Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Starptautiskās saldējuma un piena produktu ražotāju un izplatītāju grupas Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs 2022. gada 4.februārī atkāpies no šī amata.

Food Union grupas padome šajā amatā jau apstiprinājusi Artūru Čirjevski, kurš ir līdzšinējais Food Union grupas finanšu direktors Eiropā.

A.Čirjevskim ir vairāk nekā desmit gadu pieredze augstākās vadības un uzņēmumu darbības finanšu jomā FMCG kompānijās Latvijā. Viņš Food Union grupā strādājis kopš 2015. gada, kad Food Union grupa iegādājās savu trešo aktīvu Latvijā – SIA Rīgas Piensaimnieks. A. Čirjevskis tajā laikā bija SIA Rīgas Piensaimnieks izpilddirektors un valdes loceklis. Pēc apvienošanās Čirjevskis kļuva par Food Union grupas finanšu direktoru Eiropā, un līdz šim brīdim bijis atbildīgs par finanšu kontroli, plānošanu un pārvaldi.

“Tagad mēs esam jaunas Food Union grupas nodaļas sākumā. Tas ir nākamais attīstības posms, kurā uzmanība tiks vērsta uz dziļāku integrāciju un spēcīgāku sinerģiju starp grupas uzņēmumiem, kā arī uz mūsu komerciālā potenciāla izmantošanu, jo sevišķi Ziemeļeiropas tirgos. Mēs redzam lielu potenciālu iespēju izmantošanā šajos augsti attīstītajos un konkurētspējīgajos tirgos, izmantojot mūsu komerciālās un biznesa informācijas zināšanas, mūsu ražošanas un izplatīšanas jaudu, kā arī mūsu pieredzi spēcīgu vietējo zīmolu veidošanā,” komentē Food Union dibinātājs un globālais vadītājs Andrejs Beshmeļņickis.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

No 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā notiks 14. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2009 un patlaban dalībai izstādē pieteikušies 365 uzņēmumi no 28 valstīm.

Izstādi kā mārketinga rīku arvien novērtē Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji, kas Riga Food piedalās ik gadu – Dobeles Dzirnavnieks, Bona Dea, Lāči, Pure Food, Venden, Rozula, Druvas pārtika, Dona u. c. Saldējuma ražotāja Druvas pārtikas pārdošanas direktors Vairis Miltiņš norāda: «Izstādē Riga Food piedalāmies, lai veicinātu uzņēmuma un produktu atpazīstamību un lai mūsu klienti redz, ka mēs darbojamies un turpinām papildināt produktu klāstu. Arī šogad izstādē plānojam piedāvāt produktus ar jaunu garšu un uzlabotu kvalitāti. Ieguvumu ziņā dalība pērnā gada izstādē izrādījās ļoti veiksmīga, jo atradām izstādē jaunus klientus, piemērām, izplatītājus un tirgotājus no Igaunijas».

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien prezentēja eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus – RASA pienu un Rasēns piena dzērienus, RASA svaigos un kausētos sierus, RASA sviestu un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumus. Plānots, ka nākamā gada janvarī Food Union ražotnēs Latvijā norisināsies Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, pēc kura paredzams, ka 2-3 mēnešu laikā uzņēmums saņems sertifikāciju eksporta uzsākšanai uz Ķīnu.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu importētājs. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Dalība lielākajā Ķīnas ziemeļu reģiona pārtikas izstādē World of Food Beijing 2014 un atsauksmju saņemšana no potenciālajiem pircējiem nostiprināja mūsu pārliecību, ka Latvijā ražotiem piena produktiem ir potenciāls Ķīnas tirgū, taču tiem ir jābūt ar augstu pievienoto vērtību un ilgu derīguma termiņu,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Šā gada novembrī Food Union piedalījās lielākajā pārtikas izstādē Ķīnas ziemeļu reģionā World of Food Beijing 2014, kurā prezentēja RASA sviestu un svaigos un kausētos sierus, Rasēns piena dzērienus bērniem, Limbažu piens svaigo sieru un Lapzemes sieru Valmiera, kā arī industriālos produktus – sauso pienu un sausās piena sūkalas. Tāpat Food Union stendā prezentēja saldējumu Ekselence, augļu saldējumu Nu Fruit un Nu Smoothie, un saldējumu Pols.

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Latvijas zemniekiem piederošais uzņēmums Latvijas Piens investē siera zīmola Trikata starptautiskajā virzībā, piedaloties izstādē SIAL 2014, Parīzē, kas šogad norisinās no 19. līdz 22. oktobrim. Izstādē uzņēmuma produkcija tiks pārstāvēta ar atsevišķu stendu.

Uzņēmums izstādē piedāvās zīmola Trikata septiņu veidu sierus. Dalības mērķis izstādē ir paplašināt eksporta valstu loku. Dalībai starptautiskajā izstādē uzņēmums investējis 25 tūkstošus euro.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja skaidro: «Šoruden, panākot eksportu uz Skandināviju, guvām pirmo apliecinājumu Latvijas piensaimnieku iespējamajiem panākumiem Skandināvijas tirgū. Siers ir konservatīvs, un katra jauna ražotāja produktam ir jāiztur nopietna kvalitātes un vērtību pārbaude līdz produkts tiek iekļauts veikalu tīklu sortimentā. Mūsu uzdevums – paplašināt tieši nogatavināto, premium sieru eksportu. Te saskatām ievērojamu potenciālu, jo šobrīd tie veido vien 17% no uzņēmuma eksportētajiem sieriem, un to kvalitāte iztur starptautisko konkurenci.»

Mūsdienu izaicinājumi pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā rada ne vien nepieciešamību, bet arī plašas iespējas inovācijai, lai arī nākamās paaudzes nodrošinātu ar pārtiku.

«Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir virssvars, kas nozīmē, ka, iespējams, viņu izvēlētā pārtika no uzturvērtības viedokļa nav piemērota. Tajā pašā laikā ir liels skaits cilvēku, kam nav gana daudz ēdiena. Šī problēma ir milzīgs izaicinājums,» saka Marjalīsa Meurise (Marja-Liisa Meurice), Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food vadītāja Ziemeļeiropā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede norāda, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug un nepietiek ēdiena, lai visus pabarotu. Vienlaikus daudzās valstīs ēdiens nonāk atkritumos. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvarot to, ka daļā pasaules ēdiens nonāk atkritumos, bet citur tā trūkst,» viņa teic.

Līdzšinējais starptautiskās piena produktu un saldējuma ražošanas grupas Food Union finanšu direktors Eiropā un AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs kopš aprīļa vidus kļuvis par Food Union Eiropas divīzijas vadītāju, informē uzņēmumā.

Staņēviča pienākumos ietilps pārraudzīt un vadīt Food Union uzņēmumu attīstību Baltijas valstīs, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

«Līdzšinējos gados Food Union uzņēmumos Eiropā ir ieviesta vienotas finanšu resursu pārvaldes sistēma un vienota finanšu atskaites un kontroles sistēma, izveidotas stabilas ražošanas sinerģijas grupas uzņēmumu starpā, digitalizētas un tādējādi efektivizētas vairākas uzņēmumu funkcijas, ieviesti optimizēti loģistikas risinājumi, kas bija pirmie soļi attīstot ilgtspējīgas un gudras ražošanas modeli. Nākamo gadu prioritāte būs vienotu korporatīvās pārvaldības principu ieviešana grupā, mūsdienīgas un efektīvas iekšējās komunikācijas ieviešana un svarīgākais – kompetenču centru izveide. Rīgā līdz 2020.gadam tiks attīstīts svaigo piena produktu un arī saldējuma izstrādes un attīstības centrs visas grupas vajadzībām,» atklāj N.Staņēvičs.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union ražotnēs AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens šajā nedēļā norisinās Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, lai jau drīzākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt piena produktu eksportu uz Ķīnas tirgu, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopumā četri auditori no Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānijas (China Certification & Inspection (Group) Co., Ltd) aizvadīs kopumā piecas dienas Food Union ražotnēs, lai pārliecinātos par Food Union ražoto produktu un produktu drošības vadības sistēmas atbilstību Ķīnas prasībām.

Audita rezultātā Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānija izsniegs Ķīnas HACCP sertifikātu un rekomendēs Ķīnas atbildīgajiem dienestiem iekļaut Food Union importētāju reģistrā. Plānots, ka Ķīnas HACCP sertifikātu piena produktu eksporta uzsākšanai uz Ķīnu, Food Union varētu saņemt 2-3 mēnešu laikā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka 2014.gada nogalē Food Union prezentēja eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus - RASA pienu un Rasēns piena dzērienus, RASA svaigos un kausētos sierus, RASA sviestu un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumus.