33% Latvijas iedzīvotāju finansiālā aizsardzība nesniedzas tālāk par tuvāko algas dienu, secināts Swedbank veiktajā aptaujā par iedzīvotāju spēju saglabāt ģimenes esošo dzīves līmeni gadījumā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts.
Viena apgādnieka nāves vai darbspējas zuduma gadījumā 33% ģimeņu esošo dzīves līmeni spētu saglabāt ne ilgāk kā vienu mēnesi, kamēr kopumā vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju – ne ilgāk par 3 mēnešiem. Jāatzīmē, ka vairāk nekā ceturtajai daļai (27%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, jo viņi nav domājuši par šādu situāciju iespējamām sekām uz savu labklājību.
Kā norāda kredītiestāde, katram pelnītājam ģimenē vajadzētu veidot drošības spilvenu, kas palīdzētu ģimenei neparedzētu tēriņu gadījumā vai tad, ja kāds no ģimenes locekļiem zaudējis darbu. Kopumā, lai ģimene justos finansiāli aizsargāta pēkšņiem dzīves pavērsieniem, darba spējas zudumam, nelaimes gadījumiem vai pat nāvei, nepieciešama summa, kas līdzvērtīga ģimenes gada ienākumiem.
Tikai 4% iedzīvotāju atzīst, ka nelaimes gadījumā ģimenes līdzšinējo dzīves līmeni varētu saglabāt 12 mēnešus un ilgāk.
Lielāka finansiālā nedrošība parādās iedzīvotājiem vecumā pēc 40 gadiem – vecuma grupā 40-49 gadi savu finansiālo stabilitāti tikai mēnesi spētu saglabāt 40% aptaujāto, kamēr vecuma grupā no 50 gadiem mēnesi varētu iztikt jau tikai 43% aptaujāto.
Swedbank iedzīvotāju aptauja par iedzīvotāju spēju saglabāt ģimenes esošo dzīves līmeni gadījumā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts, veikta 12.12.2011-19.12.2011. Aptaujāti 1010 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.