Jaunās tehnoloģijas plus sociālie tīkli, plus izpratne, ka atzinība, statuss ir viens no galvenajiem cilvēku darbības motivatoriem, ir radījis jaunu metodi – spēļošanu (gamification).
Var jau teikt, ka tas nav nekas pilnīgi jauns, jo balstās uz labi zināmām lietām: cilvēku vēlmi gūt panākumus, atzinību, iemantot statusu sociālajā grupā – no vienas puses, un uz sacensību – kurš pirmais, kurš ātrāk, kurš vairāk – no otras. Jaunums ir šo spēles elementu mērķtiecīga iekļaušana IT platformās, aplikācijās utt. Spēles elementu un tehniku izmantošana ārpus spēles vidē – arī tā mēdz teikt par šo metodi.
«Ar spēļošanu mēs vēlamies panākt, lai cilvēki dara tieši to, ko vēlamies,» saka Skots Šnārss (Scott Schnaars) kompānijas Badgeville pārstāvis Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīs. Palielināt darbinieku iesaistītību, ietekmējot viņu ikdienas uzvedību – šādi viņš definē gamification. Marta sākumā viņš viesosies Latvijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) konferencē Motivated by Happiness.
S. Šnārss domā, ka šo metodi var lietot ikviens. «Katram ir klienti, katram ir darbinieki, un neviens nav par 100% apmierināts ar attiecībām ar klientiem un ar to, kā viņu darbinieki rīkojas. Kā mēs varam mainīt šo nozīmīgo grupu uzvedību, lai tā labāk atbilstu mana biznesa vajadzībām?» Kompānijas Badgeville un S. Šnārsa atbilde ir – ar spēles elementu palīdzību.
Pieeja – izteikt atzinību par sasniegto – labi darbojoties arī korporatīvajās mācībās – cilvēki grib gūt pozitīvu pieredzi. «Mēs strādājam ar tādām organizācijām kā Deloitte. Viņi izmanto mūsu platformu savai Līderības akadēmijai, tas ir izglītības portāls Deloitte klientiem – vadītājiem, kas apmeklē mācības, lai celtu kompetenci un statusu. Mēs redzam, ka ar spēlēšanās elementiem Līderības akadēmijas dalībnieki ir kļuvuši krietni motivētāki – viņi pabeidz uzdevumus ātrāk un iegūst augstākas atzīmes nekā agrāk.» Viņš uzsver, ka spēlēm ir jābūt ar skaidriem, visiem zināmiem nosacījumiem. Arī daļa no gamification metodes ir spēt precīzi pateikt, definēt, kāda uzvedība, rīcība tiek sagaidīta. Spēles tehnikā var ļoti precīzi izstrādāt plānu, kā sasniegt vēlamo. Līdzīgi kā skolā ir mācību saturs, kas ir sadalīts pa priekšmetiem un līmeņiem (klasēm), tā arī cita veida mācībās tas ir iespējams. S. Šnārss arī norāda, ka ar spēlēšanās elementiem daudz efektīvāk varot panākt, ka apmācībās apgūtais tiek pārnests uz ikdienu.
«Spēles elementi nedarbojas vidē, kur konteksts ir slikts,» vaicāts, kur šo pieeju nevar lietot, saka S. Šnārss un min piemēru no savas pieredzes. Kāds dzīvokļu nomas uzņēmuma vadītājs atnācis un klāstījis, ka viņa pakļautībā strādājot trīs tūkstoši darbinieku, ka viņiem nepatīk organizācijā strādāt un viņš vēloties, lai ar spēlēšanās elementiem šo darbiņu padarītu priecīgāku. Lūgumam sekojusi atbilde, ka ar spēles elementiem te nebūs līdzēts. Ja viņiem nepatīk strādāt šajā uzņēmumā, tad spēlēšanās te neko nedos.
