Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Stiga RM investīciju projektam Jaunu ražošanas iekārtu iegāde, rekonstrukcija un jaunu ražošanas/noliktavas ēku būvniecība, labiekārtošana ražošanas paplašināšanai un jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ieviešana ražošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus palielināt nelaminētā bērza saplākšņa ražošanas jaudu un izveidot jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ražotni. Kopumā SIA Stiga RM investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 11,465 milj. Eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 2 866 250 eiro apmērā.

«UIN atlaide ir burkāns valsts rokās mērķtiecīgu un ilgtermiņa investīciju veicināšanai, kas ļauj uzņēmējiem veidot jaunus uzņēmumus, stiprināt savu konkurētspēju, attīstītu jaunus, ienesīgākus produktus un pakalpojumus, paplašināt eksporta iespējas un veidot priekšnoteikumus jaunu darba vietu izveidei, kā arī nodarbināto algu kāpumam,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIABroceni Pellets investīciju projekta Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadāīstenošanai, informē EM.

SIA Broceni Pellets ir viens no Graanul Invest grupas uzņēmumiem un jaunās rūpnīcas izveide ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā SIA Broceni Pellets investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 21,6 milj. eiro apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA Broceni Pellets būs tiesības piemērot UIN atlaidi 5,4 milj. eiro apmērā. Investīciju projekta plānotais īstenošanas ilgums ir 20 mēneši.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērtējams kā būtisks investīciju stimuls Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija (FM) neiebilst pret tā piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam, to izvērtējot valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par vairāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti

Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērsts uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un netieši arī pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi, kur katru gadu fiskālā ietekme svārstās no 15 līdz 25 miljoniem latu, kas ir ņemta vērā UIN ieņēmumu bāzes prognozēs. Atvieglojuma apmērs liecina par tā plašu izmantošanu, galvenokārt apstrādes rūpniecības uzņēmumos, skaidro FM.

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus.

Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

Farmācijas uzņēmums Grindeks par savu investīciju projektu varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,26 miljonu latu apmērā.

Tā lēmusi valdība, piešķirot a/s Grindeks projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, DB informē Ekonomikas ministrijā (EM).

a/s Grindeks projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos, skaidro EM. Kopējie ieguldījumi Grindeks ražošanas modernizācijā un paplašināšanā paredzēti 5,02 milj. latu apmērā. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,26 milj. latu.

Pēc a/s Grindeks valdes locekļa, Finanšu un Administratīvā direktora Vadima Rabšas teiktā, 5,02 milj. latu ieguldījums iecerēts uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai gatavo zāļu formu, aktīvo farmaceitisko vielu un kvalitātes nodrošināšanas jomās.Projekta īstenošanas ilgums ir 60 mēneši un to paredzēts uzsākt piecus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Ministru kabineta šā gada 11. decembra sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem - SIA AmberBirch un SIA Rettenmeier Baltic Timber.

MK lēmums paredz, ka šie uzņēmumi pēc nozīmīgu investīciju projektu pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas.

SIA AmberBirch plāno izveidot saplākšņa ražotni, ieguldot tajā 26,45 miljonus eiro. Līdz ar to pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmumam piemērotā UIN atlaide būs 6,61 milj. eiro. Īstenojot šo projektu uzņēmums plāno sasniegt augstu produktivitāti un konkurētspēju, veicot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un tā rezultātā izveidojot pilna cikla ražotni augstvērtīga saplākšņa ražošanai no apaļkoku iepirkšanas līdz gala produktam ar lielu eksporta potenciālu. Projekta rezultātā ir plānots ražot gan tradicionālo bērza saplāksni, gan kompozītsaplāksni, izmantojot dažādus koksnes un nekoksnes materiālus. Uzņēmums plāno izveidot 208 jaunas darbavietas.

«…Ņemot vērā augstāk minēto, FM neatbalsta termiņa pagarināšanu UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem.»

Ar šādu citātu beidzas Finanšu ministrijas ziņojums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, kurā vairāk kā četras lapas atvēlētas tieši nodokļa atlaidei investīcijām ražošanā. Bet kas tad īsti ir minēts šajās četrās lapās virs minētā secinājuma, ja jau FM atvieglojuma turpināšanu neatbalsta? Eiropas komisija? Liepājas Metalurga galvojumam līdzīgs budžeta deficīts? Atlaides neefiktivāte? Ne gluži...

Briselē ne tikai neiebilst pret atlaides pagarināšanu – ir pat laicīgi sagatavota jauna regula, kas rada juridisku pamatu līdz 2020.gadam piemērot šo un citus valsts atbalsta mehānismus reģionos, kur dzīves līmenis un ekonomiskā aktivitāte varētu būt augstāka. Esiet droši – atšķirībā no mums visa Austrumeiropa jau kaļ plānus, kā šos instrumentus izmantot.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Valdība otrdien, 30. maijā atbalstīja Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu vēl vienam uzņēmumam - SIA Rimi Latvia investīciju projekta Baltijas valstu galvenā loģistikas centra attīstība Rīgā īstenošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

«Izveidojot vērienīgu loģistikas centru un pārtikas ražotni Rīgā, kas apkalpos visu Baltiju, SIA Rimi Latvia Latvijas ekonomikā investēs vairāk kā 25 miljonus eiro un tuvāko trīs gadu radīs 117 darbavietas, līdz 2025. gadam kopumā radot vairāk kā 160 jaunas darba vietas,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 6 396 250 eiro apmērā.

Kopš UIN atlaižu piešķiršanas uzsākšanas 2011.gadā, kopumā apstiprināti 29 projekti par kopējo investīciju summu 355,1 miljoni eiro, savukārt valsts piešķirtā nodokļu atlaide kopumā bijusi 79 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijā.

Ja valdība piešķirs kokapstrādes uzņēmuma Stora Enso Latvija projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, kompānija varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi vairāk nekā 1 miljona latu apmērā.

Stora Enso Latvija projekts paredz ieviest jaunus produktus Launkalnes ražotnē un plānoto ieguldījumu apmērs ir 4,4 milj. latu. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,1 milj. latu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie dokumenti liecina, ka Stora Enso Latvija projektu paredzēts īstenot 30 mēnešu laikā, uzsākot to divus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Pozitīva valdības lēmuma gadījumā šis būtu jau 10. investīciju projekts, kas atbalstīts kopš UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem atjaunošanas 2011. gadā. Likums paredz piemērot atlaidi 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj.latu) vai 15% (ja kopējā ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. latu) apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. latu. Lai saņemtu atlaidi, ieguldījumi jāveic pamatlīdzekļos, kas izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un nodrošina jauna darbības profila uzsākšanu, esošās darbības modernizāciju vai paplašināšanu, vai vispārēju darbības procesa būtisku maiņu.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

A/s OlainFarm šā gada pirmajā pusgadā apgrozīja 24,3 milj. Ls (34,6 milj. eiro), kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina koncerna neauditētais peļņas un zaudējumu aprēķins. Līdz ar to 2013. gada pirmais pusgads apgrozījuma ziņā ir veiksmīgākais OlainFarm vēsturē.

Tāpat rekordliels bija arī uzņēmuma peļņas apjoms – 3,63 milj. Ls (5,16 milj. eiro).

Uzņēmuma vadība norāda, ka plāno šo uzrāvienu noturēt un kāpināt. Stratēģiski OlainFarm turpinās attīstīt iesāktos virzienus – ieviesīs jaunus produktu, apgūs un nostiprinās medikamentu klātbūtni tirgos. Vienlaikus tiks paplašināts Latvijas aptieku tīkls, tāpat uzņēmums plāno aktīvāk iesaistīties medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju apakšsegmentā, kas OlainFarm pieejams pēc Silvanols akciju iegādes.

Īpaši sekmīgs un līdz ar to arī ienesīgākais uzņēmuma vēsturē ir bijis 2013. gada otrais ceturksnis,kurā koncerna peļņa sasniedza 1,68 miljonus latu (2,39 miljonus eiro), kas ir par gandrīz 30% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) šogad izdevās apsteigt iepriekšējo divu gadu līderi saldumu ražotāju Laima un ierindoties Uzņēmumu reputācijas topa pirmajā vietā. LMT prezidents Juris Binde pēc topa prezentācijas pasākuma norādīja, ka jebkurš no topa pirmo piecu vietu ieguvējiem ir pelnījis ieņemt pirmo pozīciju.

Taujāts par reputāciju veidojošiem faktoriem, J. Binde norādīja, ka tie slēpjas ikdienas sīkumos, turklāt reputācijai nāk par labu, ja uzņēmums atturas no konkurentu nomelnošanas. Uzzini vairāk, skatoties video!

Jāņem vērā, ka maija beigās LMT un Tele2 vadītāji publiski apmainījās viedokļiem par UIN atlaides piešķiršanu LMT. «UIN atlaide LMT rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents J. Binde ieteica Tele2 vadītājam divas alternatīvas – «pēc vecmāmiņu metodes paņemt cukurgraudiņu ar desmit baldriāna pilieniem un nomierināties vai arī pašiem ķerties klāt tīkla attīstībai reģionos, bet var arī abas,» rezumēja J. Binde.

Šī gada laikā tiks izvērtētas iespējas ieviest reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

To paredz valdības sēdē akceptētais Informatīvais ziņojums «Par finanšu sektora attīstības plāna 2014.–2016. gadam ieviešanas gaitas rezultātiem». Proti, Latvijas Komercbanku asociācijai kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām jāizvērtē reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), saglabājot esošo paātrinātās amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem. Pašlaik nav prognozējams, kāds būs šīs izvērtēšanas rezultāts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nelielajiem uzņēmumiem reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN būtu ļoti noderīgs instruments, kas atvieglotu izaugsmi,» ideju vērtē apdares materiālu ražošanas SIA AM Energy valdes priekšsēdētājs Artis Mežinskis. Viņš arī norāda, ka, ieviešot Igaunijas sistēmu Latvijas MVU, samazinātos laiks, kas nepieciešams grāmatvedības dokumentu kārtošanai, arī nodokļu administrācijai varētu būt mazāk darba. Vairāki DB aptaujātie mazie uzņēmēji, kuri savu attīstību balstīja uz pašu nopelnīto nevis uz kredītiem, šādu iniciatīvu vērtē pozitīvi un cer, ka verdikts būs pozitīvs un to arī Latvijā ieviesīs.

Krustpils lidlauka teritorijā taps 40 milj. eiro vērta SIA AmberBirch saplākšņa rūpnīca, bet Inčukalnā SIA Rettenmeier Baltic Timber investēs vairāk nekā 15,3 milj. eiro ražotnes modernizācijā, tādējādi audzējot nozares muskuļus.

Ministru kabineta sēdē vakar tika pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem - SIA AmberBirch un SIA Rettenmeier Baltic Timber. Lēmums paredz, ka šie uzņēmumi pēc nozīmīgu investīciju projektu pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas, lielāko daļu saražotās produkcijas abi uzņēmumi plāno eksportēt, līdz ar to projektu īstenošanas rezultātā tiek prognozēts, ka 2025. gadā šo uzņēmumu eksportētās produkcijas apjoms būs aptuveni 82 miljoni eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!