Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, ko veicināja politiskā neskaidrība Francijā pēc parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"Vairāk labu [ekonomikas] datu stiprinās mūsu pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz 2%," ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta komitejai.

Viņa izteikumi ļāva saglabāties cerībām uz potenciālām ASV procentlikmju pazemināšanām šogad.

Parīzes biržas indekss kritās par 1,6%, investoriem turpinot bažīties par Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos, tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu. Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Pasaules naftas cenas otrdien kritās par vairāk nekā 4%, un saruka arī akciju cenas pasaules biržās, valdot bažām par ekonomikas izaugsmi pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas šonedēļ.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās visvairāk - par 3,3% - pēc ASV ražošanas datu publiskošanas.

Piedāvājuma pārvaldības institūta (ISM) ražošanas indekss augustā bija 47,2%, kas ir nedaudz lielāks nekā jūlijā, bet ievērojami zemāks par 50% atzīmi, kura nodala ražošanas paplašināšanos no sašaurināšanās.

Nepietiekama pieprasījuma dēļ sašaurināšanās notika piekto mēnesi pēc kārtas, sacīja ISM amatpersonas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1,5% līdz 40 936,93 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,1% līdz 5528,93 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,3% līdz 17 136,30 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas un ASV dolāra vērtība samazinājās, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu šonedēļ.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Sākoties septembrim, kas vēsturiski ir vājš periods akcijām, daži investori nolēma fiksēt šogad gūto peļņu, "jo mēs nezinām, kā gads beigsies", sacīja "LPL Financial" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Viņa norādīja uz neskaidrību par ASV ekonomikas perspektīvām "un par to, vai ekonomika palēninās straujākā tempā par vienkāršu atdzišanu".

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās pēc tirdzniecības sesijas Tokijas biržā, kuras indekss "Nikkei" saruka par vairāk nekā 4%. Tas sakrita ar jenas vērtības palielināšanos, kas parasti notiek, kad pasaules biržās akciju cenas krītas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem šonedēļ gaidot svarīgus lēmumus par procentlikmēm ASV un citās centrālajās bankās.

Eiropas biržās un Volstrītā neizdevās izvairīties no nestabilitātes, kuru pagājušajā nedēļā izraisīja dažādi uzņēmumu peļņas rādītāji un tehnoloģiju uzņēmumu akciju krišanās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītas indeksi maz mainījās.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Anglijas Banka un Japānas centrālā banka šonedēļ lems par savu monetāro politiku.

"Lai gan nekādas pārmaiņas nav gaidāmas FRS sanāksmē šonedēļ, tagad ir liela varbūtība, ka septembrī notiks procentlikmju pazemināšana," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Naftas cenas kritās, neraugoties uz saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kas varētu dot norādes par to, kad FRS uzsāks procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās pēc tam, kad tie bija pieauguši astoņas tirdzniecības sesijas pēc kārtas. Kritās arī galveno Eiropas biržu indeksi, kas gan ir ievērojami pieauguši kopš pagājušās nedēļas sākuma.

Zelta cena pārsniedza 2520 ASV dolārus par unci, pieaugot līdz jaunam rekordam trešo dienu pēc kārtas, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentlikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu.

Naftas cenas saruka cerībās uz pamieru Gazas joslā, kas palīdzētu samazināt saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas galvenie indeksi lielākoties pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.

Šajās vēlēšanās tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu un Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Lai gan investori izjuta atvieglojumu par to, ka galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) nav ieguvusi vairākumu Francijas parlamenta apakšnamā, Parīzes, Frankfurtes un Londonas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem gaidot mājienus par to, cik lielā mērā ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) septembrī varētu samazināt procentlikmes, un tehnoloģiju uzņēmuma "Nvidia" jaunākos peļņas rādītājus.

Volstrītas galvenie indeksi tirdzniecības sesijas sākumā samazinājās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju ar nelielu kāpumu.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi nedaudz palielinājās, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem sākot pievērst uzmanību tam, cik liels būs gaidāmais procentlikmju samazinājums.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 41 250,50 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 5625,80 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 17 754,82 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8345,46 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,3% līdz 7565,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 681,81 punktam.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien svārstījās, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās bažās par vāju Ķīnas ekonomikas sniegumu, kas pārspēja optimismu par šomēnes gaidāmu ASV procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investoru noskaņojumu pasliktināja bažas par Ķīnas ekonomiku pēc datu publiskošanas, kas parādīja, ka Ķīnas rūpniecības sektora aktivitāte augustā samazinājusies ceturto mēnesi pēc kārtas un vairāk, nekā bija gaidāms.

Šie dati "ieskandināja trauksmes zvanus", atzīmēja tirdzniecības grupas "Scope Markets" galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena.

Eiropas biržās akciju cenas otrdien lielākoties kritās, savukārt ASV biržās nebija vienotas tendences.

Akciju cenas Eiropā negatīvi ietekmē bažas par to, ka nedēļas nogalē gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Francijā varētu uzvarēt galēji labējie, norāda analītiķi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien samazinājās par 0,8% līdz 39 112,16 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 5462,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,3% līdz 17 717,65 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien saruka par 0,4% līdz 8247,79 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,6% līdz 7 662,30 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,8% līdz 18 177,62 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 1% līdz 80,83 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 1,2% līdz 85,01 dolāram par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm un lielo uzņēmumu ziņojumiem par peļņu.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss saruka, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pēc ziņām, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdienas sanāksmē par monetāro politiku atstās ASV procentlikmes nemainīgas.

FRS paziņojums pēc šīs sanāksmes tiks rūpīgi analizēts, meklējot apstiprinājumu tam, ka ASV centrālā banka septembrī pazeminās procentlikmes. Par šī pazeminājuma apmēru vēl tiks debatēts.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām, bet pagājušonedēļ notikušās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas radīto impulsu mazināja vājāki eirozonas ekonomikas dati.

Akciju cenu kāpums notika pēc FRS pagājušajā trešdienā pieņemtā lēmuma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solījuma to samazināt arī turpmāk. Tā bija pirmā FRS procentlikmju samazināšana kopš 2020.gada.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Monetārās politikas mīkstināšana "atbalsta akcijas", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. Viņš prognozēja, ka FRS varētu paātrināt procentlikmju tālāku samazināšanu vājāka darbaspēka tirgus gadījumā.

Londonas un Parīzes biržās akciju cenas nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,7%.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās.

Indekss "Nasdaq Composite" saruka par 2,0%, ko noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanās.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.

Lielbritānijas dati par ekonomikas izaugsmi straujākos tempos veicināja britu mārciņas vērtības palielināšanos. Analītiķi uzskatīja, ka tas var pamudināt Anglijas Banku atlikt procentlikmju pazemināšanu līdz septembrim.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem izvērtējot atentāta mēģinājuma pret Donaldu Trampu ietekmi. Eiropas biržās akciju cenas kritās, ko izraisīja luksusa preču sektora vājums un Ķīnas ekonomikas dati, kuri radīja vilšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju 40 211,72 punktu līmenī, kas bija pirmais šī indeksa rekords kopš maija vidus.

Galvenie ASV biržu indeksi palielinājās pēc runām, ka atentāta mēģinājums uzlabojis Trampa izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Saistība ar tirgu ir tāda, ka daudzi uzskata bijušo prezidentu Trampu par tirgum draudzīgāku kandidātu, ko daļēji izskaidro viņa centieni panākt regulējuma samazināšanu un samazināt uzņēmumu nodokļa likmi," sacīja "Briefing.com" galvenais tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

"Citi tomēr uztraucas, ka viņa cenšanās palielināt [muitas] tarifus var arī novest pie augstākas inflācijas."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās bažās par Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc Pauela izteikumiem. Pauels vairāku centrālo banku vadītāju diskusijā Portugālē atzīmēja, ka cenu spiediens ir mazinājies.

"Mēs esam panākuši diezgan labu progresu, samazinot inflāciju mūsu mērķa virzienā, kamēr darbaspēka tirgus ir saglabājies spēcīgs un ir turpinājusies [ekonomikas] izaugsme. Mēs gribam, lai šis process turpinātos," sacīja Pauels.

Pauels "pateica pietiekami daudz, lai sajūsminātu tirgus dalībniekus, kā viņš to vienmēr dara," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks. "Pauels gandrīz vienmēr tiecas uz miermīlīgo pusi vai parasti pasaka kaut ko neitrālu, bet tirgus dalībnieki paņem to, ko grib dzirdēt."