Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, vairākām nozīmīgām biržām atsākot tirdzniecību pēc Ziemassvētku brīvdienām un investoriem saglabājot optimismu apstākļos, kad mazinās spiediens no centrālo banku puses. Naftas cenas samazinājās.

Volstrītā vislielākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average", kas pieauga par 0,3%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 37 656,52 punktu līmenī.

Lai gan ASV biržās tirdzniecība atsākās jau otrdien, Eiropas biržās tas notika tikai trešdien. Eiropā visvairāk pieauga Londonas biržas indekss - par 0,4%.

Honkongas biržas indekss pēc ilga tirdzniecības pārtraukuma pieauga par 1,7%.

"Nerimstošais optimisms par iespējamību, ka centrālās bankas 2024.gadā sāks procentlikmju pazemināšanu, un ka nākamgad gaidāmas daudzas to pazemināšanas, turpina dzīt uz augšu akciju cenas," sacīja tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Valids Kudmani.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas negaidītu samazināšanos maijā.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo dienu pēc kārtas, neraugoties uz to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

FRS arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trim samazinājumiem.

ASV Nodarbinātības ministrija trešdien publiskoja datus, ka gada inflācija ASV maijā negaidīti samazinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,4% aprīlī. Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies 3,4% līmenī.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atzinīgi novērtēja šos datus, bet piebilda, ka ASV centrālajai bankai vajag vairāk "labu inflācijas rādītāju", pirms tā gūs pietiekamu pārliecību, lai apsvērtu procentlikmju samazināšanu.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, valdot optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt britu mārciņas kurss pret ASV dolāru palielinājās pēc cerībām, ka tiks novērsts bezvienošanās «Breksits».

Tirgus vērotāji atzīmēja augošās cerības, ka Vašingtona un Pekina ir tuvu tirdzniecības vienošanās noslēgšanai, kas novērstu muitas tarifu paaugstināšanu.

Analītiķi norādīja uz laikraksta «The Financial Times» ziņu, ka ASV un Ķīna ir atrisinājušas lielāko daļu jautājumu un ka tirdzniecības sarunas, kas atsākas trešdien Vašingtonā, var būt «potenciāli vissvarīgākās».

«Ir skaidrs, ka akciju tirgus turpina skatīties uz šīm sarunām ar »glāze ir pa pusei pilna« mentalitāti,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Vadošajās Āzijas biržās akciju cenas pieauga par vairāk nekā 1%, un solīds kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās.

Londonas biržā un Volstrītā akciju cenu pieaugums bija pieticīgāks. Volstrītu ietekmēja tas, ka darbvietu skaitam ASV privātajā sektorā martā bija mazāks kāpums par prognozēto.

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet eiro vērtība pirmoreiz kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību pēc datu publicēšanas par ASV inflācijas kāpumu jūnijā, kuri pārliecināja investorus, ka ir gaidāms tālāks aizņemšanās izmaksu pieaugums.

Gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,6% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada novembra, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Inflācijas kāpumu galvenokārt veicinājusi enerģijas un pārtikas produktu cenu palielināšanās.

Eiro kurss saruka līdz 0,9998 dolāriem, bet vēlāk pieauga un tirdzniecības sesijas beigās sasniedza 1,0061 dolāru.

Eirozonas ekonomiskās izredzes arī pasliktinās, jo iespējama Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšana palielina recesijas risku.

Analītiķi bažījas, ka jaunais ASV inflācijas ziņojums pamudinās Federālo rezervju sistēmu (FRS) padarīt vēl stingrāku savu monetāro politiku.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās pēc tam, kad Kanādas centrālā banka negaidīti paaugstināja procentlikmes, dodot triecienu cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes nepacels procentlikmes.

Tika arī publicēti dati par Ķīnas ekonomikas vājumu un ASV eksporta kritumu, vairojot bažas par globālās ekonomikas stiprumu.

Kanādas centrālā banka trešdien paaugstināja bāzes procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,75%. Tas notika pēc tam, kad Austrālija otrdien pacēla procentlikmi līdz 11 gadu augstākajam līmenim.

Nākamnedēļ notiks FRS sanāksme, un investori cerēja, ka ASV centrālās bankas politikas noteicēji nepaaugstinās procentlikmes 11.reizi pēc kārtas.

Tirgi reaģēja arī uz ziņām, ka rūpniecības produkcijas apjoms Vācijā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,3%, taču šis kāpums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka rūpniecība pieaugs par 0,6%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, akciju tirgiem pozitīvi uztverot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas sēdē doto solījumu veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

FRS trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta pēc tam, kad pēdējās dienās publicēti ASV ekonomikas dati liecināja par inflācijas pastiprināšanos un patērētāju pārliecības vājināšanos.

Pēc sēdes publiskotā paziņojumā FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

"Tirgus samierinās ar ideju, ka FRS tagad sāk ļoti nopietni uztvert inflācijas situāciju," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Akciju cenas ASV trešdien samazinājušās saistībā ar Ņujorkas lēmumu uz laiku slēgt skolas, bet Eiropas biržās fiksēts kāpums pēc ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" galīgajiem rezultātiem attiecībā uz vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Reaģējot uz ziņām par koronavīrusa inficēto skaita pieaugumu, Ņujorkas mērs Bils de Blāzio trešdien paziņoja, ka pilsētā uz laiku tiek slēgtas skolas.

Tikmēr "Pfizer" un "BioNTech" trešdien paziņoja, ka atbilstoši izmēģinājumu galīgajiem rezultātiem to kopīgi izstrādātajai vakcīnai pret jauno koronavīrusu ir 95% efektivitāte.

Analītiķi skaidro, ka akciju biržās vienlaicīgi novērojama sajūsma par koronavīrusa vakcīnu un satraukums par pašreizējo situāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,2% līdz 29 438,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" arī saruka par 1,2% līdz 3567,79 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 11 801,6 punktiem.

Pasaules biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, atjaunojoties bažām par tirdzniecības karu pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Londonas biržas indekss saruka par 1,2%, ko veicināja arī vāji Lielbritānijas rūpniecības dati pirms iespējamas Anglijas Bankas procentlikmju celšanas, un mazākā mērā kritās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» kritās. Indekss «Nasdaq Composite» tomēr pieauga, pateicoties ziņai, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādāja ar 11,5 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

«Apple» akcijas cena trešdien pieauga par 5,9% līdz 201,50 ASV dolāriem.

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

EK pavēstīja, ka šādu procedūru paredzēts sākt pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un vairākām citām valstīm.

Savukārt Londonas biržā akciju cenas kāpa, jo publiskotie statistikas dati liecināja par strauju inflācijas samazināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā maijā sarukusi līdz 2% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi tā pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija sasniegusi valsts centrālās bankas noteikto mērķi, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

ASV akciju biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī bija oficiāla brīvdiena, atzīmējot verdzības beigu gadadienu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,2% līdz 8205,11 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,8% līdz 7570,20 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 18 067,91 punktam.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, ko noteica bažas par inflāciju Lielbritānijā un centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1% pēc valsts statistikas biroja trešdien publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā martā samazinājusies līdz 10,1% salīdzinājumā ar 10,4% februārī, taču šis kritums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 9,8%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - martā vienpadsmito reizi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentlikmi, un tā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tādējādi ar kreditēšanas ierobežošanu Anglijas Banka cenšas apkarot augsto inflāciju.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga.

Volstrītas indeksi maz mainījās pēc dažādām tendencēm uzņēmumu peļņas datos, bet Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.