Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas, pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija, vietējie iedzīvotāji ir šokā.

Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas - aptuveni 60 lati mūsu naudā.

Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāk ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.

Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā. Dienas laikā iegāju kūtī nomazgāt rokas, izeju, skatos - divi vilki aiznes manu suni,» sūrojies kāds septiņdesmitgadīgs vīrs, kuram ar asarām acīs bija jānoskatās, kā mirst viņa draugs.

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja ambiciozu plānu – 10 gadu laikā desmitkāršot aitu skaitu līdz miljonam.

«Iecerētais šobrīd šķiet neizpildāms, tomēr stratēģijā izpildītie mērķi ir aktuāli joprojām,» Dienas Biznesam pauda LAAA pārstāvis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē Kaspars Kļaviņš. LAAA iecere, pirms pieciem gadiem rakstot Aitu audzēšanas attīstības stratēģiju Latvijā, bijusi patiešām ambicioza. 2013. gadā Latvijas aitkopjiem kopā bija ap 100 tūkstošiem aitu, bet stratēģija paredzēja aitu skaita palielināšanu līdz 1 miljonam, kas padarītu aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai popularizētu aitas gaļu, Latvijas Aitu audzētāju asociācija cer uz 1,47 miljonus eiro lielu Eiropas un valsts atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aitu audzēšanas attīstību par vienu no šā gada prioritātēm nosaukusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. DB jau rakstīja, ka Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) izsludinātajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu pagājušā gada nogalē saņemts viens piedāvājums, kas arī konkursā uzvarēja, piedāvājot līgumcenu 1,47 milj. eiro. Aitkopības nozari kampaņā stiprināt plecu pie pleca apņēmās uzņēmumi McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media. «No Briseles galīgo apstiprinājumu kampaņas finansējumam ceram sagaidīt pirmajā pusgadā,» norāda LAAA valdes priekšsēdētājs un aitu fermas Star Space Ogres novadā īpašnieks Arnis Ginters.

Aitkopībai Latvijā ir labas attīstības iespējas nākotnē un valstī pieaug gan aitu ganāmpulku, gan šo lauksaimniecības dzīvnieku skaits, uzskata zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Esmu gandarīta, ka Latvijā veidojas jaunas aitkopības saimniecības, arvien vairāk cilvēku nolemj nodarboties ar šo lopkopības veidu, kā rezultātā Latvijā pieaug gan aitu ganāmpulku, gan šo lauksaimniecības dzīvnieku skaits. Aitkopībai Latvijā ir labas attīstības iespējas arī nākotnē,» sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Latvijā aitas tiek audzētas gaļas iegūšanai, gaļa un dzīvnieki tiek realizēti gan uz vietas Latvijā, gan tiek eksportēti uz vairākām valstīm – Vāciju, Nīderlandi un citām. Arvien biežāk citu valstu aitkopji aitu vaislas materiālu brauc iepirkt uz Latviju.

Šodien, 5. janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvjiem. Asociācijas pārstāvji zemkopības ministri informēja, ka Latvijas aitkopības nozare turpina sekmīgi attīstīties, pateicoties Zemkopības ministrijas un Eiropas Savienības atbalstam.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Pieprasījums pēc jēra gaļas tuvākajos pāris gados pasaulē turpinās pieaugt, prognozēja Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Gūtmanis.

«Pieprasījums pēc jēra gaļas pasaulē ik gadu palielinās,» sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka šāda tendence ir vērojama pēdējos 5-10 gados, un arī tuvākajos pāris gados pieprasījums pēc jēra gaļas turpinās augt.

Viņš piebilda, ka pieprasījums pēc attiecīgā produkta pieaug arī Latvijā. «Arī pie mums cilvēki ik katru gadu arvien vairāk saprot to, ka jēra gaļa ir ļoti laba, veselīga un tai ir mazs tauku saturs. Jēra gaļa ir specifiska, bet cilvēki pie tās arvien vairāk pierod un to ēd. Tāpēc pieprasījums pēc tās aug arī pie mums,» teica Gūtmanis, atzīmējot, ka šī iemesla dēļ arī jēra gaļas cenām ir tendence ik gadu nedaudz augt.

Gūtmanis teica, ka Latvijas jēra gaļu būtu potenciāls realizēt tuvējos ārvalstu tirgos, kā piemēram, Vācijā. «Vācija pati saražo mazāk jēra gaļas nekā patērē, līdz ar to šī valsts ir tuvākā iespēja, kur mēs ļoti labi varam eksportēt savu produkciju,» viņš sacīja, taču atgādināja, ka Latvijas saimniecībām vēl ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu nepieciešamos piegādes apmērus eksporta tirgiem.

Lai nodrošinātu ne vien cieņu un respektu, bet arī pietiekošu pieejamību savu objektu pētīšanai, 79 gadus vecais vilku pētnieks Verners Froinds (Werner Freund) pusdieno kopā ar izsalkušu vilku baru, turklāt pie ēšanas tiek pirmais.

Patlaban Vernera pārvaldītajā teritorijā, kas saucas Vilku parks (Wolfspark) un atrodas Mercigā, Vācijā, dzīvo 29 vilki no sešiem dažādiem bariem, turklāt šie vilki ir dažādu sugu - no Eiropas, Sibīrijas, Kanādas, Arktikas un Mongolijas reģioniem.

Lai efektīvi varētu nodarboties ar vilku pētīšanu, Verners ir panācis, ka ir galvenais vilku barā. Tas nozīmē ne tikai to, ka pārējie vilki viņu respektē un dažkārt pret viņu izturas rotaļīgi, bet arī to, ka viņam, lai saglabātu šo statusu, pirmajam ir jāmielojas ar medījumu, jo tikai pēc tam pie ēšanas tiek klāt bara zemākās «pakāpes» vilki.

Vilkus pētnieks parasti ņem kucēnu gados no zoodārziem vai dzīvnieku audzētavām un sākotnēji pats tos baro.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Grāmatnīcā Vilki books var iegādāties grāmatas dažāda vecuma bērniem, tās tiek speciāli atlasītas un uz Latviju atceļo no dažādām Krievijas izdevniecībām

Pirms diviem gadiem grāmatnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā, izveidoja Arina Lindanena (Arina Lindanen), kura iepriekš bijusi saistīta ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Krievijā, savulaik viņa ir strādājusi par redaktori kaimiņvalsts izdevniecībā, kā arī Maskavas grāmatnīcu tīklā Bookberry.

Grāmatu veikalā Vilki books tiek organizēti grāmatu atvēršanas svētki, kuros piedalās autori no Krievijas, kā arī paši mazākie grāmatu draugi tiek pulcināti uz dažādiem tematiskiem pasākumiem, kuru laikā viņiem priekšā tiek lasīti fragmenti no dažādiem stāstiem un pasakām.

Pirms četriem gadiem Arina apprecējās ar latvieti un pārcēlās dzīvot uz Rīgu. «Kad piedzima dēls, bērnu grāmatas vedu no Maskavas čemodānā, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels piedāvājums, nav specializētu bērnu grāmatu veikalu, kuros tās būtu iedalītas pēc vecuma. Kad man apnika grāmatas vadāt, nolēmu pati izveidot savu grāmatnīcu,» stāsta Arina. Vārds vilki grāmatnīcas nosaukumā nav tikai tāpēc, ka bērniem patīk pasakas, kurās viens no galvenajiem tēliem ir pelēcis, bet tam ir tulkojums arī krievu valodā (dakšiņas). «Tā kā mans mazais izzina pasauli bilingvāli, grāmatnīcas nosaukumā vēlējos iekļaut vārdu, kuram ir nozīme gan latviešu, gan krievu valodā,» teic Arina. Vilka personāžu veikala logotipā radījis mākslinieks Anatolijs Vjalihs. «Bērniem tas patīk, un kas nav mazsvarīgi, tīk arī vecākiem, jo tieši viņi ir tie, kuri nāk uz veikalu pēc grāmatām. Šeit tās ir izkārtotas, vadoties pēc bērnu vecuma, grāmatas var viegli atrast, nav lieki jātērē laiks, piemēram, steidzīgajiem tētiem,» klāsta Vilki books īpašniece.

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta Krēsliņos uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē Mangalica šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā.

Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta Mangalica cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis ir iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim, četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.

«Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas,» stāsta G.Rikveilis.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Lai mudinātu valdību aktīvāk pievērst uzmanību pensionāriem aktuālajiem jautājumiem, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apsver iespējas rīkot plašākas protesta akcijas, sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka patlaban ir sākusies parakstu vākšana un līdz aprīlim jāvienojas par Vislatvijas pensionāru mītiņu Rīgā, jo «citu instrumentu mūsu rokās jau nav», sacīja LPF vadītājs. A. Siliņš arī piebilda, ka pensionāri varētu darīt visu, lai nevienu no šodien valdošajām partijām neievēlētu pat pašvaldību vēlēšanās.

Interesi par piedalīšanos mītiņā jau izteikušas vairākas pensionāru organizācijas, kas no vairākām teritorijām gatavas atsūtīt pat vairākus autobusus. Arī parakstu vākšana notiekot aktīvi. A. Siliņš nenosauca precīzu savākto parakstu skaitu, tomēr norādīja, ka aktivitāte esot iepriecinoša – piemēram, Ventspilī savākti vairāki tūkstoši parakstu.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Aitas nav grūti kopt, un aitu audzēšana prasa mazāk darba nekā govju vai cūku audzēšana. Lai nodarbotos ar aitkopību, sākumkapitālam nav jābūt lielam, jo nav jāpērk slaukšanas un piena dzesēšanas aparāti, kā tas ir, piemēram, ja grib sākt audzēt govis. Var sākt ar dažām aitām un saimniecību lēnām paplašināt, laikrakstam Diena stāstījis Aigars Kalniņš, kurš par Latvijas tumšgalvēm aitām Kokneses puses saimniecībā Pelavas rūpējas jau trešo gadu un saimnieko kopā ar meitu Agru.

Sākotnēji Pelavās bijis vien 200 blējēju, bet nu jau saimniecība varot lepoties ar 800 četrkājēm.

«Aitkopībai ir nākotne,» pārliecināts koknesietis un skaidrojis, ka, attīstoties ģenētiski modificēto pārtikas produktu ražotājiem, bioloģiskās saimniecības, viņaprāt, kļūs arvien populārākas un to produkcija – arvien pieprasītāka.

Kā raksta Diena, Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pēdējos gados aitkopības nozare attīstās. To apliecinot aitu skaita palielināšanās, ko pozitīvi ietekmē pieaugošais pieprasījums pēc augstvērtīgas aitas gaļas gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī dzīvu aitu eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Sākotnēji aitkopības nozare bijusi orientēta galvenokārt uz vilnas ražošanu un aitu gaļa uzskatīta par blakusprodukciju, turpretim tagad par pamatprodukciju kļuvusi tieši aitas gaļa. Turklāt ZM ir pieņēmusi lēmumu no 2015. gada ieviest īpašu atbalstu aitkopības nozarei, lai stimulētu kvalitatīvas aitas gaļas ražošanu. Tiesa gan, paredzētie atbalsta nosacījumi vēl saskaņojami ar Eiropas Komisiju, norāda laikraksts.

Trīs ceturdaļas jeb 75% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas nav lielāka par 200 latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Kopumā pensiju saņem 482 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 5% mēnesī saņem ne vairāk par 100 latiem. 17% no kopējā pensionāru skaita saņem 100-150 latu lielu pensiju. Savukart vairāk nekā pusei - 53% pensija ir no 150-200 latiem. Tikai 1,6% pensija pārsniedz 500 latus.

Kā norāda Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, vidējā pensija valstī ir 180 latu, kas ir 50% no vidējās algas. Viņš norādīja, ka daļa pensionāru varbūt vēlētos strādāt, tomēr lielai daļai no viņiem nav iespēju atrast darbu. Tādējādi tikai 8% no Latvijas iedzīvotājiem pēc 64 gadu vecuma aizvien turpina darba gaitas.

Strādājošo skaits ievērojami sarūk, savukārt pensionāru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies gandrīz par 100 tūkstošiem. Salīdzinot situāciju 2008. gadā, kad bija 465,2 tūkstoši pensionāru uz 1,076 miljoniem strādājošo, tā turpina pasliktināties. Datu par pērno gadu vēl nav, bet 2011. gada beigās Latvijā bija 481,7 tūkstoši pensionāru uz 949,3 tūkstošiem strādājošo.