Klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs Transcom Worldwide Latvia janvārī atklāja jaunu filiāli Jēkabpilī, tās izveidē investējot ap 50 tūkstošiem eiro un radot vairāk nekā 30 jaunas darbavietas.

Tādējādi šobrīd Latvijā darbojas jau divas Transcom Worldwide Latvia filiāles - Rīgā un Jēkabpilī.

«Viens no mūsu biznesa svarīgākajiem stūrakmeņiem ir personāla valodu prasmes - tā, apkalpojot vietējos klientus, vienlīdz labi ir jāpārzina gan latviešu, gan krievu valoda. Atšķirībā no galvaspilsētas iedzīvotājiem, jēkabpilieši šīs abas valodas pārzina ļoti labā līmenī, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu izveidot Transcom Worldwide Latvia filiāli tieši Jēkabpilī. Jau pirmajā darbinieku atlasē uz vienu vietu bija pieci pretendenti, bet kopumā saņēmām 75 pieteikumus - tas apliecina, ka pilsētas iedzīvotāji novērtē mūsu uzņēmuma sniegtās darba iespējas, un tas ļoti priecē,» stāsta Marina Rekunova, Transcom Worldwide Latvia operatīvās darbības vadītāja.

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Klientu zvanu centra pakalpojumu sniedzējs SIA «Transcom Worldwide Latvia» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 7,277 miljonu eiro apmērā, kas bija par 9,8% jeb 788 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 228 tūkstoši eiro, kas bija uz pusi mazāk nekā 2016.gadā.

SIA «Transcom Worldwide Latvia» sniedz zvanu centru pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem. Tā klientu lokā ir tādi uzņēmumi kā «Western Union Processing Lithuania UAB», SIA «Tele2», AS «Latvenergo» un citiem. Uzņēmums nodrošina klientu zvanu centru pakalpojumus 11 dažādās valodās un nodarbināja vidēji 409 darbiniekus, sacīts tā gada pārskatā.

Pagājušajā gadā tas strādāja, lai paplašināto sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem klientiem, kā arī piesaistītu jaunus klientus.

Uzņēmums arī turpinājis izmaksu optimizāciju programmas, kas cita starpā saistītas ar iekšējo procesu un efektivitātes uzlabošanu. Lai gan SIA «Transcom Worldwide Latvia» pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa pērn pieaugusi par 1,9%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzņēmums pērn samazinājis administrācijas izmaksas par 42,8%, pārdošanas izmaksas par 6,9% un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas par 26,3%, liecina tā finanšu pārskats.

Klientu zvanu centra pakalpojumu sniedzēja SIA «Transcom Worldwide Latvia» apgrozījums 2018. gadā samazinājies par 21,9% jeb 1,597 miljoniem eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un bija 5,680 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pērn arī strādājis ar nelieliem zaudējumiem 2284 eiro apmērā pretēji peļņai 2017. gadā.

SIA «Transcom Worldwide Latvia» sniedz zvanu centru pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem. Tā klientu lokā ir tādi uzņēmumi kā «Western Union Processing Lithuania UAB», SIA «Tele2», AS «Latvenergo» un citi.

Gada pārskata vadības ziņojumā SIA «Transcom Worldwide Latvia» nenorāda, kas bijis par iemeslu apgrozījuma samazinājumam. Tas pērn turpinājis strādāt pie piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanas, kā arī izmaksu optimizācijas, iekšējo procesu un efektivitātes uzlabošanas.

2018. gadā SIA «Transcom Worldwide Latvia» ieguldījis pamatlīdzekļu atjaunošanā un informācijas tehnoloģijās.

Ginta Eisaka pirms četriem gadiem sāka strādāt par Transcom Worldwide Latvia klientu apkalpošanas speciālisti, bet nu jau pusotru gadu ir kompānijas personāla vadītāja

Pirms darba gaitu uzsākšanas Transcom G. Eisaka bija strādājusi klātienes klientu apkalpošanā un nolēma pamēģināt, ko nozīmē to darīt attālināti. Pirms četriem gadiem viņa nokļuva nodaļā, kas nodarbojas ar jaunu klientu piesaisti. Pēc dažiem mēnešiem parādījās vakance Personālvadības departamentā. «Pieteikties personāla speciālista pozīcijai mani mudināja ilggadēja interese. Citos uzņēmumos ir prasība pēc izglītības vai pieredzes, bet man tādas nebija. Man bija tikai interese, un, kad bija iekšējā vakance, es nolēmu pieteikties, jo, kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Kļuvu par personāla speciālisti, lēnām audzēju savas prasmes un zināšanas un jau pusotru gadu esmu personāla vadītāja. Šī ir Transcom specifika – visas vajadzīgās zināšanas tiek iedotas,» viņa saka. Starp klientu apkalpošanu un personālvadību ir diezgan liela saikne, jo G. Eisakas skatījumā pret darbinieku jāizturas kā pret savu klientu. Viņai bija interese noskaidrot, ko nozīmē sēdēt galdam otrā pusē un analizēt, vērtēt, mēģināt izprast cilvēku potenciālu un to, kāds viņš būtu konkrētā vietā, laikā un amatā.

Tehnoloģisku risinājumu ieviešana ražošanas sektorā tika uzsākta jau pagājušajā gadsimtā un turpinās vēl šodien, taču mūsdienās ar vien vairāk uzņēmumu Latvijā, kas sniedz dažādus pakalpojumus, procesu pārvaldību nodrošina ar tehnoloģiju palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir arī klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs «Transcom«, kas pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai, tādējādi īstenojot mērķi – vadītāji 70 % laika var veltīt darbam ar savu komandu.

«Pateicoties atsevišķu procesu digitalizācijai, esam ietaupījuši laiku un resursus, ko varam veltīt komunikācijai un sadarbībai ar darbiniekiem. Efektivizējot darbinieku novērtēšanas procesus, esam ieviesuši digitālus rīkus, kas apkopo darbinieku paveikto un sniedz pārskatu par progresu. Tas ļauj vadītājiem uzreiz runāt ar darbinieku par attīstības un nākotnes karjeras iespējām, jo nav jāvelta papildu laiks datu analīzei. Pateicoties novērtēšanas procesu digitalizēšanai mums ir izdevies īstenot izvirzīto mērķi – tagad komandu vadītāji var 70 % sava darba laika pavadīt tiešā darbā ar komandu,» atklāj Līga Millere, «Transcom» personāla vadītāja Baltijā.

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Grupas intervija palīdz vienlaikus aprunāties ar vairākiem kandidātiem un sniegt viņiem informāciju par potenciālo darba vietu; šis intervijas veids piemērotāks gadījumos, ja ir daudz vakanču

«Grupas intervija ir efektīvākais formāts, kā pamanīt atbilstošākos kandidātus, īpaši pārdošanas speciālista amatam. Tā sniedz iespēju pamanīt košākās un drosmīgākās personības, ietaupīt laiku atlases procesā. Bieži kāds no uzaicinātajiem kandidātiem neierodas, tāpēc var uzaicināt vienu līdz trīs kandidātus vairāk – tas ļaus nezaudēt atlases laiku,» skaidro Egija Semičenkova, Viasat personāla speciāliste.

Grupas intervija lieliem darba devējiem ir efektīvs darbinieku atlases rīks vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, ir iespējams vispārīgu prezentāciju par uzņēmumu un konkrēto vakanci vienlaikus sniegt vairākiem kandidātiem, tā ietaupot laiku. Otrkārt, ja uzņēmums pirmajā atlases kārtā izmanto rakstiskos testus, arī tos var dod visiem kandidātiem vienlaikus, kas arī ir ietaupa laiku. Treškārt, gan pirms un pēc intervijas, gan tās laikā var izdarīt secinājumu par kandidātu un viņa uzvedību – pārliecību par sevi, uztraukumu, dabiskajām līdera prasmēm, māku komunicēt iniciatīvu un uzvedību kopumā,» pieredzē dalās Ginta Eisaka, Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja. Tomēr ir jārēķinās ar tādiem faktoriem kā stress, pārējo kandidātu uzvedība, atmosfēra.

Viena no aktuālākajām tendencēm ārpakalpojumu centru un dalīto pakalpojumu biznesā ir digitalizācija un arvien plašāku funkciju nodošana tiem

Lielie globālie spēlētāji no saviem galvenajiem birojiem «iznes» funkcijas ar arvien lielāku nozīmi. «Kopumā pasaulē ārpakalpojuma centri savā darbībā ievieš automatizāciju un robotiku. Ja agrāk vienkāršu transakciju darījumu veikšana tika organizēta no vietām, kurās darbaspēka izmaksas ir zemākas, tad šobrīd fokuss ir vērsts uz tādu risinājumu izstrādi, lai šos uzdevumus automatizētu. Automatizācija ļauj efektivizēt procesus, nodrošina lielāku precizitāti uzdevumu izpildē, un tajā pat laikā ļauj darbinieku potenciālu novirzīt uz izaicinošāku un pievienotās vērtības augstāku uzdevumu izpildi,» novērojis Tele2 Shared Service Center vadītājs Kims Leandersons (Kim Leandersson).

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Seko līdzi pirmajai kustības «Latvija Strādā» tiešsaistes karjeras dienai un skaties, kā 12 dažādi Latvijas darba devēji aktualizēs esošo Latvijas darba tirgus piedāvājumu tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, bet vēlētos atgriezties Latvijā. Pāris minūšu laikā interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par konkrēto darba devēju, tā aktuālajām vakancēm, prasībām, atalgojumu un darbā iekārtošanās procesu.

Starp pirmās tiešsaistes karjeras dienas dalībniekiem, kas centīsies pārliecināt Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā, būs dzirdami tādi Latvijā labi zināmi darba devēji kā Tele2, Draugiem Group, Rimi, Transcom, PwC, Swedbank u.c. Kopumā runātāji pārstāvēs tādas uzņēmējdarbības nozares kā tehnoloģijas, mazumtirdzniecība, finanses un biznesa pakalpojumu centri. Valsts un reģionālos darba devējus karjeras dienā šoreiz pārstāvēs Nacionālie bruņotie spēki, Daugavpils dome un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.