Ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei sekojošajā preses konferencē Eiropas monetārās politikas noteicēji savu retoriku izteikti nemainīja – esot novērojama ekonomikas atgūšanās, tomēr tā būšot nevienmērīga un priekšā vēl daudz neskaidrību.

ECB prezidents arī piezīmēja, ka ECB politiku neiespaidos kādas atsevišķas valsts ekonomiskā situācija (mērķēts uz Grieķiju). Politiku noteikšot eiro zonas ekonomikas kopaina. Žans Klods Trišē arī attiecinās komentēt Grieķijas kredītreitingu un, atbildot uz jautājumu, vai kāda no dalībvalstīm varētu pamest eiro zonu, izteicās, ka nekomentēšot šādas absurdas hipotēzes.

Trišē kungs solīja turpināt nodrošināt palīdzību finanšu sektoram, tomēr tikšot ņemta vērā situācijas uzlabošanās, izvairoties no traucējumiem tirgū, kas varētu rasties ja nestandarta ekonomikas stimulēšanas pasākumi tirgū būšot pārāk ilgi. ECB padome turpināšot pakāpeniski pārtraukt ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumus, kas nebūšot nepieciešami tādos pašos apmēros kā pagātnē.

Šodien notiekošajā Eiropas Centrālās bankas sēdē, Eiropas vadošie monetārās politikas noteicēji lēma eiro bāzes likmi atstāt nemainīgu un turpināt tirgus atbalsta pasākumus. Zemāk neliels ieskats ECB prezidenta Žana Kloda Trišē pēcsēdes komentāros.

Grieķija

ECB valde atbalsta Grieķijas valdības pieņemtos vidēja termiņa mērķus. Tagad mēs gaidīsim un esam pārliecināti, ka Grieķijas valdība pieņems visus vajadzīgos lēmumu, lai sasniegtu mērķi (sakārtot valsts finanses). Šajā sakarā lēmumi, kas tika pieņemti šonedēļ par naftas produktu taksāciju, algu iesaldēšanu publiskajā sektorā un pensiju reforma ir soļi pareizajā virzienā.

Eiro ieviešana Igaunijā

Mums ir kritēriji, kuri ir jāizpilda un būs jāizpilda ne tikai uz pārbaudes brīdi (tad kad ieviesīs eiro), bet arī, tā, lai tie būtu noturīgi ilgtermiņā. Tas ECB valdei ir pilnīgi nepieciešams un vienmēr ir bijis nepieciešams, proti, ka iestāšanās kritēriji tiek izpildīti un ir noturīgi ilgtermiņā.

Finansiālā situācija dažās Eiropas valstīs pašreiz ir tik slikta, ka tirgus varētu zaudēt ticību tām, intervijā franču avīzei Le Monde paziņojis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē. Konkrētas valstis gan Trišē neminēja.

«Pašreiz vairākas Eiropas valstis ir labvēlīgākā situācijā, jo to iepriekšējās valdības bija gudras un apdomīgas, kamēr citas (valstis) ir tuvu tam, lai zaudētu uzticību sev. Tas var negatīvi iespaidot ekonomikas atveseļošanās procesus,» tā Ž. K. Trišē.

Par eiro pašreizējām likmēm Trišē kungs klāstīja, ka tās esot tirgum atbilstošos līmeņos. Svarīgi ekonomikai pašreiz esot tas, lai ASV valdība paustu atbalstu stiprākam ASV dolāram (vairākas Eiropas amatpersonas jau paudušas sašutumu par eiro cenas atrašanos 1.50 ASV dolāru atzīmes tuvumā, kas sadārdzina eiro zonas eksportu).

Eiropas galvenais baņķieris klāstīja, ka eiro zonas atveseļošanās notiekot saskaņā ar plānu (pagājušas nedēļas provizoriskie trešā ceturkšņa eiro zonas IKP rādītāji, atklāj, ka reģiona ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinot ar otro ceturksni palielinājusies par 0.4 %). «Tomēr neskaidrību līmenis joprojām palicis augsts, īpaši par nākamā gada izaugsmi. Mēs vēl nevaram paziņot par uzvaru,» tā ECB prezidents.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) devusi signālu, ka tā plāno saglabāt procentu likmes rekordzemā līmenī vēl kādu laiku, jo ekonomika no recesijas atgūstas pakāpeniski un inflācijas spiediens joprojām ir relatīvi zems, ziņo Bloomberg.

«Pārvaldes padome paredz, ka eirozonas ekonomikā 2010.gadā būs vērojama mērena izaugsme, atzīstot, ka atlabšanas process, visticamāk, būs nevienmērīgs un ka perspektīvas joprojām ir neskaidras,» savā ikmēneša biļetenā norādījusi Frankfurtē bāzētā ECB. Tas sasaucas ar ECB prezidenta Žana Kloda Trišē (Jean-Claude Trichet) sacīto 14.janvārī.

ECB pagājušajā nedēļā saglabāja savu bāzes likmi 1% apmērā un Ž. K. Trišē sacīja, ka banka turpinās likviditātes atbalstu banku sistēmai.

«Grieķijai ir jāpanāk kārtība valsts finansēs. Eiropas līmenī šī problēma tiek uztverta ļoti nopietni. Mēs domājam, ka Grieķijai ir jādisciplīnē,» tā piektdien paziņojis Eiropas Centrālās bankas (ECB) loceklis Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny).

Tikmēr runas par eirozonas nestabilitāti un pat iespējamu krahu esot absurdas.

E. Novotnijs arī piebilda, ka pašreizējās valūtu kursu kustības ir pieņemamas un par pašreizējo krītošo eiro cenu tas neuztraucas. Eiro/dolāra kurss esot «normālos» līmeņos un par daļu kursa kritienu esot atbildīgas spekulācijas. Šodien eiro cena paslīdēja zem 1.37 ASV dolāru atzīmes, kas ir pēdējo astoņu mēnešu zemākā minētā kursa attiecība, tā Reuters.

Jāpiebilst, ka vakar notika ECB ikmēneša sanāksme. Pēc tās sekojošajā preses konferencē ECB šefs Žans Klods Trišē gan uz jautājumiem par Grieķiju atbildēja izvairīgi. Attiecībā pret budžeta deficīta jautājumu Trišē kungs norādīja, ka pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm vidējais budžeta deficīts eirozonā būšot aptuveni 6 %, kamēr citās industriāli attīstītajās valstīs tas būs lielāks – ASV un Japānā, piemēram, vairāk kā 10 % no IKP.

Eiro valūtas reģions vairs nekad savā pulkā nepieņems valstis, kuru finanšu dati ir neprecīzi, kā tas bijis Grieķijas gadījumā. Tā intervijā žurnālam Focus norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods-Trišē (Jean Claude-Trichet).

«Vairs nekad mēs nepieņemsim budžeta rādītājus, kas neatspoguļo faktisko situāciju,» sacījis Ž. K. Trišē.

Viņš arī norāda, ka Grieķija, kuras budžeta deficīts sasniedzis teju 13% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), nav ievērojusi reģiona «Stabilitātes un izaugsmes paktu», kas aicina eirozonas valstis savu budžeta deficītu turēt robežās līdz 3% no IKP.

«Grieķijai un citām eirozonas valstīm ir jādara viss, lai sakārtotu savas valsts finanses,» tā ECB prezidents.

Jau ziņots, ka Grieķija pēdējā laikā pārdzīvo kritiku gan no Eiropas Savienības, gan finanšu tirgiem, gan reitingu aģentūrām pēc tam, kad valsts atklāja, kad tās budžeta deficīts sasniegs 12.7 % no IKP (lai gan tam būtu jābūt aptuveni 3 %).

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Daži fiskālās stimulēšanas pasākumi vairs nav vajadzīgi tādā apmērā, kādā tie bija krīzes degpunktā, paziņojis Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet).

Viņš sacījis, ka visi pasākumi, kas rada «draudus cenu stabilitātes sasniegšanai ir jāatceļ nekavējoties un nepārprotami».

Eirozona no recesijas izkļuva šā gada trešajā ceturksnī. Tās gada inflācijas līmenis pašlaik ir 0.5%.

Jūnijā eirozonas inflācija pirmo reizi kļuva negatīva, samazinoties līdz -0.1%. Lielākā pazeminošā ietekme bija enerģijas un degvielas cenām.

Savukārt 2008.gada jūlijā tā uzkāpa līdz 4.1%, ko veicināja rekordaugstās naftas cenas tajā laikā.

Ž. K. Trišē paudis viedokli, ka ir pāragri paziņot - krīze ir beigusies, jo eirozonas izkļūšanas no krīzes pamatā ir ievērojamie atbalsta pasākumi.

Viņš arī izteicies par baņķieru prēmijām, norādot, ka peļņa būtu jāizmanto, pirmkārt, kapitāla un rezervju veidošanai nevis dividendēm un nepamatotām kompensācijām.

Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks atcelt dažus ekonomikas atbalstīšanas pasākumus, vēsta BBC.

Banka likvidēs dažus no tās lētajiem īstermiņa aizdevumiem, kas bija paredzēti, lai palielinātu tirgos pieejamo naudas daudzumu un iedrošinātu bankas aizdot.

ECB prezidents Žans Klods Trišē teicis, ka viņš lūdzis bankām «darīt savu darbu. Mēs esam palīdzējuši tām daudz.»

ING vecākais ekonomists Karstens Brzeski BBC sacījis: «Rāma izeja ir sākusies. Šodienas ziņa bankām bija pilnīgi skaidra: dariet savu mājasdarbu, bezmaksas uzpildes tuvojas beigām.»

Ž. K. Trišē norādījis, ka 12 mēnešu kredītu piedāvājums decembrī būs pēdējais un sešu mēnešu piedāvājums beigsies martā.

«Situācijas uzlabošanās finanšu tirgos liecina, ka ne visi mūsu likviditātes pasākumi ir vajadzīgi tādā pašā mērā kā iepriekš,» viņš sacījis.

Finanšu institūcijām jāuzlabo sava riska vadība pēc tam, ka kredītu krīze ir iedzinusi ekonomiku lielākajā recesijā pēdējo 60 gadu laikā, pasaules centrālo banku vadītājiem sacījis Eiropas centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē.

«Mums ir jāpanāk, ka tirgus dalībnieki un finanšu institūcijas ievērojami uzlabo savu riska vadību,» viņš sacījis pēc Pasaules ekonomikas sanāksmes Bāzelē.

Politikas veidotāji ir nobažījušies par pārmērīgo riska uzņemšanos, kura noveda pie kredītu krīzes, raksta Bloomberg. Centrālās bankas ir samazinājušas bāzes likmes līdz rekordzemiem līmeņiem un iepludinājušas tirgos naudu, lai cīnītos ar finanšu krīzi un atdzīvinātu kreditēšanu. Ž. Klods Trišē sacījis, ka pasaules ekonomika ir atveseļošanās stadijā.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Parex banka cer «slikto» bankas daļu pārdot līdz marta beigām un strādāt ar peļņu, intervijā laikrakstam Dienas bizness pastāstīja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

Cik investoru izrādījuši interesi?

Parex gadījumā investoru būs vairāk nekā vienas rokas pirksti. Kad tiks izveidots fonds, sagatavots biznesa plāns, tad aktīvi meklēsim investorus. Šobrīd, nemeklējot investorus, ir jau pieteikušies. Pie nosacījuma, ka valsts apstiprinās budžetu un nebūs lieli pārsteigumi, ir visas izredzes piesaistīt investorus fondam nākamā gada 1. cet.

Fondu plānots pārdot?

Vai arī bankai investoru varētu piesaistīt 1. ceturksnī?

Neizslēdzu, ka varētu būt piedāvājumi līdzīgā laika posmā. Svarīgi pabeigt reorganizāciju, jo tad būs skaidrs, ko varam sniegt. Tā kā finanšu investori ātrāk reaģē, tad fondā investori varētu ienākt ātrāk. Pircēji šobrīd ir labākā stāvoklī nekā pirms pusgada. Visām bankām, kas saņēma valsts atbalstu, bija aizliegts pirkt citas bankas. Tagad vairākas bankas tiek vaļā no atbalsta.

Lai gan neveiksmīgas ir daudzu nozīmīgu īpašumu izsoles, Rīgas dome atsakās tikai no sabiedrības sašutumu izraisījušā lēmuma par Lucavsalas pārdošanu

Par ne to labāko atzītais pērnās vasaras Rīgas domes lēmums izsolīt lielu daļu Lucavsalas – zemes īpašumus 103 ha platībā – teju kā atcelts. Pašvaldības speciālisti atsaucas uz likumu Par pašvaldībām, kurā noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, var rosināt atcelt lēmumu par tā nodošanu atsavināšanai. Jāatgādina, ka Lucavsalas zemes izsoles sākumcena bija noteikta gandrīz 26,6 milj. eiro apmērā, pērnruden rīkotajā izsolē neviens pretendents nepieteicās un tā tika atzīta par nenotikušu. «Līdz ar to netika sasniegts izvirzītais mērķis par Lucavsalas kompleksu attīstību, pārdodot nekustamos īpašumus,» tagad skaidro Rīgas domes speciālisti.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Eiropas Komisija (EK) nepilnības Eiropas fondu naudas izmantošanā Latvijā var izmantot, lai nākamajos Eiropas budžeta plānošanas periodos samazinātu atbalstu mūsu valstij, šorīt Latvijas Televīzijā brīdināja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Sudraba atzina, ka līdzekļu izmaksu apturēšanai Latvijai bija savi iemesli, turklāt nākotnē nepilnības var tikt izmantotas par ieganstu citiem lēmumiem. Tagad Latvijas amatpersonām būs jāpacenšas pārliecināt Eiropas lēmumu pieņēmējus par pretējo, proti, ka Latvija spēj efektīvi izmantot Eiropas naudu.

Valsts kontroles (VK) vadītāja uzsvēra, ka EK lēmums ir būtisks brīdinājums Latvijai, ka ir jāveic uzlabojumi, atgādinot, ka VK vēl pirms EK tikusi norādījusi uz nepilnībā ES fondu apguvē, kur nereti jaušami centieni galvenais naudu apgūt, neskatoties uz efektivitāti.

Kā ziņots, EK uz laiku ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai. Pēc EK sniegtās informācijas, šāds lēmums pieņemts ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās «Uzņēmējdarbība un inovācijas» un «Infrastruktūra un pakalpojumi», bet drīzumā gaidāms, ka tiks apturēta līdzekļu atmaksa arī ES fondu darbības programmā «Cilvēkresursi un nodarbinātība».

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF "pelēkajā sarakstā" jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara," atzina Rožkalns.

Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.

"Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu," sacīja jaunais LIAA vadītājs.

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Deviņas organizācijas, tostarp ārvalstu tirdzniecības palātas, diasporas organizācijas un industrijas asociācijas, kuras pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu investorus, uzņēmējus un profesionāļus gan Latvijā, gan ārvalstīs, aicina valdību nekavējoties atrisināt jautājumu par nodokļu sloga līdzsvarošanu, lai novērstu ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm individuālajiem investoriem.

Laikā, kad Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē, ir jālikvidē visi iespējamie šķēršļi, kas mazina tās starptautisko konkurētspēju. Ar kopīgu aicinājumu organizācijas vērsušās pie Ministru prezidenta, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā norāda organizāciju pārstāvji, 2018.gada nodokļu reformas rezultātā jaunais nodokļu režīms ir radījis nelabvēlīgās sekas tiem individuālajiem investoriem, kuri dzīvo ārvalstīs vai Latvijā, bet kuriem vienlaicīgi ir jāmaksā nodokļi arī citās jurisdikcijās. Rezultātā peļņa no veiktajām investīcijām tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas spēju piesaistīt jaunas un saglabāt esošās investīcijas salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām mūsu reģionā.

Bijušie iekšlietu ministri pieļauj, ka viens no fotoradaru projekta klupšanas akmeņiem varētu būt neveiksmīgi sastādītais līgums starp valsti un privāto partneri. Par tālāko projekta nākotni vienota skatījuma viņiem nav, bet lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināta, ka valstij radarus vajadzētu atpirkt, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pati Iekšlietu ministrija joprojām neko nekomentē, uzsverot, ka jāgaida līdz 28. septembrim, kad savus priekšlikumus solījies iesniegt fotoradaru ražotājs Vitronic, atgādina laikraksts.

Bijušie eksministri, slavējot projekta ieceri, atzinuši, ka diemžēl tā ieviešana sabojājusi labo domu un līdz ar to arī sabiedrības attieksmi. «Nu nevajadzēja pret šo ieceri būt tik naidīgai attieksmei. Šāda prakse taču pastāv arī citās valstīs,» savu izbrīnu paudusi Linda Abu Meri (Mūrniece). Mareks Segliņš, nežēlojot izteiksmīgus vārdus – «projekts ir izgāzts, sabojāts, nejēdzīgs», tāpat kā pārējie aptaujātie nav varējis īsti paskaidrot, kāpēc tas tā noticis. Acīmredzot vaina esot valstij neizdevīgajos līguma noteikumos, kā arī neveiksmīgā privātā partnera izvēlē.