Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Kopš jaunā gada 1. janvāra Launkalnes ciemā ir slēgts vienīgais pārtikas un rūpniecības preču veikals. Uzrunātie ciema ļaudis nožēlo, ka zudusi iespēja uz vietas nopirkt pirmās nepieciešamības preces: maizi, pienu, sāli, cukuru, miltus. Vīri skumst pēc savas zudušās «paradīzes», kad ar veikalā nopirkto alus pudeli varēja pasēdēt ārpusē domubiedru pulciņā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Veikala īpašnieces, vietējās firmas SIA Taiva valdes priekšsēdētāja Dzidra Plūme gan ievērojusi, ka tagad pārsvarā raud tie cilvēki, kuri iepirkties brauca uz Smilteni.

Launkalnieši pārsvarā iepirkušies Smiltenē, kas atrodas aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā, bet ciema veikalā ienākuši vien pēc tādām precēm, ko bija aizmirsuši iegādāties pilsētā. Rezultātā uzņēmuma Taiva izdevumi pārsnieguši ieņēmumus.

Šogad apritētu 23 gadi, kopš SIA Taiva Launkalnē atvēra savu veikalu. «Vilkām līdz pēdējam, taču apgrozījums bija tik mazs, ka beigās mēs būtībā bijām butaforija, nevis veikals,» atzīst Dz. Plūme. Ciema iedzīvotāja Rudīte Šaudiņa gan sarunā ar Ziemeļlatviju teic, ka viņa Taivas veikalā būtu iepirkusies biežāk, ja tur varētu norēķināties ar maksājumu kartēm, taču tas nebija iespējams. Cilvēki brauc izņemt skaidru naudu no bankomāta uz Smilteni un pie viena iepērkas pilsētas veikalos, vai arī norēķinās tur ar karti un sapērkas pārtiku vairākām dienām.

Vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors "Taaleri Energia", sabiedriskajā apspriešanā informēja SIA "WPR2" pārstāvis Mārtiņš Neibergs.

Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.

Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad uzstādījis jau 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās vietās Latvijā.

“Tele2” 5G pārklājums paplašināts Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Salacgrīvā, Saldū, Siguldā un Tukumā, kā arī pirmās 5G stacijas uzstādītas Bērvircavā, Bēnē, Kapsēdē, Kroņaucē, Ķekavā, Launkalnē, Madonā, Namiķos Rūjienā un Vilcē. Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau 64 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīst “Tele2”, šobrīd liela vērība tiek pievērsta 5G pārklājuma nodrošināšanai pēc iespējas plašākā valsts teritorijā, jo tas ļauj uzlabot tīkla kapacitāti un apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta.

“5G tehnoloģija pakāpeniski ieņem arvien nozīmīgāku lomu mobilo sakaru ikdienā un šī gada laikā tā noteikti kļūs jau par pilntiesīgu spēlētāju mobilo sakaru nodrošināšanā Latvijā. Par to liecina arī datu patēriņa pieaugums tieši 5G tīklā, kas pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies par vairāk nekā 75%. Šobrīd jau vairāk nekā 65 000 mūsu klientu ikdienā lieto 5G tehnoloģiju un to skaits pēdējo trīs mēnešu laikā ir dubultojies,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.