Saplākšņa pārstrādes, mēbeļu, ceļazīmju un rotaļlietu izgatavošanas uzņēmums Troja pērn palielinājis apgrozījumu līdz 8,8 miljoniem eiro, kas par teju 11% vairāk nekā 2012. gadā, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā veidoja 951 tūkstoti eiro.

Pērn tirgus attīstībā prognozēta minimāla attīstība, tomēr stabilāka situācija bijusi «stiprākajās eirozonas valstīs», kur arī galvenokārt atrodas uzņēmuma tirgi, paudusi SIA Troja vadība. Kompānijas galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Itālija, Zviedrija, Francija, Lielbritānija, Spānija un Nīderlande.

Arī šogad uzņēmuma vadība prognozē ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājumu. Uzņēmuma vadība norāda, ka plāno to panākt, «būtiski palielinot produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru produkcijas sortimentā».

Uzņēmums Troja izgatavo saplākšņa plāksnes, mēbeles, ceļazīmes un sporta inventāru. Troja savu darbību sāka ar šūpuļzirdziņu ražošanu. Patlaban šūpuļzirdziņa ražošanas rekordapjomi uzņēmumam jau ir aiz muguras, un vidēji mēnesī tiek saražoti vairāki simti zirdziņu, taču «ziedu laikos» tika ražoti vairāki tūkstoši šo rotaļlietu. Šeit varat aplūkot Trojā ražotā šūpuļzirdziņa ražošanas procesu.

Samazināts saplākšņa pārstrādes uzņēmuma SIA Troja pamatkapitāls, liecina paziņojums Lursoft.

Pamatkapitāls samazināts, pamatojoties uz 20. jūnija dalībnieku sapulces lēmumu, dzēšot daļas, kuras iesnieguši dalībnieki. Uzņēmuma pamatkapitāls samazināts par 60 tūkstošiem latu un pēc samazināšanas tas veido 1,866 miljonus latu, sastāvot no 622 daļām.

Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī SIA Troja samazināja pamatkapitālu par 18 tūkstošiem latu līdz 1,93 miljoniem latu.

Pērn SIA Troja apgrozījums samazinājies līdz 11,9 miljoniem latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi līdz 727,99 tūkstošiem latu. Aizvadītajā gadā uzņēmumā nodarbināti 95 darbinieki.

Uzņēmums pamatā ražo saplākšņa detaļas firmām, kuras ražo produktus transporta industrijas un celtniecības iekārtu ražotājiem, eksportējot tās caur AS Latvijas Finieris un tās meitas uzņēmumiem ES un citviet pasaulē.

Investējot 130 000 eiro, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA Troja ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot vienu no šobrīd lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā.

Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde. Pēc SIA Troja sniegtās informācijas uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

Plānots, ka investīcijas atmaksāsies 8 gadu laikā.

Saules paneļu projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”. “Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Modris Krauja.

Saplākšņa pārstrādes uzņēmums SIA Troja samazinājis pamatkapitālu par 18 tūkstošiem latu līdz 1,93 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums pamatkapitālu samazinājis, dzēšot dalībnieku daļas.

Jāpiebilst, ka pērn gadā SIA Troja apgrozījums samazinājies līdz 11,9 miljoniem latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi līdz 727,99 tūkstošiem latu. Aizvadītajā gadā uzņēmumā nodarbināti 95 darbinieki.

Uzņēmums pamatā ražo saplākšņa detaļas firmām, kuras ražo produktus transporta industrijas un celtniecības iekārtu ražotājiem, eksportējot tās caur AS Latvijas Finieris un tās meitas uzņēmumiem ES un citviet pasaulē.

SIA Troja ražo arī mēbeles, rotaļlietas, ceļazīmes un skrituļslidošanas rampas, ko pārsvarā realizē Latvijā.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērnā gada sākumā rakstīja, ka SIA Troja uzsācis jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Trojas šūpuļzirdziņš jau «izvizinājis» vairākas Latvijas iedzīvotāju paaudzes, taču cīņas ar pūķiem un citi varoņdarbi šajā zirgā paveicami arī mūsdienu bērniem, turklāt arī «jātniekiem» Igaunijā, Somijā, Vācijā un Korejā. Db.lv viesojās uzņēmumā Troja, kur tiek ražota šī rotaļlieta.

Uzņēmums Troja, kas patlaban izgatavo arī mēbeles, ceļazīmes un sporta inventāru, savu darbību sāka ar šī zirdziņa ražošanu. Patlaban šūpuļzirdziņa ražošanas rekordapjomi uzņēmumam jau ir aiz muguras, un vidēji mēnesī tiek saražoti vairāki simti zirdziņu, taču «ziedu laikos» tika ražoti vairāki tūkstoši šo rotaļlietu, Db.lv stāstīja uzņēmumā. Vairāk par to, kā notiek zirdziņa ražošanas process, uzziniet, aplūkojot fotogaleriju augstāk!

Šo šūpuļzirdziņu Troja ražo aptuveni 40 gadus, un šajā laikā uzņēmums izgatavojis vairāk nekā vienu miljonu šo rotaļlietu. Laika gaitā klasiskajam zirgam pēc klientu pieprasījuma pievienojies arī Ojārs, kam vējā plīvo krēpes, kā arī citi zvēri, piemēram, lācis, vērsis, zilonis un zebra. Klasiskais zirdziņš Latvijas tirgū gan palicis nepārspēts, tam seko Ojārs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

AS "Latvijas finieris" koncerna uzņēmuma SIA "Troja" saules paneļu parka izveidē uzņēmuma rūpnīcā Salaspils novadā investēs 148 921 eiro, no kuriem 44 676 eiro veidos Attīstības finanšu institūcijas "Altum" līdzfinansējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saules elektrostacijas kopējā jauda būs ne mazāka kā 259,26 kilovatstundas pīķa stundā, kas samazinās emisijas par 19,74 tonnām CO2 gadā un ilgtermiņā samazinās elektroenerģijas izmaksas. Uzņēmums saules paneļus un strāvas invertorus plāno izvietot uz ražošanas ēkas un 80% no saražotās elektroenerģijas izmantot uzņēmuma vajadzībām.

Uzņēmuma "Troja" valdes loceklis Jānis Biķis norāda, ka projekts palīdzēs uzņēmumam sasniegt lielākas enerģijas neatkarības un ilgtspējīgākas darbības mērķi.

2023.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 35,005 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 475 289 eiro.

AS Latvijas finieris koncerna uzņēmums SIA Troja paplašināsies, atverot kokapstrādes ražotni Saulkalnē, informē uzņēmums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Ceļastilbi 1, Saulkalne. Ražošanu jaunajās telpās plānots sākt šā gada maijā. Investīciju apmēru jaunajā ražotnē kompānijā solīja atklāt vēlāk.

SIA Troja apgrozījums 2018.gadā sasniedza 26 miljonus eiro, saražojot vairāk nekā 30 000 kubikmetru gatavās produkcijas.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir bērza saplākšņa apstrāde un piezāģēšana, kā arī šūpuļzirdziņu, biroja mēbeļu, akustisko paneļu un ceļa zīmju ražošana.

98% gatavās produkcijas tiek eksportēts uz Rietumeiropas valstīm. Jaunā kokapstrādes ražotne Saulkalnē ar ēku platību vairāk nekā 5000 kvadrātmetru pievienojas esošajai Trojas ražotnei un birojam Rīgā.

Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā 160 darbinieku.

Agrāk veikto investīciju dēļ koksnes plātņu ražotāji savu neto apgrozījumu palielinājuši par vairāk nekā 10 milj. eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Kopumā asociācijas uzņēmumu neto apgrozījums šogad pieaudzis par 4,3% jeb 13,3 milj. eiro salīdzinājumā ar analogu periodu 2013. gadā. Eksporta ienākumi šogad palielinājušies par 7 milj. eiro jeb 2,9%. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora An- dra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji a/s Latvijas finieris – par 7,17 milj. eiro, SIA Troja – par 1,57 milj. eiro un SIA Verems – par 0,56 milj. eiro, kā arī kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA Kronospan Riga (agrāk SIA Bolderaja Ltd) – par 0,78 milj. eiro. Lielu kāpumu uzrāda arī skujkoku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražotājs SIA Timberex Group ar 3,62 milj. eiro. «Plātņu ražotāju neto apgrozījuma pieaugums nepārsteidz, jo šajās ražotnēs iepriekš veiktas būtiskas investīcijas augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanā, kā arī konkurētspējas paaugstināšanā,» situāciju vērtē A. Plezers.

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Bērza saplākšņa ražotājs AS "Latvijas finieris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 58 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Ķīlas ņēmējs ir Eiropas Investīciju banka, bet kā parādnieks komercķīlas līgumā reģistrēts "Latvijas finiera" meitasuzņēmums SIA "Verems".

"Lursoft" vēsta, ka "Latvijas finieris" ir ieķīlājis rūpnīcā "Lignums" esošās izejvielas, pamatmateriālus un palīgmateriālus, kā arī gatavos ražojumus un preces pārdošanai. Ieķīlāti arī komercķīlas devējam piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, kas atrodas un turpmāk atradīsies "Lignums" rūpnīcā.

Šobrīd "Latvijas finierim" ir reģistrētas četras aktīvas komercķīlas.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" apgrozījums 2023.gadā varētu būt pārsniedzis 400 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, salīdzinot ar 2022.gadu, gan arī straujais patēriņa cenu kāpums.

"Kopumā agresorvalstu īstenotais brutālais karš Ukrainā 2022.gadā būtiski ietekmēja visa veida resursu cenas, un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā 2023.gadā. Tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos ir sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību," atzīmēja Ciems.

Vienlaikus viņš pauda ticību uzņēmuma spējām pielāgoties ārējām izmaiņām, kas ļāvis ar pārliecību sākt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju programmu.

Ciems stāstīja, ka pērn jaunās tehnoloģijās, produktu un ražošanas procesu attīstībā ieguldīti 52 miljoni eiro, bet šogad plānoto investīciju apmērs ir 78 miljoni eiro.

AS "Latvijas finieris" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 404,8 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga līdz 55,6 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, gan straujais patēriņa cenu kāpums, skaidrots "Latvijas finiera" Ilgtspējas pārskatā.

Tajā arī minēts, ka Krievijas īstenotais brutālais karš Ukrainā turpināja būtiski ietekmēt visa veida resursu cenas un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā, tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos vērtējama kā sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību.

Koncerna EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2023.gadā bija 78,1 miljons eiro pretstatā 55,5 miljoniem eiro 2022.gadā.

80,5% no saražotajiem bērza saplākšņa produktiem ir nonākuši pie industriālajiem klientiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Ārvalstu noieta tirgi joprojām ir galvenais dzinējspēks koksnes izstrādājumu ražotāju ienākumu pieaugumam, kas ļauj pārspēt iepriekšējo gadu neto apgrozījuma rekordus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no asociācijas Latvijas koks apkopotajiem datiem par saimniecisko darbību 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadā iespēto. Kopumā pērn asociācijā ietilpstošie uzņēmumi savu neto apgrozījumu salīdzinājumā ar aizpērno gadu ir spējuši palielināt par 14,63 milj. eiro jeb 3,5%, sasniedzot 427,6 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kurā lauvas tiesa pienākas diviem plātņu ražotājiem – a/s Latvijas finieris un SIA Kronospan Riga. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora Andra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji a/s Latvijas finieris (par 6,25 milj. eiro), SIA Troja (par 2,03 milj. eiro) un SIA Verems (par 0,56 milj. eiro). Lielu kāpumu uzrāda arī skujkoku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražotājs SIA Timberex Group ar 6,34 milj. eiro.

AS "Latvijas finieris" tuvākajās dienās Turcijai plāno nosūtīt bērza saplākšņu produktu ziedojumu 50 000 eiro vērtībā, informē uzņēmums.

"Latvijas finieris" ziedos galvenokārt bērza saplāksni, ko var izmantot gan zemestrīces seku likvidēšanas darbos, gan pagaidu patvēruma vietu būvniecībā.

Palīdzība zemestrīces skartajiem reģioniem tiek organizēta un koordinēta sadarbībā ar uzņēmuma tirdzniecības un produktu attīstības uzņēmumu Turcijā "Riga Wood Orman Ürünleri" un tā vadītāju Beihanu Ačaru.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro.

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, informēja AS "Latvijas finieris" pārstāvji.

Uzņēmums bija viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai, un "Latvijas finieris", tāpat kā citi ES bāzēti uzņēmumi, asociācijas un "Woodstock" konsorcijs izmeklēšanas gaitā sadarbosies ar EK.

2021.gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt 2022.gadā EK piemēroja sankcijas pret Krieviju, liedzot dažādām Krievijā ražotām produktu grupām, tostarp bērza saplāksnim, nonākt tirdzniecībā ES.

"Latvijas finiera" pārstāvji uzsver, ka ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju.

Pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma izvērtēšanas Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess saistībā ar SIA Ceturtā planēta un SIA Troja Immobilien maksātnespējas procesiem.

Kā informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, ceturtdien lietā uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti minēto kapitālsabiedrību maksātnespējas procesā - par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikumā. Kriminālprocess nav uzsākts pret konkrētu personu.

Uzsāktais kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas priekšniekam izmeklēšanas piekritības noteikšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Daiņa Bergmaņa iesniegumu, Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par Danske Bank iespējamo dokumentu viltošanu maksātnespējas procesa laikā, informē D. Bergmanis.

Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijas kopsapulcē, kas no šodienas līdz 21.jūnijam norisināsies Rīgā, tiks diskutēts par Ziemeļaustrumeiropas reģiona lomu saplākšņa ražošanā, liecina AS "Latvijas finieris" tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja gūt ieskatu nozares aktualitātēs un tendencēs, kā arī apmeklēt "Latvijas Finiera" kokaudzētavu "Zābaki" un iepazīties ar jaunākajām investīcijām audzētavas paplašināšanā.

Pasākumā piedalīsies delegāti no 100 uzņēmumiem un 16 valstīm.

Jau ziņots, ka "Latvijas finiera" apgrozījums 2022.gadā bija 351,25 miljoni eiro, kas ir par 38,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās 2,5 reizes un bija 29,7 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 134 465 271 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild autosporta projekta LMT Autosporta Akadēmija (SIA Baltic Motorsport promotion) vadītājs un dibinātājs Dainars Dambergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savas dzīves iepriekšējo laiku esmu bijis saistīts ar autosportu. No 18 gadu vecuma līdz 2010.gadam esmu piedalījies vairāk nekā 200 dažādās autosporta sacensībās, īpaši autorallijā. Pamatā esmu braucis par stūrmani kopā ar vairākiem pilotiem: Vilni Žimantu; Uģi Vītolu; Aivaru Laipnieku; Krišjāni Cauni un Ivaru Cauni. Visvairāk sacensību kopā aizvadīts ar Uldi Sesku, piedaloties arī dažādos ārzemju kausos un čempionātos. Padomju laikos tika izpildīti PSRS sporta meistara kritēriji.