pārvades un uzglabāšanas operācijas no Latvijas Gāzes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Katram akcionāram ir tiesības saņemt tikpat akciju jaunajā uzņēmumā, cik tam pieder Latvijas Gāzē. Akcijas iegūstamas bez maksas un akcionāri var saglabāt savā īpašumā abu uzņēmumu akcijas.

Tie akcionāri, kas rakstveidā nepieteiksies uz akcijām vai neizteiks savu pozīciju septembrī paredzētajā ārkārtas akcionāru sapulcē, zaudēs iespēju iegūt jaunā uzņēmuma akcijas vai kompensāciju.

Aicinām tos akcionārus, kas nolēmuši kļūt par jaunā uzņēmuma akcionāriem, līdz septembrim iesniegt rakstveida pieteikumus uz akcijām. Vienīgais nosacījums pieteikumu iesniedzējiem - jāsaglabā savā īpašumā Latvijas Gāzes akcijas līdz 2. septembrī paredzētās ārkārtas akcionāru sapulces dienas beigām.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Saeima 4. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz līdz 2035.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus.

Iepriekš nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņš tika noteikts līdz 2017.gada beigām, savukārt šobrīd termiņš pagarināts, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, jo ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumiem gan Rīgas un Ventspils brīvostās, gan arī Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot noteiktos atvieglojumus un piesaistīt pietiekami daudz jaunu investīciju.

Ar likuma grozījumiem arī noteiktas starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai SEZ pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma slēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt paredzētos valsts atbalsta pasākumus.

Lai arī Nacionālā attīstības plāna virsmērķis ir «ekonomikas izrāviens», tomēr realitātē novērojama stabila stagnācija, jo ne 2014. gada valsts budžeta priekšlikumi, ne kas cits neliecina par straujāku izaugsmi tuvākajos gados, vērtējot 2013. gadu, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka 2013. gadā Latvija jau trešo gadu pēc kārtas var lepoties ar straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), taču kopējais labklājības līmenis mūsu valstī ir ceturtais zemākais ES. «Savukārt, raugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, mūsu pozīcijas starptautiskajos reitingos ir vājākās pat Baltijas mērogā,» uzsvēra J. Endziņš.

Vērtējot 2013. gadu, LTRK vadītājs atzīst, ka Latvija ir nonākusi «demogrāfiskā bedrē», jo dabiskais iedzīvotāju pieaugums vēl aizvien ir ar mīnusa zīmi, bet emigrācija, arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju plūsma uz ārvalstīm, nav apturēta.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalstu uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtīta vēstule ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus.

Šis ir viens no nākamajiem soļiem, ko spēris KNAB, lai sasniegtu galveno mērķi – ēnu ekonomikas samazināšanu Latvijā.

Saskaņā ar OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām KNAB 2014.gada vasarā pārtulkoja un sagatavoja «Pretkorupcijas rokasgrāmata uzņēmējiem: Ētiskas un tiesiskas darbības nodrošināšana» latvisko versiju.

Hakeriem uzbrūkot virtuālās valūtas Bitcoin biržai Bitfinex (bāzēta Honkongā), nozagta šī valūta vismaz 65 miljonu ASV dolāru vērtībā, ziņo Bloomberg.

Bitfinex atklājusi, ka no tās platformas nozagti gandrīz 120 tūkstoši bitkoinu.

Kamēr notikušais tiek izmeklēts, Bitfinex iesaldējusi visus darījumus.

Tā ir viena no apjomīgākajām zādzībām Bitcoin vēsturē.

Bitfinex birža dibināta 2013.gadā un saskaņā ar bitcoinity.org datiem tā ir piektā lielākā Bitcoin birža pasaulē un lielākā, kas atrodas ārpus Ķīnas.

Kamēr līdz Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikušas vien dažas dienas, Sočos sāk iebraukt žurnālisti no dažādām pasaules valstīm. Reģistrējoties viesnīcu numuriņos, tiek aprakstīti gan «briesmīgie» apstākļi, gan vērsta uzmanība uz to, ka no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētām viesnīcām uzbūvētas ir tikai sešas, raksta Washington Post.

Atlikušās viesnīcas, kurās bija plānots izmitināt žurnālistus, vēl aizvien tiek būvētas. Žurnālisti ziņo, ka ūdens viesnīcu numuriņos nav dzerams. Savukārt kāds vācu fotogrāfs pauda, ka ap viesnīcām klimst suņi, un ik pa laikam pa viesnīcas numuriņiem «klīst» būvdarbu veicēji.

Piemēram, ASV televīzijas kompānija CNN Soču Olimpiādes mediju viesnīcā iepriekš pasūtīja vienpadsmit numuriņus, taču, amerikāņu žurnālistiem ierodoties Sočos, pieejama bija tikai viena istabiņa.

«Man ir piešķirta istabiņa!» savā Twitter kontā prieku pauž The Guardian Maskavas korespondents Šons Wokers (Shaun Walker). «Bez interneta un apkures, bet te vismaz ir gulta,» norādīja žurnālists. Vēlāk Š. Vokers informēja, ka viesnīcā pēc mazāk nekā vienas dienas darba salūza lifts un žurnālistam nācās izmantot kāpnes. Savukārt no kāpnēm, kas paredzētas avārijas izejai, viņam diemžēl nav izdevies nokļūt īstajā stāvā, jo durvis uz stāvu, kur atrodas viņa numuriņš, bija aizslēgtas.

Mikroblogošanas vietnes Twitter lietotāji Latvijā norāda, ka iPhone 5s līdzinās tā priekštecim, savukārt iPhone 5C modeļa dizains ir pilnīgi atšķirīgs no iPhone priekšteču izskata, savukārt citi to nodēvējuši par «pilnīgu izgāšanos». Tajā pašā laikā neviennozīmīgu attieksmi izpelnījusies pirkstu nospiedumu atpazīšanas tehnoloģija - tai ir gan kritiķi, gan piekritēji, novēroja Db.lv.

Db.lv apkopojis Twitter lietotāju atziņas par jaunajām Apple ierīcēm:

Apkopojām dažus no deputātu ierakstiem mikroblogošanas vietnē Twitter.

Ja pamanījāt vēl kādus interesantus deputātu ierakstus Twitter, ko neesam pamanījuši mēs, ierakstiet zemāk komentāru sadaļā.

Vienotība:

Nacionālā apvienība:

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

No Rīgas tirdzniecības centriem Rīga Plaza un Domina Shopping šodien tika evakuēti cilvēki, liecina ieraksti sociālajos tīklos, kā arī pašu tirdzniecības centru un aculiecinieku sniegtā informācija. Patlaban abu tirdzniecības centru darbība ir atjaunota.

Neilgi pirms pieciem dienā t/c Domina Shopping informēja, ka ir noslēgusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaude un atcelta ārkārtas situācija. Tirdzniecības centrs turpina darbu ierastā režīmā.

Iepriekš tas informēja, ka ap plkst. 14:30 tirdzniecības centrā Domina Shopping notikusi apmeklētāju un darbinieku ārkārtas evakuācija, kas saistīta ar Valsts Policijā saņemto zvanu par sprāgstvielu. Uzreiz pēc zvana saņemšanas uz tirdzniecības centru ieradās atbildīgie dienesti, lai veiktu visas nepieciešamās pārbaudes.

Savukārt Rīga Plaza informē, ka pēc operatīvo dienestu veiktajām pārbaudēm nekādi draudi netika konstatēti, un modes un izklaides centrs Rīga Plaza darbību atsāka plkst. 18.00.

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Veikalu tīkls Maxima vēl nav pievērsis uzmanību tam, vai īstenojas internetā paustais aicinājums boikotēt tā veikalus, portālam Db.lv pēc ilgas domāšanas norādīja Maxima pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš uzsvēra, ka veikali pašlaik strādā ierastā režīmā, un uzņēmums vēl nav pievērsies izpētei, vai boikots atspoguļojas realitātē.

J. Beseris vien uzsvēra visiem pašsaprotamu atziņu, ka veikalu apmeklējums dažādās vietās ir atšķirīgs.

Sociālajos tīklos iedzīvotāji publicējuši aicinājumus boikotēt Maxima veikalus.

Protesti, kas Krievijas galvaspilsētā Maskavā sākās pirmdienas rītā, kad tika nolasīts tiesas spriedums 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem, turpinājās arī vakarā. Protestētāji izgāja ielās arī Pēterburgā, vēsta pasaules mediji.

Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka vakar Maskavā miliči aizturēja vairāk nekā simts protestētājus. Savukārt dažādi ieraksti sociālajā tīklā Twitter ziņo pat par 420 arestētiem aktīvistiem. Db.lv jau informēja, ka aizturēto vidū ir arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Jau ziņots, ka protesti Maskavā un Pēterburgā sākās pēc tam, kad kļuva zināms – septiņiem 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem tika piespriests cietumsods no diviem līdz četriem gadiem. Bargākais sods – četri gadi vispārējā režīma kolonijā – piespriests Sergejam Krivovam (Сергей Кривов). Apsūdzībā teikts, ka viņš Bolotnajas laukumā sagrāba kādu policistu un atņēma viņam steku. Tāpat S. Krivovs esot iesitis kādam policijas darbiniekam.