Tehnoloģijas

Transcom pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai

Rūta Lapiņa,05.12.2017

Jaunākais izdevums

Tehnoloģisku risinājumu ieviešana ražošanas sektorā tika uzsākta jau pagājušajā gadsimtā un turpinās vēl šodien, taču mūsdienās ar vien vairāk uzņēmumu Latvijā, kas sniedz dažādus pakalpojumus, procesu pārvaldību nodrošina ar tehnoloģiju palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir arī klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs «Transcom«, kas pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai, tādējādi īstenojot mērķi – vadītāji 70 % laika var veltīt darbam ar savu komandu.

«Pateicoties atsevišķu procesu digitalizācijai, esam ietaupījuši laiku un resursus, ko varam veltīt komunikācijai un sadarbībai ar darbiniekiem. Efektivizējot darbinieku novērtēšanas procesus, esam ieviesuši digitālus rīkus, kas apkopo darbinieku paveikto un sniedz pārskatu par progresu. Tas ļauj vadītājiem uzreiz runāt ar darbinieku par attīstības un nākotnes karjeras iespējām, jo nav jāvelta papildu laiks datu analīzei. Pateicoties novērtēšanas procesu digitalizēšanai mums ir izdevies īstenot izvirzīto mērķi – tagad komandu vadītāji var 70 % sava darba laika pavadīt tiešā darbā ar komandu,» atklāj Līga Millere, «Transcom» personāla vadītāja Baltijā.

«Tāpat, runājot par procesu digitalizēšanu personāla vadības jomā, esam veiksmīgi ieviesuši mobilo aplikāciju, kas ļauj darbiniekiem ērtā veidā iepazīties ar savu darba grafiku un veikt izmaiņas tajā. Esam ieviesuši darba līgumu parakstīšanu elektroniski, kas ļauj ietaupīt ne tikai personāla speciālista, bet arī jaunā darbinieka laiku, efektivizēt administratīvos procesus, kā arī samazināt papīra patēriņu. Tagad, kad, nu, jau gandrīz gadu sistēma veiksmīgi darbojas, plānojam par iespējām organizēt citu svarīgu dokumentu parakstīšanu elektroniski,« stāsta Millere.

Arī darbinieku atlases process pakāpeniski tiek pārcelts uz īpašu digitālu platformu, kas padara atlases procesu efektīvāku, neizslēdzot personisko kontaktu un kandidāta personības izvērtēšanu individuālās tikšanās laikā. Līdz šī gada beigām uzņēmums plāno pilnībā ieviest jaunu un atraktīvu uzņēmuma karjeras portālu (gan vietējām, gan starptautiskām vakancēm), kas integrēts visos «Transcom» darba sludinājumos. Portālā kandidāti varēs iepazīties ar visām vakancēm, karjeras stāstiem, izmantot čata funkciju un citas iespējas, lai gūtu priekšstatu par uzņēmumu un darba pienākumiem digitālā vidē.

«Savukārt, runājot par klientu apkalpošanu, arvien biežāk saskaramies ar to, ka līdz ar tradicionālu apkalpošanu pa telefonu vai e-pastu, ir jānodrošina arī pakalpojums ar sociālo mediju un čatu starpniecību. Mums kā klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējam ir jāpiedāvā visu šo kanālu pārvaldību, kombinējot tradicionālos un digitālos klientu apkalpošanas veidus tā, lai radītu visefektīvāko un visērtāko klientu servisu,» pauž L.Millere.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta līdzdibinātājs un Organizācijas attīstības centra «Spring Valley» izpilddirektors Jānis Gredzens papildina: «Šobrīd uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju attīstība notiek, taču, iespējams, ne tik strauji kā vajadzētu,».

Pēc viņa teiktā, vairumā gadījumu tā ir mērķtiecīga uzņēmumu vadības izvēle, izvērtējot to atbilstību uzņēmuma vajadzībām un iespējām uzlabot darbības efektivitāti. Ļoti svarīgs ir izmaksu un ieguvumu izvērtējums. «Sākotnēji dažādas tehnoloģiskās inovācijas tika ieviestas ražošanas uzņēmumos, lai aizstātu cilvēku roku darbu. Taču tā kā šobrīd procesu digitalizācijā ļoti svarīgs aspekts ir klienta (gan iekšējā, gan ārējā) vajadzības, kā arī uzņēmumu efektivitāte un konkurētspēja, tad šobrīd Latvijā digitalizācija visvairāk skar pakalpojumu uzņēmumus, kur tehnoloģiskā attīstība ir spektrā no pakalpojumu procesu digitalizācijas līdz pat mākslīgā intelekta izmantošanai, lai sniegtu pakalpojumus klientiem. Pasaulē mākslīgā intelekta izmantošana atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās notiek un jācer, ka arī Latvijā tā nav tāla nākotne,» norāda Gredzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu zvanu centra pakalpojumu sniedzēja SIA «Transcom Worldwide Latvia» apgrozījums 2018. gadā samazinājies par 21,9% jeb 1,597 miljoniem eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un bija 5,680 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pērn arī strādājis ar nelieliem zaudējumiem 2284 eiro apmērā pretēji peļņai 2017. gadā.

SIA «Transcom Worldwide Latvia» sniedz zvanu centru pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem. Tā klientu lokā ir tādi uzņēmumi kā «Western Union Processing Lithuania UAB», SIA «Tele2», AS «Latvenergo» un citi.

Gada pārskata vadības ziņojumā SIA «Transcom Worldwide Latvia» nenorāda, kas bijis par iemeslu apgrozījuma samazinājumam. Tas pērn turpinājis strādāt pie piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanas, kā arī izmaksu optimizācijas, iekšējo procesu un efektivitātes uzlabošanas.

2018. gadā SIA «Transcom Worldwide Latvia» ieguldījis pamatlīdzekļu atjaunošanā un informācijas tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu zvanu centra pakalpojumu sniedzējs SIA «Transcom Worldwide Latvia» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 7,277 miljonu eiro apmērā, kas bija par 9,8% jeb 788 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 228 tūkstoši eiro, kas bija uz pusi mazāk nekā 2016.gadā.

SIA «Transcom Worldwide Latvia» sniedz zvanu centru pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem. Tā klientu lokā ir tādi uzņēmumi kā «Western Union Processing Lithuania UAB», SIA «Tele2», AS «Latvenergo» un citiem. Uzņēmums nodrošina klientu zvanu centru pakalpojumus 11 dažādās valodās un nodarbināja vidēji 409 darbiniekus, sacīts tā gada pārskatā.

Pagājušajā gadā tas strādāja, lai paplašināto sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem klientiem, kā arī piesaistītu jaunus klientus.

Uzņēmums arī turpinājis izmaksu optimizāciju programmas, kas cita starpā saistītas ar iekšējo procesu un efektivitātes uzlabošanu. Lai gan SIA «Transcom Worldwide Latvia» pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa pērn pieaugusi par 1,9%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzņēmums pērn samazinājis administrācijas izmaksas par 42,8%, pārdošanas izmaksas par 6,9% un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas par 26,3%, liecina tā finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ballītes vairs nav prātā

Līga Millere, "Transcom Worldwide Latvia" personāldaļas vadītāja Baltijā,10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Diskutēs par klupšanas akmeņiem un risinājumiem aktīvākai finanšu procesu digitalizācijai uzņēmumos

Db.lv,07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti automatizācijai, digitalizācijai, Zaļā kursa prasībām un mākslīgā intelekta spējām Eiropā darbiniekus vajadzēs un vajadzēs aizvien vairāk, līdztekus būs nepieciešama pārkvalifikācija un mūžizglītība ar valstisku pieeju.

To intervijā Dienas Biznesam atklāja personāla nomas uzņēmuma SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet par uzņēmuma personāla nomas uzņēmuma Biuro vēsturi un attīstību?

Uzņēmuma saknes ir Lietuvā pirms 20 gadiem, kad uzņēmuma dibinātāji atrada šo nišu – personāla noma. Sākums bija ar darbiniekiem izklaižu pasākumiem un koncertu organizēšanai, un lēnām pakalpojumu sfēras paplašinājās. Latvijas filiāle SIA Biuro pastāv 11 gadus. Līdzīga pārstāvniecība uzņēmumam ir arī Igaunijā. Proti, strādājam visās trijās Baltijas valstīs, nodrošinot klientiem personāla nomas pakalpojumus, personāla atlasi pilnā apmērā, arī konsultējam par personāla atlasi un tirgus situāciju darbaspēka jomā. Ar nomu saistītajā jomā uzskatām sevi par līderiem Baltijas tirgū. Lietuvā zinām, ka tirgus daļa ir aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics dividendēs no pērn gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju

LETA,29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu ir sākusi jauna personāla atlases kompānija Tripod Link, kas sadarbosies personāla atlases uzņēmumiem Lietuvā (PeopleLink) un Igaunijā (Tripod).

Visu trīs uzņēmumu alianse veidos lielāko 60 personāla konsultantu komandu Baltijas valstīs, kas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, sākot no personāla atlases un psihometriskās novērtēšanas līdz personāla konsultācijām un aptaujām. Jaunās alianses fokuss būs personāla meklēšanas un atlases nodrošināšana Baltijas mēroga uzņēmumiem.

Darba tirgū strauji ir ielauzusies attālinātā darba prakse, kā arī ir augsts pieprasījums pēc starptautisko uzņēmumu vadības struktūru optimizācijas. Šīs abas tendences mudināja vienu no lielākajiem Lietuvas personāla meklēšanas un atlases uzņēmumiem PeopleLink un Igaunijas vadošo personāla konsultāciju un vadītāju meklēšanas uzņēmumu Tripod uzsākt sadarbību Baltijas valstu līmenī. Abi uzņēmumi pārvaldīs jaunizveidoto Tripod Link biroju Latvijā vienādās daļās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Luminor jaunas ēkas būvniecībai personālatlases uzņēmumam piešķir 166 000 eiro

Db.lv,30.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot mazos uzņēmējus, Luminor banka piešķīrusi finansējumu 166 800 eiro apmērā personāla vadības pakalpojumu un konsultāciju uzņēmumam SIA Personāla attīstības risinājumi.

Finansējums paredzēts uzņēmuma administratīvās ēkas būvniecībai Krimuldas novadā.

SIA Personāla attīstības risinājumi galvenokārt sadarbojas ar finanšu, ražošanas un IT nozares uzņēmumiem, sniedzot personāla vadības konsultācijas, veicot personāla atlasi un organizējot dažādas apmācības. Uzņēmums pakalpojumus sniedz arī savu klientu uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. Uzņēmuma speciālisti konsultē arī privātpersonas darba, karjeras plānošanas un attīstības, darba un dzīves līdzsvara un labbūtības jautājumos.

“Mūsu speciālistu un konsultantu lielā pieredze augsti kvalificētu speciālistu un vadītāju atlasē jau līdz šim ir palīdzējusi atrast darbiniekus vadošajiem Latvijas un starptautiskiem uzņēmumiem no visdažādākajām nozarēm. Ar bankas atbalstu vēlamies radīt vietu, kas palīdzēs veikt mūsu darbu vēl labāk, un piesaistīt arvien jaunus klientus,” saka Dzintra Zālīte, SIA Personāla attīstības risinājumi vadītāja un konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai citur patiešām zāle zaļāka: Latvijas digitālā veselība uz Eiropas fona?

RSU lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jomā, SIA “ZZ Dats”- biznesa analītiķe,19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

4 miljardi cilvēku vienā komunālajā dzīvoklī

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte,23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst. Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.

Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī negatīvas blaknes. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.

Samazinās pieejamība

Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku «Tūrisms visiem!», tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta. Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās. Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām. Bez tam ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami. Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas. Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, aicinām pievienoties vebināram “Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi”.

Uz vebināru īpaši aicināti uzņēmumu vadītāji, finansisti un grāmatveži, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

“Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic par uzņēmuma viceprezidenti personāla vadības jautājumos iecēlusi Alīnu Roščinu, informē uzņēmums.

Alīna Roščina ir pieredzējusi profesionāle ar vairāk nekā deviņu gadu pieredzi personāla vadībā. Alīna Roščina ir ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē, kā arī šobrīd viņa studē Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. Alīna airBaltic strādā kopš 2011. gada un gadu laikā uzņēmumā ieņēmusi dažādus ar cilvēkresursu vadību saistītus amatus. Pēdējo pusotru gadu viņa bija vecākās viceprezidentes personāla vadības jautājumos vietniece, vadot darbinieku administrēšanas un personāla analītikas komandu. Papildus tam Alīna Roščina ir airBaltic pārstāve Latvijas Personāla vadīšanas asociācijā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts līgums par Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra izbūvi

Db.lv,01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamais gads - pateicīgs ieguldījumiem tehnoloģijās

Rinalds Sluckis, Biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors,13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs gadus esam pavadījuši ekonomikas nenoteiktības zīmē. Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bija jāpielāgojas izejvielu cenu un pieejamības svārstībām, darbam attālināti un citiem ierobežojumiem, kas ietekmēja biznesu.

Arī nākamais gads uzņēmējiem nebūs viegls, jo augstā inflācija turpinās ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un, kopā ar augošajām personāla un finansējuma izmaksām, spiedīs meklēt risinājumus ne tikai biznesa noturēšanai, bet arī attīstīšanai. Neskatoties uz nelabvēlīgo makroekonomisko situāciju, 2023. gadā uzņēmumu ieguldījumiem tehnoloģijās un digitalizācijā nevajadzētu samazināties - gan pieejamā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dēļ, gan arī tādēļ, ka tehnoloģiju intensīvāka izmantošana šobrīd ir vienīgais reālais veids krīzes pārvarēšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Krievijas īstenotā karadarbība pasaulei jau izmaksājusi 2,8 triljonus ASV dolāru, kas citādi varētu tikt investēta biznesa izaugsmē. Tā kā ģeopolitiskās situācija joprojām ir ļoti saspīlēta, resursu cenas ir augstas un trūkst darba roku, kas spiež celt atalgojumu, arī nākamgad būs nepieciešama ļoti pārdomāta finanšu plānošana. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), Latvijas uzņēmumos ir ļoti zema tehnoloģiju intensitāte, un šādos apstākļos ekonomika var darboties un augt tikai pie zemām darba algām, taču tas vairs nav iespējams. Lai celtu atalgojumu, uzņēmumiem būs mazāk jāizmanto roku darbs un plašāk jāievieš tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ paredzu, ka nākamgad arvien vairāk uzņēmumu izvērtēs biznesa tehnoloģijas un lems par ieguldījumiem inovācijās, lai celtu produktivitāti un pārvarētu šos sarežģītos ekonomiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzsākt digitalizācijas ceļu un kļūt tehnoloģiski spējīgākam?

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors,04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties tehnoloģiju nozīmi globālajā konkurētspējā, Eiropas Savienība būtisku daļu Atveseļošanās fonda līdzekļu ir atvēlējusi digitālajai transformācijai. Latvijai, sākot no šī gada, būs pieejami 365,2 miljoni eiro, un daļa līdzekļu paredzēta arī digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

Tā ir lieliska iespēja celt uzņēmuma konkurētspēju un ar ieviesto tehnoloģiju palīdzību risināt virkni problēmu, kas saistītas ar procesu paātrināšanu, darbaspēka trūkumu, produktivitātes celšanu u.c. Lai gan digitalizācija ir mūsdienīga un uz izaugsmi vērsta uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, spert pirmos soļus šajā virzienā ne vienmēr ir viegli. Ar ko sākt?

Pirms jebkādu digitālu risinājumu ieviešanas vienmēr jānovērtē šī brīža situācija, lai vēlāk daudz skaidrāk un precīzāk izvērtētu sasniegto rezultātu. Piefiksējiet, kādus tehnoloģiskos risinājumus un procesu izmaiņas uzņēmumā esat ieviesuši pēdējo gadu laikā, vai tas ir sniedzis gaidīto rezultātu, kādi procesi vēl būtu jāpilnveido. Iespējams, jāveic digitālo sistēmu audits un tam jāpiesaista kāds eksperts ārpus uzņēmuma. Tāpat ir svarīgi uzstādīt mērķus uzņēmuma izaugsmei nākotnē - kā vēlaties uzlabot klientu apkalpošanu, attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru