Jaunākā filma par cilvēku-sikspārni (Batman: The Dark Knight) pirmajās trijās nedēļās saglabā līderpozīcijas ASV tirgū, ziņo Los Angeles Times.

Filmas veidotāji prognozē, ka tuvāko stundu laikā kases ieņēmumi pārsniegs 400 miljonus USD. Los Angelos Times norāda, ka Batman: The Dark Knight kases ieņēmumus nespēj samazināt arī jaunākā filma par Mūmiju - The Mummy: Tomb of the Dragon Emperor.

Savācot 400 miljonus USD pirmajās trijās nedēļās filma uzstādīs vēl vienu rekordu (pirmais rekords filmai krita, kad pirmajā nedēļas nogalē tā savāca 158.4 miljonus USD). Šobrīd rekords pieder filmai Šreks 2, kas 400 miljonus USD savāca 43 dienās.

Filma Harijs Poters un Jauktasiņu princis pirmizrādes dienā ASV ieņēmis 58.2 miljonus dolāru un 45.9 miljonus dolāru visā pārējā pasaulē, ziņo Variety.

Pēc ieņēmumiem sestā «poteriādes» filma pārspējusi visas iepriekšējās Harija Potera filmas. Līdz šim rekordiste bija piektā Harija Potera cikla filma Harijs Poters un Fēniksa ordenis, kurš uz ekrāniem parādījās pirms diviem gadiem, pirmajā dienā savācot 44 milj. dolāru. Līdz ar to Harija Potera sestā filma ir ceturtajā vietā ASV un Kanādā, rēķinot pēc vienas dienas filmas ieņēmumiem.

Harijs Poters un Jauktasiņu princis uzstādījis arī jaunu nakts seansu apmeklējumu rekordu, ieņemot 22.2 milj. dolāru. Tādējādi filmas ieņēmumi pārsnieguši iepriekšējā līdera Betmena sāgas filmu Tumšais bruņinieks.

Britu un amerikāņu režisora Kristofera Nolena filma "Oppenheimer" ("Openheimers") kļuvusi pelnošāko biogrāfisko kinolenti, apsteidzot līdzšinējo rekordisti "Bohemian Rhapsody" ("Bohēmista rapsodija"), liecina jaunākās aplēses.

Kinoteātros visā pasaulē filma par "atombumbas tēvu" Robertu Openheimeru nopelnījusi 912,7 miljonus dolāru (856 miljoni eiro), savukārt "Bohēmista rapsodija" par britu rokgrupas "Queen" solistu Frediju Merkūriju - 910,8 miljonus dolāru (854,2 miljoni eiro).

"Openheimers", kas uz ekrāniem iznāca jūlijā, jau pārspējis vairākus kases rekordus. Nesen tā kļuvusi par ienesīgāko Otrā pasaules kara tematikas filmu, kā arī trešo ienesīgāko šā gada kinolenti aiz "Barbie" ("Bārbija) un "The Super Mario Bros." ("Super Mario brāļi").

Tā kļuvusi arī par režisora Nolena trešo ienesīgāko filmu aiz diviem Betmena franšīzes kinodarbiem "The Dark Knight" ("Tumšais bruņinieks") un "The Dark Knight Rises" ("Tumšais bruņinieks atgriežas").

Par Jāņa Daliņa stadionā pirms četriem gadiem izcirsto bērzu birzi Valmieras dome cirtienus tagad saņem pati - no Temīdas zobena. Jau divas tiesu instances lēmušas, ka koki izcirsti nelikumīgi, taču pašvaldība spītīgi turas pie pārliecības, ka kokiem no sporta kompleksa bijis jāpazūd, tāpēc spriedumus arvien pārsūdz. Iet līdz galam apņēmušies arī deviņi valmierieši, kuri vēlas radīt precedentu un atgādināt deputātiem, ka tik neatgriezeniskus lēmumus nedrīkst pieņemt bez apspriešanās ar sabiedrību, kuras interesēs viņiem uzdots strādāt, vēsta laikraksts Diena.

«Viens var šaut stirnas, otrs var cirst kokus, trešo - smagos kriminālprocesos apsūdzēto - nevar notiesāt. Mēs izpildīsim savu pilsoņa pienākumu, jo šī melu valsts ir apriebusies!» apņemšanos pamato Haralds Bruņinieks - viens no valmieriešiem, kuri apvienojušies biedrībā Sabiedrības iniciatīvas centrs un uztur prasību pret Valmieras pilsētas pašvaldību. Tās vadībā gan lēmuma pieņemšanas brīdī, gan pašlaik ir Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei). Savukārt tagadējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) bija vienīgais tā sasaukuma Valmieras domes deputāts, kurš koku izciršanai toreiz teica «nē». Dienai viņš skaidrojis: «Pirms tam iepazinos ar lietas materiāliem un saskatīju, ka, balsojot par, lēmums nebūs tiesisks, jo netika izieta pilna procedūra un iztrūka sabiedriskās apspriešanas.»

Latvijas ekonomika 2008. gada pēdējā ceturksnī sarukusi par 7.3%, tādējādi uzstādot dziļākās recesijas rekordu ceturksnī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tā liecina ekonomistu veiktais pētījums, raksta Bloomberg.

Kopš ekonomikas izaugsmes dati tika sākti vākt arī par ceturkšņiem (1995. gadā), Latvija pērnā gada pēdējos trīs mēnešos ir uzstādījusi absolūto rekordu.

"Latvija, tāpat kā liela daļa no šī reģiona, lūkojas bezdibenī," uzsvēris Capital Economics analītiķis Neils Šērings (Neil Shearing). Viņš arī uzsvēra, ka pirms kļūs labāk, situācija cēl krasi pasliktināsies.

10 Bloomberg aptaujātie ekonomisti norāda, ka iemesli šai lejupslīdei ir nekustamā īpašuma tirgus straujā krišana un patēriņa samazināšanās.

Db.lv jau ziņoja, ka 2008. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, bija samazinājies par 4.2%.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā notikušajās Pasaules kausa izcīņas sestā posma sacensībās bobslejā uzvaru izcīnīja Jāņa Miņina pilotētā ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi.

Latvijas ekipāža pirmo vietu ieņēma divu braucienu summā apsteidzot amerikāņa Stīvena Holkomba pilotēto ekipāžu par 0.06 sekundēm.

Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām pirmo vietu ieņem Aleksandrs Zubkovs (1 246 punkti), bet otrajā vietā ir J. Miņins (1 129 punkti).

Jānis Miņins Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā pirmā brauciena laikā sasniedza ātrumu 153.02 kilometri stundā. Līdz šim lielāko ātrumu bobsleja ekipāžas varēja sasniegt Šveicē, Sanktmoricas trasē, tomēr tur ne reizi nav ticis pārsniegts 150 kilometru stundā ātrums.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Holivudas aktieris Vils Smits ir atzīts par 2008.gada ienesīgāko aktieri, ziņo Reuters.

Tas atzīts pēc ikgadējās ASV kinoteātru īpašnieku un filmu izplatītāju aptaujas Quigley. V.Smits Holivudas vēsturē ir kļuvis par otro melnādaino aktieri pēc Sidneja Puatjē, kurš saņēmis Oskaru.

Otro vietu šajā reitingā ieņem Dzelzs vīra galvenās lomas atveidotājs Roberts Daunijs juniors, trešo - Kristians Beils par Betmena lomu filmā Tumšais bruņinieks, bet ceturto - Šia La Befs par lomu Indiāna Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts.

Tāpat arī ASV biznesa žurnāls Forbes nosaucis V.Smitu par labāk pelnošo aktieri Holivudā, viņa ienākumi sasnieguši aptuveni 80 miljonus ASV dolāru.

Jelgavniece Tatjana Fjodorova un rīdzinieks Leonīds Romanovs, kā arī rīdzinieki Patriks Zvaigzne un Kristaps Štāls uzstādījuši jaunu pasaules telefonsarunu rekordu, sarunājoties 54 stundas un 5 minūtes.

Tādējādi līdzšinējais oficiāli reģistrētais Ginesa rekords pārspēts par gandrīz 11 stundām.

Lai arī atlikušie divi dalībnieku pāri bija apņēmības pilni sarunas turpināt, saudzējot viņu veselību, tika pieņemts lēmums pārtraukt «Tele2 Pasaules sarunu rekorda» sacensības. Abi pāri ieguva 1. vietu un naudas balvu 3 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Ginesa rekordu organizācijas noteikumiem, lai pārspētu līdzšinējo rekordu, kas bija 43 stundas 8 minūtes 55 sekundes, dalībniekiem vajadzēja sarunāties par 10 minūtēm ilgāk.

11.martā pēcpusdienā ar uzņēmuma Tele2 atbalstu līdzšinējo telefonsarunas rekordu pieveica visi pieci dalībnieku pāri. Neskatoties uz to, neviens no dalībniekiem uzreiz pēc rekorda pārsniegšanas neizstājās, bet turpināja cīņu. Pakāpeniski 46. sarunas stundā pēc pašu izvēles, veselības apsvērumu vai kļūdas (sarunas pauze ilgāka par 10 sekundēm) dēļ izstājās trīs dalībnieku pāri – rīdzinieki Toms Bļodnieks (22 gadi) un Renārs Astra (21), rīdzinieces Zanda Seņkova (20) un Anete Šica (20), kā arī lietuvieši Jevgenijus Tiurinas (46) un Robert Jacek Nadtočij (48).

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Viena no Ženēvas izstādes sērijveida zvaigznēm neapšaubāmi ir jaunākās paaudzes mazās klases modelis VW Polo, kurš iespējams jau augusta sākumā nonāks tirdzniecībā arī Latvijā.

Acīm redzami, ka Volkswagen Polo ir visgaidītākais jaunums. Kopš pirmais Polo pameta konveijeru 1975. gadā, vairāk nekā 10,6 miljoni šo automobiļu ir pārdoti visā pasaulē. Ieraugot klātienē jauno VW modeli var teikt, ka Ford Fiesta, Opel Corsa, Maz2 un citiem mazās klases modeļiem pavisam drīz uzradīsies sīksts konkurents.

Jaunais Volkswagen Polo dzelžaini seko jaunajai kompānijas dizaina līnijai, ko izstrādājis slavenais Valters de Silva, attiecīgi jaunais Polo izskatās ļoti līdzīgs sestās paaudzes Golf.

Automobiļa svars ir samazināts par 2,5 %. Polo piedāvājumā ir vairāki jauni dzinēji, savukārt inovatīvā divu sajūgu pārnesumkārba DSG pirmo reizi tiek uzstādīta mazās klases automobilī.

Šodien, 20. maijā, Rīgā, Esplanādē veiksmīgi noritēja mēģinājums uzstādīt pasaules rekordu, kuru, iespējams, ievietos Ginesa rekordu grāmatā.

105 puskaili cilvēki piedalījās skrējienā ar alus kausiem rokās. Skrējiens sākās Ķīpsalā, turpinājās pār Vanšu tiltu un beidzās parkā pie Esplanādes. Skrējiena laikā 105 dalībnieki veica 245 285 soļus, pārvarēja aukstuma un ūdens barjeras, lai sasniedzot mērķi veldzētos ar kausu vēsa Cēsu Premium.

„Uzskatu, ka esam paveikuši iecerēto, jo šādu rekordu vēl neviens nav centies uzstādīt,” db.lv norāda Cēsu alus pārstāvis.

Par paredzēto pasākumu bija informētas organizācijas, kas nodarbojas ar šādu rekordu reģistrēšanu.

Alus skrējiens, kas uzskatāms par alus sezonas atklāšanu Latvijā, ne vien dod iespēju iekļūt Ginesa rekordu grāmatā - pateicoties pasākuma plašākai publikai bija iespēja iepazīties ar Cēsu alus jauno produkciju.

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Šā gada 21.maijā Rīgā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas baseinā, niršanas jeb daivinga sporta entuziasti mēģinās labot Ginesa rekordu.

Ginesa rekordu viņi mēģinās labot kategorijā «Visvairāk daiveru zem ūdens, kuri vienlaikus spēlē dambreti».

Lai uzstādītu Ginesa rekordu, saskaņojot ar Ginesu, pasūtīti un tiek izgatavoti unikāli dambretes lauciņi un kauliņi. Latvijas niršanai veltītajā mājas lapā Daivings.lv tiek veidots dalībnieku saraksts, kuri piedalīsies Ginesa rekorda uzstādīšanā. Šobrīd ir iespēja pieteikties Ginesa rekorda dalībai, taču – tikai tie, kam ir zemūdens nirēja sertifikāts un zināšanas dambretē.

Pasākuma iniciatori informē, ka nirēji vēlētos pārspēt igauņus dambretes spēlēšanā zem ūdens. Kopējais cilvēku skaits Igaunijā līdzīgā pasākumā esot bijis 52. Pasākuma rīkotāji Rīgā cer savākt ap 100 dalībnieku.

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi trīs risinājumus darbaspēka nodokļu mazināšanai, kurus piedāvās apspriešanai ministriem, nozaru ministriju ekspertiem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldību speciālistiem.

«FM ir izstrādājusi vairākus iespējamos scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, lai visefektīvāk mazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākajiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem. Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Pirmais izstrādātais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu to samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto būtu 40,1 miljons latu.

Lai ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam būtu iespēja laikus uzzināt, kāda būs viņa īpašuma kadastrālā vērtība 2009. gadā, no 2008. gada 2. oktobra Valsts zemes dienesta (VZD) interneta mājas lapā vzd.gov.lvir iespējams iepazīties ar aprēķinātajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām. Īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību var apskatīt arī jaunajā VZD datu publicēšanas portālā kadastrs.lv.

Prognozētajām kadastrālajām vērtībām ir informatīvs raksturs – tās īpašniekam parāda, kāda būtu viņa īpašuma jaunā kadastrālā vērtība, ja jaunā kadastrālo vērtību bāze būtu stājusies spēkā 2008. gada 1. jūnijā. Īpašumu jaunās kadastrālās vērtības, kam būs juridisks spēks, tiks aprēķinātas uz 2009.gada 1. janvāri. Ja laikā no 2008. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 1. janvārim īpašumu raksturojošie dati, kas tiek ņemti vērā kadastrālās vērtības aprēķinā (platība, nekustamā īpašuma lietošanas mērķis u.c.), būs mainījušies, uz 2009. gada 1. janvāri aprēķinātā īpašuma kadastrālā vērtība no prognozētās kadastrālās vērtības arī atšķirsies.

Prognozēto kadastrālo vērtību modulī dzīvokļa īpašumu kadastrālās vērtības atsevišķi nav publicētas – dzīvokļa īpašuma īpašnieks tā kadastrālo vērtību var aprēķināt, reizinot zemes vienības un būves prognozēto kadastrālo vērtību ar dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes un būves domājamo daļu.

Lielākā grāmatvežu neapmierinātība saistās ar jauno kārtību darba algas aprēķināšanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Protams, sāpīgākais, kam jau ir iziets cauri, ir algu aprēķini. To ieviešanas brīdis bija ļoti īss. Tā kā tikai februāra sākumā tika iedotas atskaišu formas, vislielākās problēmas bija ar programmu pielāgošanu darbam. Šis process notiek joprojām. Algu aprēķināšanai par janvāri patērētais laiks pieauga vismaz par 20%, jo katram cilvēkam ar roku bija jāievada neapliekamais minimums, jāpārbauda, vai likmes ir pareizi ievadītas. Tam aizgāja ļoti daudz laika,» saka Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekle un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.

Organizācijas izpilddirektore un SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere Svetlana Šemele-Baikova piekrīt, ka algu aprēķins ir kļuvis sarežģītāks. Gada sākumā lielākais slogs bija uz grāmatvedības sistēmu programmētājiem, lai viņi laikus paspētu sagatavot IT programmas un viss, kas rakstīts likumā, atspoguļotos arī grāmatvedības programmās. SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa piebilst, ka par janvāri daudzi grāmatveži algas pārrēķināja Excel, lai pārliecinātos, ka kalkulācijas ir veiktas pareizi. Rēķinot algas par februāri, viss notika raitāk un neskaidro jautājumu jau bija ievērojami mazāk. «Lielākās problēmas bieži vien ir cilvēku domāšana un nevēlēšanās neko mainīt. Jā, bija jāsaprot, ka turpmāk algas rēķināsim citādi, un jāsaprot, kā to izdarīt. Atliek tikai darīt. Čīkstēšana un žēlošanās nepalīdzēs. Ir jāmeklē iespējas, kā strādāt efektīvāk, nevis vairāk,» viņa uzskata.

Valsts zemes dienests aicina ikvienu zemes vai būvju īpašnieku, īpaši uzņēmējus, izmantot piedāvāto iespēju noskaidrot īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2009. gadam.

Šāda iespēja piedāvāta interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv un arī jaunajā Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, lai laicīgi plānotu savas finanses un nepieciešamības gadījumā ierosinātu sev piederošo īpašumu datu precizēšanu vai aktualizēšanu.

Iespēja iepazīties ar aprēķinātajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām jūsu īpašumam 2009. gadā piedāvāta kopš oktobra sākuma. Kopējais meklējumu skaits oktobrī bija 6178, bet novembrī – jau 8893.

Lai nekustamā īpašuma īpašniekam būtu iespēja laikus uzzināt, kāda būs viņa īpašuma kadastrālā vērtība 2009. gadā,

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim, informē Saeimas Preses dienestā.

Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām.

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība.

Lai pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā šodien atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.