Ir pāragri paziņot par to, ka finanšu krīze ir beigusies, tāpēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas atbalsta pasākumi pagaidām paliks spēkā. Tā paziņojis ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean Claude Trishet), raksta AFP.

Ar šādu paziņojumu ECB prezidents nāca klajā dienu pēc tam, kad banka atstāja eiro procentu likmi nemainīgu, proti, 1.0% apmērā. Ž. K. Trišē sīkāk izklāstīja ECB 3. septembrī pausto viedokli par to, ka lielajam ekonomisko aktivitāšu kritumam pienācis gals.

Ž. K. Trišē sacīja, ka ir «pāragri paziņot par to, ka krīze ir beigusies», taču piebilda arī, ka finanšu institūcijām pienācis laiks sākt nostāties pašām uz savām kājām.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, tirgus dalībnieki vēlas zināt, kad ECB izbeigs atbalsta programmas. Uz to Ž. K. Trišē norādīja, ka banka izbeigs atbalsta programmas, tad kad situācija normalizēsies un nebūs vairs pamata šo pasākumu organizēšanai.

Ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei sekojošajā preses konferencē Eiropas monetārās politikas noteicēji savu retoriku izteikti nemainīja – esot novērojama ekonomikas atgūšanās, tomēr tā būšot nevienmērīga un priekšā vēl daudz neskaidrību.

ECB prezidents arī piezīmēja, ka ECB politiku neiespaidos kādas atsevišķas valsts ekonomiskā situācija (mērķēts uz Grieķiju). Politiku noteikšot eiro zonas ekonomikas kopaina. Žans Klods Trišē arī attiecinās komentēt Grieķijas kredītreitingu un, atbildot uz jautājumu, vai kāda no dalībvalstīm varētu pamest eiro zonu, izteicās, ka nekomentēšot šādas absurdas hipotēzes.

Trišē kungs solīja turpināt nodrošināt palīdzību finanšu sektoram, tomēr tikšot ņemta vērā situācijas uzlabošanās, izvairoties no traucējumiem tirgū, kas varētu rasties ja nestandarta ekonomikas stimulēšanas pasākumi tirgū būšot pārāk ilgi. ECB padome turpināšot pakāpeniski pārtraukt ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumus, kas nebūšot nepieciešami tādos pašos apmēros kā pagātnē.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods-Trišē (Jean Claude-Trichet) cīnās, lai pārliecinātu investorus , ka eiro reģionu nedrīkst sodīt par Grieķijas budžeta problēmām, raksta Bloomberg.

Saistībā ar Grieķijas centieniem ierobežot rekordaugsto deficītu Ž. Klods-Trišē sacījis, ka 16 valstu eirozonas ekonomika ir spēcīga un tās budžeta deficīts šogad, iespējams, būs mazāks nekā ASV un Japānā. Taču viņa izteikumi nav mazinājuši bažas par Spānijas un Portugāles ekonomiku nākotni, kā arī novērsuši eiro vērtības samazināšanos pret ASV dolāru.

«Trišē nepārliecināja mani,» sacījis Skotijas Ignis Asset Management pārstāvis Stjuarts Tomsons (Stuart Thomson), piebilstot: «Kur, viņaprāt, Grieķijas, Spānijas un Portugāles ekonomikas būs pēc trīs gadiem? Viņu taupības pasākumi negatīvi ietekmēs eirozonu kopumā.»

Bloomberg norāda, ka Ž. Klods-Trišē, investoriem apšaubot Grieķijas spēju samazināt tās deficītu no 12.7% no iekšzemes kopprodukta līdz Eiropas Savienības 3% limitam, arī bijis spiests atvairīt jautājumus par eiro izdzīvošanu. Izplatoties bažām par Spānijas un Portugāles pieaugošo parādu slogu, Ž. Klods-Trišē centīšoties uzsvērt vajadzēbu pēc fiskālās piesardzības.

Banku sistēmas krīzei un ekonomikas recesijai vienai otru barojot, eiro zonas finanšu sistēma ir nonākusi zem lielas spriedzes un riskē nonākt lejupslīdes spirālē. Tā uzskata Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Žans-Klods Trišē.

"Kas ir kļuvis aizvien skaidrāks kopš krīzes pieņemšanās spēkā septembra vidū, ir tas, ka spriedze finanšu sektorā līst pāri malām un pil arī reālajā ekonomikā," sacījis Ž. K. Trišē, piebilstot, ka tas ir iekustinājis negatīva rakstura atgriezenisku procesu, raksta Telegraph.

ECB prezidents norāda, ka banka uz savas ādas izjūt pazīmes par "pilnībā attīstītu kredītu krīzi", jo bankas pārstājušas aizdevumu izsniegšanu pat spējīgajiem aizņēmējiem.

Pasaules ekonomikas veselība varētu uzlaboties pēc gada, uzskata Eiropas Centrālā banka (ECB). Līdz tam laikam pacientam stoiciski jācīnās ar smagu saslimšanu. Turklāt ārstētāji jau izrakstījuši kaudzi zāļu, kurām, pareizi lietotām, būtu jāveicina atveseļošanās, raksta interfax.ru, atsaucoties uz ECB vadītāju Žanu Klodu Trišē.

2009. gadā Trišē prognozē ekonomisko aktivitāšu palēnināšanos un centrālo banku aktīvu darbību ekonomikas atveseļošanā.

Eiropas ekonomika iegājusi recesijā pirmo reizi desmit gadu laikā, un nav līdzējusi ne Eiropas CB bāzes likmju pazemināšana līdz minimumam – 2.5 % gadā, ne daudzmiljardu valstu programmas ekonomikas stimulēšanai. Bet bezdarbs pieaudzis līdz maksimālajam līmenim divu gadu laikā. Bankas joprojām, par spīti minimālajai likmei, nevēlas aizdot viena otrai naudu.

Analītiķi gaida, ka ECB pazeminās likmi vēl par 50 procentpunktiem – līdz 2 % gadā, un tas var notikt jau janvārī. ASV federālo rezervju sistēma jau pazeminājusi bāzes likmi līdz 0.25 % gadā. Jaunievēlētais ASV prezidents Baraks Obama kongresam apstiprināšanai iesniedzis ekonomikas atveseļošanas programmu, kas varētu maksāt 775 miljardus ASV dolāru un paredz radīt trīs miljonus darbavietu, iekļaujot arī nodokļu samazināšanu un iguldījumus infrastruktūrā ASV.

Neraugoties uz pieaugošo pierādījumu skaitu, ka pasaules ekonomika sāk izkļūt no dziļākās recesijas kopš Lielās depresijas, tā varētu saskarties ar «ļoti bedrainu ceļu priekšā», sacījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet), ziņo Bloomberg.

Bloomberg norāda, ka situācija Eiropas ekonomikā pašlaik ir labāka nekā ECB iepriekš paredzēja, par ko liecina, piemēram, Francijas un Vācijas neparedzētā izkļūšana no recesijas gada otrajā ceturksnī.

ECB prezidents aizstāvējis ECB pret kritiku, ka tā darbojusies pārāk lēni, salīdzīnot ar ASV un citām centrālajām bankām.

Ž. K. Trišē arī informējis, ka ECB esot «uzticama» stratēģija laikam, kad krīze būs izgaisusi.

Šodien notiekošajā Eiropas Centrālās bankas sēdē, Eiropas vadošie monetārās politikas noteicēji lēma eiro bāzes likmi atstāt nemainīgu un turpināt tirgus atbalsta pasākumus. Zemāk neliels ieskats ECB prezidenta Žana Kloda Trišē pēcsēdes komentāros.

Grieķija

ECB valde atbalsta Grieķijas valdības pieņemtos vidēja termiņa mērķus. Tagad mēs gaidīsim un esam pārliecināti, ka Grieķijas valdība pieņems visus vajadzīgos lēmumu, lai sasniegtu mērķi (sakārtot valsts finanses). Šajā sakarā lēmumi, kas tika pieņemti šonedēļ par naftas produktu taksāciju, algu iesaldēšanu publiskajā sektorā un pensiju reforma ir soļi pareizajā virzienā.

Eiro ieviešana Igaunijā

Mums ir kritēriji, kuri ir jāizpilda un būs jāizpilda ne tikai uz pārbaudes brīdi (tad kad ieviesīs eiro), bet arī, tā, lai tie būtu noturīgi ilgtermiņā. Tas ECB valdei ir pilnīgi nepieciešams un vienmēr ir bijis nepieciešams, proti, ka iestāšanās kritēriji tiek izpildīti un ir noturīgi ilgtermiņā.

Gada inflācija eirozonā jūlijā samazinājusies līdz mīnus 0.6%, salīdzinoši pagājušā gada jūlijā inflācija eirozonā bija 0.1%, liecina Eurostat dati.

Wall Street Journal raksta, ka šāds deflācijas rādītājs ir lielākais kopš 1996. gada, kad Eurostat sāka apkopot datus.

Eiropas centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē. (Foto: REUTERS/SCANPIX) Eiropas centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) norādīja, ka vēl pāris mēnešu eirozonā saglabāsies deflācija, bet gada beigās varētu atsākties cenu pieaugums. «Kad pasaules ekonomika atkal sāks uzņemt apgriezienus, centrālajām bankām būs jādomā par krīzes izejas stratēģijām, kas ļaus ekonomikām atgriezties uz stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes ceļa,» norādīja Ž. K. Trišē

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Finansiālā situācija dažās Eiropas valstīs pašreiz ir tik slikta, ka tirgus varētu zaudēt ticību tām, intervijā franču avīzei Le Monde paziņojis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē. Konkrētas valstis gan Trišē neminēja.

«Pašreiz vairākas Eiropas valstis ir labvēlīgākā situācijā, jo to iepriekšējās valdības bija gudras un apdomīgas, kamēr citas (valstis) ir tuvu tam, lai zaudētu uzticību sev. Tas var negatīvi iespaidot ekonomikas atveseļošanās procesus,» tā Ž. K. Trišē.

Par eiro pašreizējām likmēm Trišē kungs klāstīja, ka tās esot tirgum atbilstošos līmeņos. Svarīgi ekonomikai pašreiz esot tas, lai ASV valdība paustu atbalstu stiprākam ASV dolāram (vairākas Eiropas amatpersonas jau paudušas sašutumu par eiro cenas atrašanos 1.50 ASV dolāru atzīmes tuvumā, kas sadārdzina eiro zonas eksportu).

Eiropas galvenais baņķieris klāstīja, ka eiro zonas atveseļošanās notiekot saskaņā ar plānu (pagājušas nedēļas provizoriskie trešā ceturkšņa eiro zonas IKP rādītāji, atklāj, ka reģiona ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinot ar otro ceturksni palielinājusies par 0.4 %). «Tomēr neskaidrību līmenis joprojām palicis augsts, īpaši par nākamā gada izaugsmi. Mēs vēl nevaram paziņot par uzvaru,» tā ECB prezidents.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta iekarojusi pasauli ar mīlestību pret kartēm, padomju mantojumu un tehnoloģijām.

Sākumā mēs gribējām būt labāki nekā kādreiz Padomju Savienībā, tad gribējām būt labāki nekā Lietuvā un Igaunijā, pēc tam – labākie pasaulē, saka SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta (Jāņa sēta) galvenais redaktors Jānis Turlajs un piebilst, ka patlaban Jāņa sēta ir viens no labākajiem kartogrāfijas uzņēmumiem pasaulē. Jāņa sēta ir starptautiski pazīstams uzņēmums un eksportē apmēram uz 20 pasaules valstīm. Stabili izkonkurētas ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, uz kurām dodas uzņēmuma eksporta lielākā daļa, ļaujot Jāņa sētai kļūt par vadošo karšu izdevēju Baltijā. «Vismaz kaut kas mums ir labāks nekā kaimiņiem,» saka J. Turlajs. Turklāt arī krīze Jāņa sētai nav izsitusi pamatu zem kājām – uzņēmums turpina strādāt ar peļņu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Centrālā banka savā šodienas sanāksmē (ECB) samazināja eiro bāzes likmi par 50 bāzes procentpunktiem līdz 2%.

Lielākā daļa tirgus dalībnieku šādu likmes samazinājumu bija gaidījuši (lai gan pēdējā laika vājie eiro zonas ekonomikas dati dažiem lika domāt, ka varētu būt gaidāms pat krasāks likmes samazinājums).

Eiro bāzes likmes pazemināšana nozīmē, ka gaidāmi lētāki procentu maksājumi par eiro kredītiem, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Eiro bāzes procentu likme atgriezusies līmeņos, kuri bija kredīta buma sākšanās laikā. Protams, resursu izmaksas vairs nav tādas, kādas tās bija pirms trim četriem gadiem, tādēļ jaunie kredīti ir dārgāki nekā pirms šiem pašiem trim četriem gadiem. Jau izsniegtajiem kredītiem, protams, izmaksas kopš pagājušā gada rudens samazinās un vēl kādu brīdi turpinās samazināties. A. Lāriņš piebilst, ka pašreiz procentu likmju riska pārvaldīšanas instrumenti kļūst arvien lētāki un uzņēmumiem ar fiksētiem ieņēmumiem vajadzētu domāt arī par kredīta izdevumu fiksēšanu. Piemēram, pat arī piecu gadu procentu likme pēc četru gadu pārtraukuma atkal lūkojas nokļūt zem 3 % atzīmes.Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai Bulgārija spētu stabilizēt savu ekonomiku un izrauties no aizvien dziļākās recesijas skavām, tai nepieciešams Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums.

Šādu viedokli paudis Bulgārijas galvaspilsētas mērs Boiko Borisovs, kas kandidē 5.jūlija parlamenta vēlēšanās un cer kļūt par valsts premjerministru, vēsta Bloomberg.

Tomēr Bulgārijas centrālā banka un premjerministrs Sergejs Staņiševs līdz šim noraidījuši visus aicinājumus pēc palīdzības vērsties pie ārvalstu aizdevējiem.

«Ar SVF ir nepieciešams parakstīt vienošanos nekavējoties, jo tikai tā var garantēt valsts finansiālo stabilitāti,» uzskata B. Borisovs.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē, pirms nedēļas viesojoties Bulgārijas galvaspilsētā, atzina, ka šī valsts vismaz pagaidām krīzē cietusi salīdzinoši maz. Bulgārijas IKP gada pirmajā ceturksnī sarucis par 3.5 %, kamēr kaimiņos esošās Rumānijas IKP saruka par 6.2 %, bet Ungārijas – par 6.7 %. Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši uzmundrinošajiem ekonomikas rādītājiem, Ž. K. Trišē atgādinājis, ka Bulgārijai cītīgi jāturpina darbs pie uzsāktajām reformām.

Amerikas valūtas pārliecinošas pozīcijas ir ļoti svarīgas, norādījis Eiropas centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē.

Eiropas Parlamenta finanšu komitejas sēdē Ž.K.Trišē izteicās, ka situācija pasaules ekonomikā prasa stipra dolāra saglabāšanu finanšu tirgos, ziņo Vedomosti. Pasaules finanšu tirgi uz ECB vadītāja izteikumiem reaģēja ar eiro kursa kritumu pret dolāru par 0.46 %. Tomēr eksperti atzīst, ka nevar izslēgt turpmāko dolāra kursa kritumu, jo dolāra kurss pret eiro kopš februāra ir krities par 15 %.

Ž.K.Trišē arī paziņoja, ka, kaut arī Eiropas Savienības ekonomika «demonstrē stabilizācijas pazīmes», runāt par izeju no krīzes ir pāragri. «Tādām runām vēl nav pienācis laiks, tāpat kā vēl nav laiks pārtraukt valstu programmas ekonomikas atbalstam,» izteicās bankas vadītājs.

Eiropas Centrālā banka ECB ir mudinājusi Latvijas valdībai pārdomāt plānu par Latvijas Centrālās bankas peļņas iepludināšanu Valsts kasē, lai tādējādi palīdzētu atjaunot valsts finanšu sistēmu.ECB brīdina Latviju par tās plāniem «iesūkt» Latvijas bankas peļņu

Latvijas valdība plāno palielināt summu, kas tai ieplūst no Latvijas Centrālās bankas peļņas, no pašreizējiem 15% līdz 50%.

ECB brīdina, ka šāds solis var smagi iedragāt Latvijas Centrālās bankas neatkarību un iztukšot tās rezerves, kuras paredzētas kā «finansiālais drošības tīkls» valsts nedrošajām bankām.

ECB brīdina, ka šāds plāns - novirzīt Latvijas Centrālās bankas peļņu, varētu atstāt to dziļā finanšu krīzē, jo parādi būtu lielāki nekā bankas aktīvi.