Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars - pagaidām pauž diametrāli pretējus viedokļus par premjera Valda Dombrovska (JL) iepriekš solīto PVN samazināšanu tūrismam no 21 uz 10 procentiem.

E.Repše uzskata, ka, ņemot vērā FM vakar publiskotos aprēķinus PVN samazināšanai tūrismam, nodokļa samazināšana «kategoriski» nav atbalstāma, jo FM aprēķini liecina, ka tas radītu būtisku kaitējumu valsts budžetam. E.Repšes skatījumā nozares pārstāvju iepriekš teiktais, ka budžeta ieņēmumi tāpēc nesamazinātos, jo PVN likmes samazināšanu kompensētu tūristu skaita pieaugums, ir «pilnīgi safantazējumi». E.Repše uzskata, ka premjers iepriekš izsakot atbalstu šādai samazināšanai tā ir reaģējis, jo uz viņu Saeima izdarījusi «populistisku spiedienu». E.Repšes skatījumā V.Dombrovskis tagad, kad ir zināmas FM aplēses par nodokļa samazināšanas ietekmi uz budžetu, nevajadzētu atbalstīt nodokļa izmaiņas. E.Repše arī uzsvēra, ka vienošanās dokumentos ar aizdevējiem ir solījums nesamazināt nodokļus un, ja Saeima tomēr pieņemtu šādas izmaiņas, tad tās būtu pretrunā ar «vienošanās burtu un garu».

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Saeimas budžeta komisija, skatot priekšlikumu par PVN likmes samazināšanu tūrismam, otrdien to atbalstījusi un virzīs balsojumam Saeimā 1.lasījumā.

Db jau rakstīja, ka šādu priekšlikumu vairāk nekā pirms mēneša parlamentā iesniegusi LPP/LC. Koalīciju veidojošās partijas vairākās tikšanās nav spējušas vienoties par kopīgu nostāju šajā jautājumā. Atbalstu tam ir paudusi TP.

Arī otrdienas Saeimas komisijā pret PVN likmes samazināšanu tūrismam iebilda Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija (FM), tomēr to atbalsta ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš gan aicināja jautājumu atlikt, norādot, ka tas ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Latvija jau ir lūgusi aizdevējiem 400 miljonus latu novirzīt ES struktūrfondu līdzfinansējumam, tādēļ A.Kampars uzskata, ka jautājumu par PVN likmes samazinājumu aizmuguriska virzīšana apdraudētu «vēl svarīgāku vienošanos».

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji šogad spiesti samazināt cenas, īpaši dārgākie un greznākie viesu nami, kur cenas kritušās par aptuveni 40 %.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Līdz ar to nevar gaidīt, ka samazinātais PVN tūrismam ļaus cenas lauku viesu namos pazemināt vēl vairāk, atzina A. Ziemele. Tomēr lielajos sarīkojumos, piemēram, pārrobežu semināros, samazinātais nodoklis ļaujot uzvarēt konkursos pierobežas viesu namu īpašniekiem. Nesen šādu konkursu uzvarējis lauku uzņēmējs Valkas rajonā, izkonkurējot igauņu piedāvājumu.

Tomēr, neraugoties uz tūristu skaita samazināšanos Eiropā, ko ietekmējusi gan krīze, gan dabas katastrofas, lauku tūrismam esot arvien vairāk piekritēju. Piemēram, Vācijā, ar veselības uzlabošanu un atpūtu laukos saistītais tūrisms aizņem ap 30% nozarē. Latvijā, uzsvēra asociācijas vadītāja, lauku tūrismam ir liela perspektīva un tas ir arī ļoti nozīmīgs, jo ir daudzviet vienīgais uzņēmējdarbības veids, kas ļāvis izdzdīvot krīzē lauku iedzīvotājiem. Līdz ar to par lielākajām vērtībām Latvijas lauku attīstībā uzskatāmas dabas vērtības, neapbūvētas piekrastes joslas un dabiskā fauna un flora, kas pievelk ārvalstu tūristus.

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Jau kopš brīža, kad Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība izšķīrās par PVN likmju palielināšanu līdz 21%, nerimst runas, ka šāds solis ir bijis pārsteidzīgs, ekonomiski neizsvērts, turklāt būtiski mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atsevišķās nozarēs.

Šobrīd varētu šķist, ka vismaz daļas uzņēmēju kritiskie izteikumi par pārāk augsto PVN ir sasnieguši politiķu ausis. Proti, Saeimā tiek virzīts jautājums par PVN samazināšanu tūrisma nozarei līdz 10%. Nav šaubu, ka šāds solis uzlabotu tūrisma nozarē strādājošo kompāniju situāciju, tomēr notiekošais šajā jomā liek aizdomāties par to, cik atbildīgi Latvijā tiek veidota nodokļu politika.

Pēdējā laikā arvien vairāk dažādi finanšu speciālisti, kā arī politiķi izsakās par nepieciešamību reorganizēt nodokļu politiku valstī kopumā, lielāko sloga daļu pārceļot no tā saucamajiem darbaspēka nodokļiem uz pārējiem maksājumiem, tādējādi stimulējot ekonomiku. Diemžēl šajā jomā sekmes Latvijā ir aptuveni tādas pašas, kā ar strukturālajām reformām — visi runā, ka vajag, bet realitātē mēs saņemam histērisku, nepārdomātu izdevumu griešanu un nodokļu likmju celšanu. Nav redzēts kaut viens nopietns pētījums, ka PVN samazināšana tieši tūrisma nozarei varētu dot izšķiroši pozitīvu stimulu Latvijas ekonomikai kopumā. Vienkārši sakot, rodas jautājums, kāpēc gan tik aktīvi tiek lobēts jautājums par PVN samazināšanu tūrismam, nevis, piemēram, pārtikai, medicīnai, mašīnbūvei vai kam citam?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Dienās šobrīd saņemam ap 100 iesniegumu, bet vakar bija jau ap 200 iesniegumu," informēja VID vadītāja.

Jaunzeme arī atzīmēja, ka nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir viens no kopumā trim atbalsta pasākumiem, ko piedāvā VID, lai uzņēmēji spētu pārvarēt krīzi.

VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums. "Ja uzņēmums līdz šim ir bijis risku sarakstā, tad mēs šos riskus turpināsim pārbaudīt, lai negodīgie uzņēmumi nevarētu iedzīvoties uz krīzes rēķina," uzsvēra Jaunzeme.

Savukārt trešais un apjomīgākais atbalsta pasākums ir dīkstāves kompensāciju izmaksa. "Aicinu uzņēmējus sekot līdzi "Latvijas Vēstnesim", jo tuvākajā laikā tiks publicēti noteikumi un arī saraksts ar nozarēm, savukārt mums jau ir sagatavotas speciālas formas, kas būs jāaizpilda Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS)," minēja VID vadītāja.

Finanšu ministrs Einars Repše rosina noteikt 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ādas izstrādājumiem – apģērbam, apaviem u.c.

Ministrs šādu priekšlikumu iesniedzis Saeimas Budžeta komisijai, kas drīzumā PVN likumu skatīs trešajā lasījumā.

Kā ziņots, otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi šajā likumā, kas paredz PVN samazināšanu tūrismam.

E.Repše norāda, ka ādas apstrādes nozare Latvijā ir stratēģiski svarīga joma, kuras konkurētspēja Eiropas tirgū būtu jāveicina. Ministrs uzdevis saviem padotajiem veikt aprēķinus par ietekmi uz budžetu, ko radītu ādas izstrādājumu neaplikšana ar PVN.

Atbalstu šim ierosinājumam jau izteikuši mēbeļu ražotāji, amatnieki, kažokādu tirgotāji, kā arī apvienība Vēja brāļi.

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.

Koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojušās atbalstīt PVN likmes samazināšanu viesnīcām un tūrisma mītnēm, pēc koalīcijas partiju tikšanās sacīja Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

DB jau rakstīja, ka vairāk nekā pirms mēneša LPP/LC iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN likmi tūrismam no 21% līdz 10%. Līdz šim atbalstu šim ierosinājumam paudusi Tautas partija, bet vienotu nostāju valdību veidojošajām partijām neizdevās panākt.

Priekšlikums guvis deputātu atbalstu Saeimas Budžeta komisijā, skatot virzīšanai pirmajam lasījumam.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka koalīcijas partiju vienošanās paredz neakceptēt ierosinājumus attiecībā uz citām nozarēm, kas saistīti ar PVN likmes samazināšanu. «Nedrīkst radīt sniega bumbas efektu, kas raisītu nopietnu problēmu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.»

Ja Tautas partija (TP) tuvākajās dienās nesagaidīs saprātīgus risinājumus no premjera Valda Dombrovska vairākās jomās, tā sola atbalstu konkrētām iniciatīvām saskaņot ar opozīcijas partijām.

Par to liecina TP paziņojums. «Situācijā, kad valstī pieaug bezdarbs, cilvēki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, uzņēmumi bankrotē un ekonomika kopumā stagnē, Ministru prezidentam un Finanšu ministram jāspēj atrast sevī spēks atzīt, ka līdzšinējā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas politika nenes viņu solītos rezultātus. Mēģinājums risināt valdības maksātspējas problēmas uz pensionāru rēķina ir izgāzies,» tā TP.

Ienākumu avotam pensiju izmaksām jābūt reālam, un tam jābūt saistītam ar reāliem tautsaimniecības aktivizēšanas pasākumiem, norādīts paziņojumā. Mums jārīkojas tāpat kā Vācijai un citām ES dalībvalstīm, kuras izeju no krīzes nodrošina samazinot nodokļus. Jau iepriekš vairākkārt paustajai TP nostājai, ka nodokļu paaugstināšana krīzes laikā ir kļūda, kas var dārgi maksāt Latvijas ekonomikai kopumā, pēdējās dienās ir pievienojusies opozīcijā esošā LPP/LC un to bijis spiests atzīt arī finanšu ministrs Einars Repše.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvas valdība tūrismam ir samazinājusi nodokļu likmes, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

To rādot zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par nodokļu klimatu Baltijas valstīs 2011. gadā. «Diemžēl runas par kopēju nodokļu politiku Baltijā ir tikai ilūzija, kura darbos neapstiprinās, kā rezultātā lielākā zaudētāja būs Latvija,» secina advokātu biroja partneris Jānis Zelmenis.

Savu teikto viņš pamato ar to, ka Igaunijā PVN standartlikme ir 20%, Latvijā tā ir 22%, Lietuvā 21%, turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme visaugstākā ir Latvijā - 25%, Igaunijā - 21%, bet Lietuvā - 15%. «Diemžēl Valgā (zemāki PVN un IIN) preces maksās lētāk nekā Valkā, un nav jābūt finanšu ģēnijam, lai saprastu, ka Latvijas pusē esošam veikalam tikpat kā nav iespēju izkonkurēt 50 m tālākesošo Valgas tirgotāju,» uzsver J. Zelmenis. Viņš prognozē, ka daudzi cilvēki, kuri dzīvo Igaunijas pierobežā, iepirksies ziemeļu kaimiņvalstī un tādējādi stutēs tās budžeta ieņēmumus, kā arī nodarbinātību un līdzīgi rīkosies arī Lietuvas pierobežā dzīvojošie.

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvā ir samazināta PVN likme tūrismam.

Grib uzgrūst operatoriem

Valstiski pareizi būtu strādāt pie elektrisko tīklu sakārtošanas, uzsver Tele2 vadītājs Valdis Vancovičs, nevis uzlikt par pienākumu mobilo sakaru operatoriem torņos nodrošināt elektrības padevi.

Enerģētika

Eesti Energia nopērk kompāniju

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia iegādājusies 90% SIA Valkas bioenerģijas kompānija daļas.

Rakurss

Mikroblogotāju sirdis grib iekarot

Par arvien lielāku apgrūtinājumu sociālo tīklu lietotājiem kļūst spameri jeb mēstuļu izsūtītāji.

Investors

Pārejas tirgi aizvien pievilcīgi

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Lauku tūrismam šī vasara varētu būt pat vēl labāka nekā iepriekšējā, jau pērn viesu māju un tūrisma pakalpojumu piedāvātāji atzina, ka tūristu skaits bijis lielāks nekā 2009.gadā.

Intervijā Neatkarīgajai asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele lēš, ka šovasar lauku tūrisma pakalpojumus varētu izmantot par 10% līdz 15% cilvēku vairāk nekā pērn. Ar nožēlu viņa gan Neatkarīgajai atzina, ka pieaugums nav gaidāms uz ārzemju viesu rēķina.Ar nožēlu viņa atzīst, ka pieaugums gan nav gaidāms uz ārzemju viesu rēķina.

«Vietējie iedzīvotāji brīvdienas un atvaļinājumu biežāk dodas pavadīt laukos. Varbūt vairāk nekā iepriekš šogad ģimenes kooperējas, izvēlas īsākus maršrutus vai ilgstošāk dzīvo uz vietas, bet tas nav mazinājis ceļotgribēšanu,» norāda A. Ziemele. «Cilvēki, protams, daudz vairāk skaita naudu. Tajā pašā laikā tūrisma mītņu saimnieki atzīst, ka viesi ir kļuvuši jaukāki un pieklājīgāki, vairāk novērtē vietējo piedāvājumu. Krīze mūs ir padarījusi inteliģentākus un devusi lielāku spēju pamanīt dabas daudzveidību. Ja tikai ir vēlme, Latvijā ir daudz ko skatīties. Un ceru, ka šovasar to izdarīs vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados.»

Šogad oktobrī Latvijā turpināja uzlaboties nodokļu iekasēšana, pamatbudžetā iekasējot par 13% vairāk nodokļu nekā 2019.gada oktobrī, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.

Padomē piebilda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%. "Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza. Iedzīvotāji, kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu," atzina FDP.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) joprojām tiek iekasēts mazāk, nekā plāns - oktobrī iekasēts 87,1% no plānotā daudzuma. "Arī pārējo nodokļu iekasēšana ir zem plāna, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanu, kura oktobrī bija 6,6% virs plāna," norādīja padomē.

Šī gada otrajā ceturksnī Rīgas naktsmītnēs apmetušies vairāk nekā 229 tūkastoši ārvalstu viesu. Tas ir par aptuveni 41 tūkstošiem jeb 10% vairāk nekā līdz šim Rīgas tūrismam veiksmīgākajā otrajā ceturksnī 2008. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

«Līdz šim 2008. gada sekmīgie tūrisma nozares rādītāji ir bijuši atsauces punkts un mērķis, uz ko tiekties. Patlaban latiņa ir pacelta augstāk, lai šī izaugsme turpinātos,» norādīja Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča, piebilstot, ka «Rīgas tūrisma attīstībai ir ielikti labi pamati, līdz ar to svarīgākais tagad pašiem tos nesašķobīt».

Īpaši strauji palielinājies viesu skaits no Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas.

Šī gada otrajā ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs Rīgā apkalpoti par 31,3% vairāk ārvalstu viesi nekā šajā periodā pērn. Lielākais viesu skaita pieaugums reģistrēts no Krievijas – viesu skaits no austrumu kaimiņvalsts palielinājies par 96%, Zviedrijas – gandrīz par 43%, Igaunijas – par 37%, Lietuvas un Somijas – par gandrīz 32%. Turpinājies viesu skaita pieaugums no Norvēģijas – tas bieaudzis par 23% un Vācijas – par 17%, Polijas un Itālijas – par 37%, ASV – par 25% un Lielbritānijas – par 16%.

Valdība un starptautiskie aizdevēji ir runājuši par iespējām atlikt atsevišķus aizdevuma maksājumus, jo pašlaik Valsts kasē līdzekļu pietiek.

Tomēr, ja aizdevēji pārtrauks aizdevuma programmu, problēmas Latvijai radīsies tieši finanšu tirgus reakcijas dēļ, kas savukārt iespaids arī reālo ekonomiku, norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Pašlaik līdzekļu Valsts kasē ir pietiekami, tādēļ sarunās ar aizdevējiem ir runāts arī par maksājumu grafika pārskatīšanu, atliekot dažus no tiem vai arī aizdevuma daļas piesaistot, nevis kā kredītus, bet gan kā kredītlīnijas.

Atsevišķu partiju darbā arvien vairāk dominē īstermiņa motīvi un bažas par saviem zemajiem reitingiem, uzskata V.Dombrovskis. Viņš atkārtoti norādīja uz Ukrainas piemēru, kad priekšvēlēšanu laikā politiķi sāka nodarboties ar populistiskiem solījumiem. Tādēļ Starptautiskais Valūtas fonds apturēja aizdevuma programmu, kas savukārt izraisīja lielu nestabilitāti finanšu tirgos, haosu ekonomikā un pasliktināja ekonomikas attīstību.

«No publicitātes, atpazīstamības veidošanas, mārketinga viedokļa tas ir ļoti vērtīgs pasākums. Kādā brīdī tas Jūrmalai bija izdzīvošanas bizness, bet šobrīd statistika rāda, ja jau pērn tūrisma sezona Jūrmalā ir bijusi garāka, aktivitāšu piedāvājums plašāks,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs.

«Domāju, ka arī uz priekšu sezona turpinās pagarināties. No komerciālā viedokļa Jaunā viļņa svarīgums mazinās, kaut gan tas joprojām būs būtisks Jūrmalas un Rīgas uzņēmējiem. Tā galvenā vērtība ir mārketingā, kādu citādi nevarētu atļauties Krievijas televīzijā.

No ekonomikas, biznesa viedokļa tas šobrīd ir veiksmīgs, cits jautājums - cik tas ir ilgtspējīgs. Lai mazinātu riskus, svarīgi diversificēt un sabalansēt tirgus, nodrošināties ar citiem pasākumiem un piedāvājumiem, kas radītu konkurenci šim,» skaidrojis Slokenbergs.

Runājot par Krievijas tūristu skaita pieaugumu, viņš skaidrojis: «Mārketinga žargonā runājot, biznesa modelī vienmēr pastāv tā saucamā slaucamā govs, augošā zvaigzne, un šinī izpratnē, Krievija šobrīd ir kaut kas līdzīgs. Bet mums ir jāmeklē arī tirgi, kur mēs varbūt ne tik viegli gūstam panākumus, tomēr uzturam savu klātbūtni, cenšoties panākt tūrisma tirgus sabalansētību. Katram tirgum ir sava specifika. Krievijas tirgus varbūt reaģē ātrāk, Vācijas tirgus - lēnāk, bet tas arī nepazudūs vienā dienā, kā varbūt var gadīties ar Krievijas tirgu kādu politisku vai citu iemeslu dēļ. Jā, Krievijā šobrīd ar mazākiem resursiem var panākt lielāku efektu. Vācijā arī šī tendence sāk veidoties, parādās lielāka interese - lai arī neliels, tomēr vērojams vācu tūristu skaita pieaugums. Varbūt pat otrādi - mēs kaut kādā mērā varētu atslābt Krievijas virzienā un koncentrēties uz citiem tirgiem, bet mēs to nedarām. Tāpat dobe ir jāravē... Turklāt, ja komersanti jūt, ka kāds tirgus veras vaļā, viņi paši veic daudzas aktivitātes. Mums ir vairāk stratēģiska funkcija, lai tas tirgus atveras, un, kad tas notiek, uzņēmēji paši daudz izdara, un komersants ir tas, kurš var mētāt resursus vienā vai otrā virzienā. Mēs tomēr ievērojam stratēģisko līniju.»

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.